Marģers Stepermanis
15.08.1898 – 21.12.1968
Marģers Stepermanis (1898–1968) – vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1960). Dramaturga, publicista un sabiedriskā darbinieka Stepermaņu Krustiņa dēls. Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1928). 1931. gadā ar K. Morberga fonda stipendiju papildinājies Parīzē, paralēli strādājis Parīzes universitātē, Parīzes Nacionālās bibliotēkas rokrakstu nodaļā, Francijas Ārlietu ministrijas arhīvā, vācis materiālus par Latvijas un Francijas senajiem sakariem, gatavojis Latvijas vēstures bibliogrāfiju izdevumam "International bibliographie of historical sciences". 1936. gadā ieguvis doktora grādu par habilitācijas darbu "Aizkraukles K.F.Šulcs un viņa sabiedriskā darbība". Piedalījies "Latviešu konversācijas vārdnīcas" gatavošanā, publicējis apceres laikrakstos "Brīvā Zeme", "Rīts" u. c. Autors vairākām monogrāfijām un krājumiem par latviešiem 17. un 18. gadsimtā, apgaismības kustību Latvijā, dzimtbūšanas atcelšanu un zemnieku nemieriem Vidzemē. Publicējis apceri "Vecā Stendera sabiedriskie uzskati" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", 1936, 10-11). Saņēmis K. Barona fonda prēmiju (1936 un 1937).
Birth time/place
15.08.1898
Bauska
Place/time of death
21.12.1968
Rīga
Personal information
Dramaturga, publicista un sabiedriskā darbinieka Stepermaņu Krustiņa dēls.
Professional activity
PUBLIKĀCIJAS
Pirmā publikācija – teātra kritika "Mākslas dzīve" žurnālā "Studentu Dzīve" 1924 (2. nr.).
Publicējis apceres laikrakstos "Brīvā Zeme", "Rīts" u. c. Publicējis apceri "Vecā Stendera sabiedriskie uzskati" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", 1936, 10-11).
30. gados Parīzē ar K. Morberga stipendijas atbalstu gatavojis Latvijas vēstures bibliogrāfiju izdevumam International bibliographie of historical sciences.
MONOGRĀFIJAS
1956: "Zemnieku nemieri Vidzemē. 1750–1784" (LPSR Valsts prēmija 1957)
1971: "Lielās liesmas atblāzma. Latvija Franču buržuāziskās revolūcijas laikā, 1789–1798"
MĀCĪBU LĪDZEKĻI
1967: mācību grāmatas 7.–11. klasei "Latvijas PSR vēsture" līdzautors.
SASTĀDĪTĀS, IZDOTĀS GRĀMATAS
1929: "Rīgas skolas un skolu politika vācu okupācijas laikā. 1917–1918"
1934: "J.G.Eizens un viņa darbi par dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē"
1935: "Latviešu stāvoklis XVII un XVIII g.s. un apgaismotāju kustība Latvijā""
1936: "Vidzemes zemnieku reformas idejiskie pamati XVIII gs."
Piedalījies "Latviešu konversācijas vārdnīcas" gatavošanā.
LPSR ZA Vēstures institūta rakstu krājuma "Arheoloģija un etnogrāfija" redakcijas kolēģijas loceklis (1957–1960).
Quotes
"Marģers Stepermanis bija rūpīgs zinātnieks. Viņš necieta neprecīzus formulējumus, paviršu attieksmi pret avotiem un literatūru, neskaidrības atsauču noformēšanā. [..] Stepermanis pats neuzmācās ar savu gudrību, bet bija gatavs palīdzēt jebkurā brīdī, ja kāds lūdza viņa padomu vai palīdzību. [..] Viņš meklēja zinātkārus un strādātgribošus cilvēkus arī ārpus institūta, sekmēja viņu meklējumus un to rezultātu publicēšanu zinātniskajos rakstu krājumos. Savos vērtējumos un padomos Stepermanis bija lietišķs, tiešs, nereti pat skarbs. Skarbums īpaši izpaudās gadījumos, kad bija darīšana ar pārāk iedomīgiem autoriem, kuru zināšanas un veikums bija mazāki par viņu pašpārliecinātību."
Cimermanis, Saulvedis. Viņa zeme – Latvija, Latvijas vēsture, viņš – Latvijas zemei, Latvijas vēsture. Vēsturniekam Marģeram Stepermanim – 100. Latvijas Vēstnesis, Nr. 347–348, 6. lpp.
Affinities
Stepermaņu Krustiņš - Father
Occupations
Pseudonym
R. Sauleskalns
Education
Jelgava
Mācījies Jelgavas elementārskolā.
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
Mācījies Jelgavas reālskolā.
1918
Rīga
Mācījies Rīgas Latviešu izglītības biedrības reālģimnāzijā.
1928
Faculty of Philology and Phylosophy, UL
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu, ieguvis kandidāta grādu.
1931
Parīze
Ar Kristapa Morberga fonda stipendiju papildinājies Parīzē.
1935
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1935. gadā nolicis doktorantūras eksāmenu. Habilitācijas darbs "Aizkraukles K. F. Šulcs un viņa sabiedriskā darbība" (1936).
Working place
Strādājis par skolotāju Rīgā.
1919
Liepāja
Strādājis par skolotāju Liepājā.
1928–1936
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Skolotājs Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā
1936
Latvijas Vēstures institūts
Rīga
Latvijas vēstures institūta ģenerālsekretāra vietas izpildītājs
1938
Latvijas Vēstures institūts
Rīga
Latvijas vēstures institūta ģenerālsekretārs
1940
Latvijas Vēstures institūts
Rīga
Latvijas vēstures institūta direktora vietnieks
1940
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1940. gadā docents LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē.
1943–1944
Rīga
Vācu okupācijas laikā arhivārs Amatniecības pārvaldē.
1945
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pēc 1945. gada LVU docētājs, Vispārējās vēstures katedras vadītājs, profesors (1962).
1957–1960
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts
Rīga
LPSR ZA Vēstures institūta rakstu krājuma "Arheoloģija un etnogrāfija" redakcijas kolēģijas loceklis
Buried
Raiņa kapi
Awards
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Latviešu stāvoklis 17. un 18. gs. un apgaismotāju kustība Latvijā".
1936
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Aizkraukles K. F. Šulcs un viņa sabiedriskā darbība", "Vecā Stendera sabiedriskie uzskati".
1937
The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1939. gada 12. maija lēmumu.
IV šķira
1939
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Zemnieku nemieri Vidzemē. 1750–1784".
Zinātnē un ražošanā
1957