Marģers Stepermanis
15.08.1898 – 21.12.1968
Marģers Stepermanis (1898–1968) – vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1960). Dramaturga, publicista un sabiedriskā darbinieka Stepermaņu Krustiņa dēls. Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1928). 1931. gadā ar K. Morberga fonda stipendiju papildinājies Parīzē, paralēli strādājis Parīzes universitātē, Parīzes Nacionālās bibliotēkas rokrakstu nodaļā, Francijas Ārlietu ministrijas arhīvā, vācis materiālus par Latvijas un Francijas senajiem sakariem, gatavojis Latvijas vēstures bibliogrāfiju izdevumam "International bibliographie of historical sciences". 1936. gadā ieguvis doktora grādu par habilitācijas darbu "Aizkraukles K.F.Šulcs un viņa sabiedriskā darbība". Piedalījies "Latviešu konversācijas vārdnīcas" gatavošanā, publicējis apceres laikrakstos "Brīvā Zeme", "Rīts" u. c. Autors vairākām monogrāfijām un krājumiem par latviešiem 17. un 18. gadsimtā, apgaismības kustību Latvijā, dzimtbūšanas atcelšanu un zemnieku nemieriem Vidzemē. Publicējis apceri "Vecā Stendera sabiedriskie uzskati" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", 1936, 10-11). Saņēmis K. Barona fonda prēmiju (1936 un 1937).