Lidijas Dombrovska-Larsena par sevi"Mans pirmais dzejolis radās 6 gadu vecumā Svētes krastos. To nosaucu par Balādi dzimtenei. Skolas gados jūsmoju par glezniecību un dzeju, manā pagalvi atradās vairāku iemīļotu dzejnieku grāmatas. Ģimnāzijā mācījos latviešu valodu pie Zinaīdas Lazdas. Savu ieceri kļūt par gleznotāju mājās neuzdrošinājos atklāt, baidījos nesaņemt atbalsi, lai gan mana māte pati labprāt gleznoja un cītīgi apmeklēja gleznotāju izstādes. Daudzus gadu vēlāk, nonākot Dānijā, iestājos Mākslas akadēmijā glezniecība kļuva par cīņu, izstāžu skaits gadu tecējumā pārsniedza simtu. Līdztekus sāku arī vārsmot, rakstīt recenzijas un apceres par mākslu esejas."
ALA Žurnāls, Nr. 12, 1974, 1. sept.
Par Lidijas Dombrovskas-Larsenas māksliniecisko būtību"Lidija Dombrovska-Larsena ir viņas ir moderna māksliniece, kas iejūtas un saprot jaunā laika pulsu, meklējumus un vērtējumus. Viņa modernajā pasaulē nejūtas sveša, ir intelektuāla domātāja, ne romantiska sapņotāja, kaut arī ne bez ideālisma. Daudz lasa un pēta, ceļo pa lielajiem mākslas centriem, iepazīstas ar rietumu māksliniekiem, Kopenhāgenā viņa studējusi Karaliskajā mākslas akadēmijā un pēc tās beigšanas studijas turpinājusi Parīzē, labi prot vairākas valodas, uzturējusies Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Turcijā un Ziemeļafrikā. [..] Modernajos mākslas meklējumos "neiesvaidītam" skatītājam nav viegli iejusties Lidijas Dombrovskas ļoti spēcīgajos, savdabīgajos darbos. Viņas dinamiski krāsainā pasaules uztvere un neparastās formas var pat iztrūcināt. Katrā ziņā viņa ir "modernāka" par daudz Amerikas latviešu gleznotājiem "modernistiem". Viņu ļoti nodarbina kosma problēmas, bet arī smalkā latviešu dainu pasaule atbalsojas viņas gleznās un dzejās."
Andersons, Edgars. Satikšanās dārza mājā. Laiks, 1973, 1. dec.
Par grāmatu "Krāsskaņas. Mākslinieces dienasgrāmata, 1947-1983" (1999: SolVita)"Šajā dienasgrāmatā atzīmēta Dombrovskas pieredze un ceļojumi, reizēm tur dabas tēlojumi, pieminēti notikumi, kas kavējuši viņas radošo darbu (ugunsgrēki, slimības, ielaušanās un zādzības studijā). Bet blakus šīm viņetēm, ja tā varētu saukt notikumus, kas reizēm pat traģiski, māksliniece dod savus vērtējumus un atzinumus par mākslu Eiropā, par latviešu, galvenokārt trimdas, nostāju pret mākslu, ieskicējot mūsu garīgo portretu. [..] Dombrovskas "Krāsskaņas" nav tikai mākslinieces dienasgrāmata, kur atrodam arī viņas "credo", kas izteic viņas nesalaužamo pārliecību par mākslas augsto sūtību. Šīs deklarācijas varbūt izklausās drusku par pašapzinīgām ciniķim, kāds radies, pieredzot daudzu skaļu apgavojumu sabrukumu, taču Dombrovskas ticības apliecinājums ir atsvaidzinošs. Un atsvaidzinošas ir daudzas citas domas, kas iznirst no mākslinieces ieskicējumiem. Grāmatā arī dažas Dombrovskas gleznu reprodukcijas."
Silenieks, Juris. Mākslinieces ticības apliecinājums. Laiks, 2000, 5. febr.
Par romānu "Elmīra" (2000: SolVita)Elmīras dzīvesstāstu vārdu glezniņās papildina autores ekspresīvais vāks un ilustrācijas. Dažas ir vārda pilnā nozīmē fascinējošas, itin kā aicina meditēt un apcerēt - to dara arī šī daiļdarba varone. Darbs ir nosaukts par romānu, tomēr tā žanru gribas klasificēt citādi. Džons Apdaiks to nosauktu par quasi romānu, A. Moravia - par metaromānu. Es sacītu, ka tas ir romāns - mozaīka, romāns - kaleidoskops, romāns - zootrops. Romāns - izstāde, kur acu priekšā tēlojas dažādas žanra glezniņas un portreti. Darbs ir visai vizuāls, pat kinematogrāfisks. Tā iecere ir interesanta, turklāt grāmatā atkal sajūtama groteskas - šīs autores iemīļotā žanra - klātbūtne. Mūsu literatūrā groteska ir visai reta parādība. Grāmatā attēlotie (es pat atļautos teikt - gleznotie) notikumi aizzib kā uz ekrāna.
Dreika, Dagnija. Romāns bildēs. Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 13. jūl.
Par romānu "Ķengurēns Akubras cepurē" (2002: SolVita)"Akubras cepure ir filca platmale, ko austrālieši valkā dziļi nošķiebtu pāri acīm, tāpat kā to savā laikā darījuši izbēgušie cietumnieki, slēpdami savu identitāti no kārtības sargu skatieniem. Aplūkojamā grāmatā autore ņem palīgā agrākos laikos iecienītu paņēmienu, apgalvojot, ka viņu rokās nonācis kāda nezināma autora manuskripts, dienasgrāmata vai vēstules, kas nododamas tālāk lasītājiem. Dombrovskas rīcībā kāds kafejnīcā nejauši satikts svešinieks atstāj videofilmu, ko viņš uzņēmis, ceļodams krustām šķērsām pa Austrāliju. Filmu skatoties, auterei pavērusies maģiska pasaule. Svešais vīrietis sācis likties kā labi pazīstams tuvinieks, par kuru var pastāstīt grāmatā. Minētais svešinieks, romāna galvenā persona, saucas Ludis. Viņš ir latvietis, bet latviešu sabiedrību īpaši nemeklē, kaut arī abonē un lasa laikrakstu Austrālijas Latvietis. Grāmatā attēlotas viņa un latviešu sievietes Liānas mīlestības svārstīgās gaitas. Darbība norisinās Austrālijā. Ludis, Liāna un vairākas citas romānā tēlotās personas ir Otrā pasaules kara bēgļi, kam Austrālija kļuvusi par mītnes zemi. Līdzekļu trūkuma dēļ Ludis atmetis gleznotāja ieceri un pelna iztiku dažādos gadījuma darbos. Strādājot par televīzijas reportieri, redaktors viņu norīko izbraukumos pa Austrālijas malu malām lai sagatavotu intervijas ar vietējiem. Šie ceļojumi gan vienam, gan kopā ar Liānu autores tēlojumā veido romāna galveno daļu. Rakstniecei paveras plaša izdevība vēstīt lasītājiem par Austrālijas pretstatāmo, daudzkrāsaino, brīnumaino un arī rēgaino dabu."
Sūrmane, Biruta. Kas ir Akubras cepure? Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, Nr. 4, 2003.
Par romānu "Aurorā pa Austrāliju" (2009: SolVita)Neredzētu zemju un ceļojumu mīļotāji, kas neatpūšaties kalnu kūrortos un dienvidu zemēs, šī grāmata ir ceļojums. Apgāds SolVita kā parasti cenšas iepriecēt savus lasītājus ar to, kā viņiem trūkst. Latviešu trimdas autore, pazīstamā māksliniece Lidija Dombrovska-Larsena ar šīs izdevniecības gādību jau labu laiku cenšas sarūpēt saviem cienītājiem kādus iztēles svētkus un emigrācijas gados uzkrātās pieredzes nodošanu tālāk. Ir jauki, ka šis apgāds pūlas ieinteresēt cilvēkus par garīgo mantojumu, ne tikai par praktiskām lietām, ar kurām šodien visi pārlieka apmāti. Lidijas Dombrovskas gleznieciskie, aforistiskie darbi par savu lielo pieredzi ne tikai mākslas pasaulē jau piesaistījuši šādas literatūras mīļotājus. Viņas proza šoreiz neatgādina kolāžu, lai gan viņai ir nosliece darināt mozaīkromānus, kur no sīkām detaļām un fragmentiem var izveidot kopainu – nereti ironiskā vai pašironiskā skatījumā, no visiem tādiem kā krāsainu audumu gabaliņiem, radot kaleidoskopisku ainu. Kaut kas līdzīgs vērojams arī viņas gleznās, kad tās iespējams aplūkot dzimtenē. Tā kā Latvijā izdoto viņas grāmatu skaits jau iegājis otrajā desmitā, tad tām jau ir radušies savi cienītāji. Aurorā pa Austrāliju, tieši tāpat kā pārējās šīs autores grāmatās, ir daudz gluži pielietojamu mūža gaitā uzkrātu gudrību."
Dreika, Dagnija. Tāda upe ir dzīve. http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=16
"Lūk, privātā Cesnas lidmašīnā ar "mīļoto meiteni" Ilonu krustām šķērsām lidinoties pa Austrāliju un meklējot "paradīzi", kur apmesties! Jāpieņem, ka Vieds būs dūšīgi ražojis bestsellerus angļu valodā, lai varētu sev un meitenei atļauties tik dārgu atpūtas veidu. Starp kādreizējiem Austrālijas latviešu rakstniekiem, kas rakstīja latviešu valodā romānus, Valtam Viedam prototipu nevar atrast. Richards Kraulis mēdz atpūsties, izejot pastaigāties ar sunīti pa savas dzīves vietas tuvāko apkaimi, bet otrs lielais staigātājs Jānis Sarma iztika pat bez sunīša. Brīžiem liekas, ka Lidijas Dombrovskas larger than life (lielāks par dzīvi) notikumu risinājums radies vienīgi tādēļ, lai būtu kāds ietvars, kurā autorei ietilpināt to, kas viņai lieliski padodas, proti - spilgtus Austrālijas dabas (faunas, floras, ainavas) tēlojumus gan vārdos, gan vizuāli, turklāt par krāsu attēliem grūti pateikt, kas te gleznots, kas fotografēts. Cilvēkiem, kas iecerējuši apciemot Austrāliju pirmām kārtām tās eksotiskās dabas iepazīšanas nolūkā, šo romānu var ieteikt par ceļošanas apetīta rosinātāju. Jābrīdina gan, ka lielā tiesa aprakstītās eksotikas sameklējama tūkstošiem kilometru attālumā no lielajām pavalstu galvaspilsētām, tāpēc Dombrovskas Austrālijas skatījums ļoti atšķiras no tā, ar kādu savu mītnes zemi redz tūkstoši tur dzīvojošo latviešu ikdienā. Lidija Dombrovska ir krāšņu, oriģinālu salīdzinājumu un metaforu meistare."
Silkalns, Eduards. Valts un Ilona lido. Brīvā Latvija, 2009, 3. okt.