Lidija Dombrovska-Larsena

Rakstnieces tēvs nāk no Zemgales mājām Svētes upes krastā, bet vēlāk uzcēlis māju Juglā pie Rīgas tieši blakus Brīvdabas muzejam. Tēva mājas Zemgalē ir spēcīgi latviskas, un jau 6 gadu vecumā meitenei izraisa dziļu pārdzīvojumu, kā ietekmē uzrakstās pirmais dzejolis par dzimteni. Vēlāk savu ietekmi atstāj skolotāja Rīgas 3. valsts ģimnāzijā, dzejniece Zinaida Lazda.

Pēc ģimnāzijas beigšanas bijis nodoms bija studēt farmakoloģiju, kādēļ kādu laiku 1944. gadā praktizēja aptiekā, bet, kad aptieku evakuēja, nonāca Vācijā, pēc tam Dānijā. 1946–1947: ar vīru dzīvoja Zviedrijā, Dalarnā, tad atgriezās Dānijā.
Līdz 20. gs. 80. gadiem dzīvoja Dānijā, Kopenhāgenā.
Ap 1983: pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, dzīvo Pertā.

Precējusies ar dāņu inženieri Larsenu.

Izstādījusies Francijā, Beļģijā Itālijā, Zviedrijā, Dānijā, ASV, Vācijā un Spānijā.
1954: izstāde kopā ar dāņu māksliniekiem Kopenhāgenā.
1962: maijā Stokholmā sarīkota gleznu izstāde.
1962: gleznu izstāde Briselē Kontemporena galerijā.
1962: rudenī gleznu izstāde Milānā.
1963: 1. martā atklāta izstāde Parīzē Galerie de Beaune.
1963: novembrī 4. patstāvīgā izstāde Kopenhāgenā un pēc tam regulāras izstādes un ļoti labas atsauksmes dažādās valstīs.

2012: gleznu izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas Mākslas un vēsture muzejā; gleznu dāvinājums muzejam.
2002: gleznu izstāde "Gara ziedi" Valsts Mākslas muzejā Rīgā.
Par izstādi 2010. gadā Pertā skat.: http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=802;
Vairāk nekā 150 izstādes Eiropā, Amerikā, Ķīnā un Austrālijā.

Raksta arī recenzijas latviešu trimdas periodikā par mākslas izstādēm.



Literārā darbība
1968: pirmā dzejas publikācija "Sprostā" laikrakstā "Latvija" 22. jūnijā.
Dzejas publikācijas latviešu trimdas izdevumos "Latvija", "Londonas Avīze", "Ceļa Zīmes", "Latvija Amerikā", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Treji Vārti".
Rakstījusi dzejprozu, miniatūras, atmiņu tēlojumus, ceļojuma piezīmes, romānus, dienasgrāmatu un mākslinieces piezīmes.

1985: jau piedalās Austrālijas latviešu literārajā dzīvē, sarīkojumos.

Literārie darbi
1971: dzejas mazgrāmatiņa "Ar medus zobenu" (apgāds "Imanta, ar autores vāka zīmējumu).
1983: dzejoļu krājums "Tikšanās".
1997: stāstu krājums "Piederības pēdās" (apgāds "SolVita").
1998: fantastisks romāns "Sniegšanās" (apgāds "SolVita").
1999: "Krāsskaņas": mākslinieces dienasgrāmata 1947-1983 (apgāds "SolVita").
2000: romāns "Elmīra" (apgāds "SolVita").
2001: romāns "Aurovilles atblāzma" (apgāds "SolVita").
2002: romāns "Ķengurēns Akubras cepurē" (apgāds "SolVita").
2003: mākslinieces monologi "Vērojumi un vīzijas" (apgāds "SolVita").
2005: atmiņu tēlojumi "Krāsu un ritmu lokā piektajā kontinentā" (apgāds "SolVita").
2007: dzejoļu krājums "Atstari avotu acīs": 1956-2007" (apgāds "SolVita").
2008: apceres un atceres "Virzības viļņojums" (apgāds "SolVita").
2009: romāns "Aurorā pa Austrāliju" (apgāds "SolVita).
2010: dzejoļu krājums "Ausmojums pār atvariem" (apgāds "SolVita").
2011: "Klaidonis ar krizantēmu": no mākslinieces dienasgrāmatas (apgāds "SolVita").
2012-2013: dzejoļu krājums "Klusuma klarnete" (apgāds "SolVita").
2014: prozas grāmata "Ēdenes dārza kafejnīca" (apgāds "SolVita").
2015: dzejas krājums "Vējavas" (apgāds "SolVita").
2017: romāns "Alkas" (apgāds "SolVita).
2018: romāns "Dzīves virpuļos" (apgāds "SolVita").

1967: esejas par mākslu krājumā "Uz darbnīcas sliekšņa".
1972: eseju krājums "De vingede ojne" ("Spārnotās acis", dāņu val.).

Periodikā lugas "Skatupunkts" (1996) - tajā ironiski kontrasti cilvēku attiecībās, valodā un uzskatos starp tiem, kas dzīvojuši Latvijā un tiem, kas nupat turp atgriezušies, un ""Poliglots" (1997).

Darbi dāņu valodā
1975: eseju krājums "Nordlys" ("Ziemeļblāzma") raksturīga asociatīva un optimistiska pasaules uztvere, īstenības kā mirkļu nemitīgas mainības apjauta.
1972: dzejoļu krājums "De vingede ojne" ("Spārnotās acis").
1974: dzejoļu krājums "Pavej" ("Ceļā").

Apbalvojumi
2011: piešķirta Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas
fonda balva literatūrā par mūža ieguldījumu mākslā
un rakstniecībā.
Agrīns liecinieks Dombrovskas-Larsenas spārnotajam entuziasmam
ir viņas 1967. gadā Kopenhāgenā 500 eksemplāros izdotais eseju krājums "Uz
darbnīcas sliekšņa”.
Autore sludina ne tikai dedzīgu ticību abstraktai mākslai,
bet arī meklē tās saskarsmi ar latviešu daiļuma izjūtām. Viņa analizē
līdzšinējo un sapņo par "jaunu latviešu glezniecību”.

Lidijas Dombrovska-Larsena par sevi
"Mans pirmais dzejolis radās 6 gadu vecumā Svētes krastos. To nosaucu par Balādi dzimtenei. Skolas gados jūsmoju par glezniecību un dzeju, manā pagalvi atradās vairāku iemīļotu dzejnieku grāmatas. Ģimnāzijā mācījos latviešu valodu pie Zinaīdas Lazdas. Savu ieceri kļūt par gleznotāju mājās neuzdrošinājos atklāt, baidījos nesaņemt atbalsi, lai gan mana māte pati labprāt gleznoja un cītīgi apmeklēja gleznotāju izstādes. Daudzus gadu vēlāk, nonākot Dānijā, iestājos Mākslas akadēmijā glezniecība kļuva par cīņu, izstāžu skaits gadu tecējumā pārsniedza simtu. Līdztekus sāku arī vārsmot, rakstīt recenzijas un apceres par mākslu esejas."
ALA Žurnāls, Nr. 12, 1974, 1. sept.

Par Lidijas Dombrovskas-Larsenas māksliniecisko būtību
"Lidija Dombrovska-Larsena ir viņas ir moderna māksliniece, kas iejūtas un saprot jaunā laika pulsu, meklējumus un vērtējumus. Viņa modernajā pasaulē nejūtas sveša, ir intelektuāla domātāja, ne romantiska sapņotāja, kaut arī ne bez ideālisma. Daudz lasa un pēta, ceļo pa lielajiem mākslas centriem, iepazīstas ar rietumu māksliniekiem, Kopenhāgenā viņa studējusi Karaliskajā mākslas akadēmijā un pēc tās beigšanas studijas turpinājusi Parīzē, labi prot vairākas valodas, uzturējusies Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Turcijā un Ziemeļafrikā. [..] Modernajos mākslas meklējumos "neiesvaidītam" skatītājam nav viegli iejusties Lidijas Dombrovskas ļoti spēcīgajos, savdabīgajos darbos. Viņas dinamiski krāsainā pasaules uztvere un neparastās formas var pat iztrūcināt. Katrā ziņā viņa ir "modernāka" par daudz Amerikas latviešu gleznotājiem "modernistiem". Viņu ļoti nodarbina kosma problēmas, bet arī smalkā latviešu dainu pasaule atbalsojas viņas gleznās un dzejās."
Andersons, Edgars. Satikšanās dārza mājā. Laiks, 1973, 1. dec.

Par grāmatu "Krāsskaņas. Mākslinieces dienasgrāmata, 1947-1983" (1999: SolVita)
"Šajā dienasgrāmatā atzīmēta Dombrovskas pieredze un ceļojumi, reizēm tur dabas tēlojumi, pieminēti notikumi, kas kavējuši viņas radošo darbu (ugunsgrēki, slimības, ielaušanās un zādzības studijā). Bet blakus šīm viņetēm, ja tā varētu saukt notikumus, kas reizēm pat traģiski, māksliniece dod savus vērtējumus un atzinumus par mākslu Eiropā, par latviešu, galvenokārt trimdas, nostāju pret mākslu, ieskicējot mūsu garīgo portretu. [..] Dombrovskas "Krāsskaņas" nav tikai mākslinieces dienasgrāmata, kur atrodam arī viņas "credo", kas izteic viņas nesalaužamo pārliecību par mākslas augsto sūtību. Šīs deklarācijas varbūt izklausās drusku par pašapzinīgām ciniķim, kāds radies, pieredzot daudzu skaļu apgavojumu sabrukumu, taču Dombrovskas ticības apliecinājums ir atsvaidzinošs. Un atsvaidzinošas ir daudzas citas domas, kas iznirst no mākslinieces ieskicējumiem. Grāmatā arī dažas Dombrovskas gleznu reprodukcijas."
Silenieks, Juris. Mākslinieces ticības apliecinājums. Laiks, 2000, 5. febr.

Par romānu "Elmīra" (2000: SolVita)
Elmīras dzīvesstāstu vārdu glezniņās papildina autores ekspresīvais vāks un ilustrācijas. Dažas ir vārda pilnā nozīmē fascinējošas, itin kā aicina meditēt un apcerēt - to dara arī šī daiļdarba varone. Darbs ir nosaukts par romānu, tomēr tā žanru gribas klasificēt citādi. Džons Apdaiks to nosauktu par quasi romānu, A. Moravia - par metaromānu. Es sacītu, ka tas ir romāns - mozaīka, romāns - kaleidoskops, romāns - zootrops. Romāns - izstāde, kur acu priekšā tēlojas dažādas žanra glezniņas un portreti. Darbs ir visai vizuāls, pat kinematogrāfisks. Tā iecere ir interesanta, turklāt grāmatā atkal sajūtama groteskas - šīs autores iemīļotā žanra - klātbūtne. Mūsu literatūrā groteska ir visai reta parādība. Grāmatā attēlotie (es pat atļautos teikt - gleznotie) notikumi aizzib kā uz ekrāna.
Dreika, Dagnija. Romāns bildēs. Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 13. jūl.

Par romānu "Ķengurēns Akubras cepurē" (2002: SolVita)
"Akubras cepure ir filca platmale, ko austrālieši valkā dziļi nošķiebtu pāri acīm, tāpat kā to savā laikā darījuši izbēgušie cietumnieki, slēpdami savu identitāti no kārtības sargu skatieniem. Aplūkojamā grāmatā autore ņem palīgā agrākos laikos iecienītu paņēmienu, apgalvojot, ka viņu rokās nonācis kāda nezināma autora manuskripts, dienasgrāmata vai vēstules, kas nododamas tālāk lasītājiem. Dombrovskas rīcībā kāds kafejnīcā nejauši satikts svešinieks atstāj videofilmu, ko viņš uzņēmis, ceļodams krustām šķērsām pa Austrāliju. Filmu skatoties, auterei pavērusies maģiska pasaule. Svešais vīrietis sācis likties kā labi pazīstams tuvinieks, par kuru var pastāstīt grāmatā. Minētais svešinieks, romāna galvenā persona, saucas Ludis. Viņš ir latvietis, bet latviešu sabiedrību īpaši nemeklē, kaut arī abonē un lasa laikrakstu Austrālijas Latvietis. Grāmatā attēlotas viņa un latviešu sievietes Liānas mīlestības svārstīgās gaitas. Darbība norisinās Austrālijā. Ludis, Liāna un vairākas citas romānā tēlotās personas ir Otrā pasaules kara bēgļi, kam Austrālija kļuvusi par mītnes zemi. Līdzekļu trūkuma dēļ Ludis atmetis gleznotāja ieceri un pelna iztiku dažādos gadījuma darbos. Strādājot par televīzijas reportieri, redaktors viņu norīko izbraukumos pa Austrālijas malu malām lai sagatavotu intervijas ar vietējiem. Šie ceļojumi gan vienam, gan kopā ar Liānu autores tēlojumā veido romāna galveno daļu. Rakstniecei paveras plaša izdevība vēstīt lasītājiem par Austrālijas pretstatāmo, daudzkrāsaino, brīnumaino un arī rēgaino dabu."
Sūrmane, Biruta. Kas ir Akubras cepure? Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, Nr. 4, 2003.

Par romānu "Aurorā pa Austrāliju" (2009: SolVita)
Neredzētu zemju un ceļojumu mīļotāji, kas neatpūšaties kalnu kūrortos un dienvidu zemēs, šī grāmata ir ceļojums. Apgāds SolVita kā parasti cenšas iepriecēt savus lasītājus ar to, kā viņiem trūkst. Latviešu trimdas autore, pazīstamā māksliniece Lidija Dombrovska-Larsena ar šīs izdevniecības gādību jau labu laiku cenšas sarūpēt saviem cienītājiem kādus iztēles svētkus un emigrācijas gados uzkrātās pieredzes nodošanu tālāk. Ir jauki, ka šis apgāds pūlas ieinteresēt cilvēkus par garīgo mantojumu, ne tikai par praktiskām lietām, ar kurām šodien visi pārlieka apmāti. Lidijas Dombrovskas gleznieciskie, aforistiskie darbi par savu lielo pieredzi ne tikai mākslas pasaulē jau piesaistījuši šādas literatūras mīļotājus. Viņas proza šoreiz neatgādina kolāžu, lai gan viņai ir nosliece darināt mozaīkromānus, kur no sīkām detaļām un fragmentiem var izveidot kopainu – nereti ironiskā vai pašironiskā skatījumā, no visiem tādiem kā krāsainu audumu gabaliņiem, radot kaleidoskopisku ainu. Kaut kas līdzīgs vērojams arī viņas gleznās, kad tās iespējams aplūkot dzimtenē. Tā kā Latvijā izdoto viņas grāmatu skaits jau iegājis otrajā desmitā, tad tām jau ir radušies savi cienītāji. Aurorā pa Austrāliju, tieši tāpat kā pārējās šīs autores grāmatās, ir daudz gluži pielietojamu mūža gaitā uzkrātu gudrību."
Dreika, Dagnija. Tāda upe ir dzīve. http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=16

"Lūk, privātā Cesnas lidmašīnā ar "mīļoto meiteni" Ilonu krustām šķērsām lidinoties pa Austrāliju un meklējot "paradīzi", kur apmesties! Jāpieņem, ka Vieds būs dūšīgi ražojis bestsellerus angļu valodā, lai varētu sev un meitenei atļauties tik dārgu atpūtas veidu. Starp kādreizējiem Austrālijas latviešu rakstniekiem, kas rakstīja latviešu valodā romānus, Valtam Viedam prototipu nevar atrast. Richards Kraulis mēdz atpūsties, izejot pastaigāties ar sunīti pa savas dzīves vietas tuvāko apkaimi, bet otrs lielais staigātājs Jānis Sarma iztika pat bez sunīša. Brīžiem liekas, ka Lidijas Dombrovskas larger than life (lielāks par dzīvi) notikumu risinājums radies vienīgi tādēļ, lai būtu kāds ietvars, kurā autorei ietilpināt to, kas viņai lieliski padodas, proti - spilgtus Austrālijas dabas (faunas, floras, ainavas) tēlojumus gan vārdos, gan vizuāli, turklāt par krāsu attēliem grūti pateikt, kas te gleznots, kas fotografēts. Cilvēkiem, kas iecerējuši apciemot Austrāliju pirmām kārtām tās eksotiskās dabas iepazīšanas nolūkā, šo romānu var ieteikt par ceļošanas apetīta rosinātāju. Jābrīdina gan, ka lielā tiesa aprakstītās eksotikas sameklējama tūkstošiem kilometru attālumā no lielajām pavalstu galvaspilsētām, tāpēc Dombrovskas Austrālijas skatījums ļoti atšķiras no tā, ar kādu savu mītnes zemi redz tūkstoši tur dzīvojošo latviešu ikdienā. Lidija Dombrovska ir krāšņu, oriģinālu salīdzinājumu un metaforu meistare."
Silkalns, Eduards. Valts un Ilona lido. Brīvā Latvija, 2009, 3. okt.

dzejniece
gleznotāja

Lidija Dombrovska

Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1944
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Beigusi mācības.

1951
Dānija
Iesāk mākslas studijas pie atzītā mākslinieka Ērika Clemmesena.

1952–1956
Kopenhāgena
Mākslas akadēmijā Kopenhāgenā, ar labām sekmēm mācās profesoru Kristena Iversena, Aksela Jorgensena un Olava Rudes vadībā.

1952
Kopenhāgena
Uzņemta tēlniecības skolā pie prof. Utzou-Franka, kā arī grafikas skolā.

Itālija
Ilgāku laiku ceļo pēc Mākslas akadēmijas beigšanas; Itālijā atgriežas vairākkārt.

Parīze
Dzīvo kādu laiku pēc Mākslas akadēmijas beigšanas, tur nodzīvojusi divarpus gadus, ciemojusiesvvēl piecas vai sešas reizes.

Spānija

Maroka

1955
Turcija
Studiju ceļojums kā Kopenhāgenas Mākslas akadēmijas stipendiātei.

1955
Grieķija
Studiju ceļojums kā Kopenhāgenas Mākslas akadēmijas stipendiātei.

08.1968
Hannovere
Piedalījās Otrajos latviešu dziesmu svētkos Eiropā; piedalījās mākslas izstādē.

09.1969
Amerikas Savienotās Valstis
Piešķīrta stipendiju ceļojumam uz Amerikas Savienotajām valstīm; vadīja mēnesi, apmeklēja muzejus un lielākās mākslas darbnīcas.

07.1973
Ķelne
Piedalījās Rakstnieku sarīkojumā Trešajos Eiropas Latviešu dziesmu svētkos.

08.1979
Visbija
Piedalījās PBLA Latviešu dziesmu dienu Rakstnieku sarīkojumā.

Latviešu Rakstnieku apvienība

1925–1944
Rīga

1945–1946
Kopenhāgena

1946–1947
Dālarna

1948–1985
Kopenhāgena

1984
Pērta
Apmetās uz dzīvi.

1944
Vācija
Nonāk bēgļu gaitās.

1945
Dānija
Nonāk Otrā pasaules kara beigās.

1984
Austrālija
Pārcēlās uz dzīvi Austrālijā.