1922: pirmā publikācija – populārzinātnisks raksts "Rīt saules aptumšošanās" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 27. martā, ar parakstu L. S.
Kopš 1925: zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par astronomiju, Zemes magnētismu, jūras hidroloģiju, iekšzemes ūdeņiem, Latvijas reljefu periodiskajos izdevumos "Latvis", "Daugava", "Daba", "Jaunakās Ziņas", "Kuģniecības gada grāmata" un citur.
Par šiem jautājumiem rakstījis "Latvijas konversācijas vārdnīcā".
ZINĀTNISKĀ DARBĪBA
1942: par doktora disertāciju "Pētījumi par Rīgas jūras līča hidroloģiski statiskiem elementiem" piešķirts matemātikas doktora grādu
summa cum laude.
1948 publicēts doktora darbs "Ozeanographie des Rigaischen Meerbusens", Štutgartē piešķirts
Dr. math.1964: Sidnejas universitātē piešķīrusi augstāko zinātņu doktora grādu - Doctor of Science, D. Sc., ko piešķir par izciliem sasniegumiem zinātnē.
Pētnieciskajam darbam saņēmis Krišjāņa Barona fonda prēmiju, Kultūras fonda prēmiju.
1950–
1957: vadījis ģeomagnētiskos darbus Antarktīdas ekspedīcijā.
1957: nodibinājis Trelevas magnētisko observatoriju Patagonijā.
1962–
1969: vecākais lektors un goda līdzstrādnieks Sidnejas Universitātē.
1966: profesors Havajas universitātē.
Viesprofesors Havajas universitātes "graduēto skolā" un ģeofizikas institūtā, lasījis vieslekcijas Stokholmas, Tukumanas, Lapazas, Istambulas un Austrumāfrikas universitātēs, kā arī sniedzis konsultācijas vairākām ASV, Austrālijas un Dienvidamerikas iestādēm. Kā Argentīnas, Austrālijas vai ASV delegāts piedalījies starptautiskos ģeodēzijas un ģeofizikas kongresos, vairāku zinātnisku organizāciju kārtējs un goda biedrs, saņēmis atzinības rakstus un Trelevas observatorijas zelta medaļu.
Zinātniskās publikācijas angļu, vācu, franču valodā; zinātniskās darbības 45 gados (1969) publicētas 2 mācības grāmatas un 81 zinātnisks darbs, bet populārzinātnisko rakstu skaits sniedzas pāri 300.
ZINĀTNISKIE DARBI
1934: kopā ar Augustu Bīlmani monogrāfija "Fridtjofs Nansens" par slavenā norvēģu polārpētnieka dzīvi un darbu.
1936: 3 sējumu rakstu grāmatā "Latvijas zeme, tauta un daba" ietverta nodaļa "Latvijas ezeri", vēsturisks apskats par Baltijas jūru.
1958: Argentīnas Arktiskais institūts Buenosairesā izdeva grāmatu spāņu (daļēji angļu) valodā – "El Conosimiento Geomagnetico de la Antartida Sudamerican" (Ģeomagnētiskie pētījumi par Dienvidamerikas Antarktīdu).
1969: "Zinātnes darbā – draugos ar mākslu"; autobiogrāfija – "Leonīds Slaucītājs ir ļoti neparasta, spilgta, ārkārtīgi kustīga, vispusīgām interesēm apveltīta personība, un tas visnotaļ atspoguļojas arī viņa autobiogrāfijā."
1969: "Sešos kontinentos": ceļojumu apraksti.
1973: "Kādreiz un tagad".
1936: saņēmis Kultūras fonda stipendiju zinātniskām studijām ārzemēs.
Rediģējis atsevišķus "Ģeogrāfisku Rakstu" sējumus (1938).
DARBĪBA MŪZIKĀ
Rakstījis arī nelielas apceres par mūzikas koncertiem, plašāka publikācija par komponistu Jāzepu Vītolu.
20. gs. 30. gadu otrā pusē kā diriģents uzstājies koncertos.
Komponējis klavieru sonātes, variācijas, impresijas un prelūdes, tāpat kora dziesmas, solo dziesmas un īsākus darbus orķestrim; rakstījis baleta mūziku. Rīgā strādājis ari par mūzikas kritiķi, atvietojot komponistu Jēkabu Graubiņu.
Vadījis Latvijas Universitātes simfonisko orķestri, finanšu ministrijas kori.
Dzīvojot trimdā Argentīnā, diriģējis Argentīnas latviešu kori, kā viesdiriģents arī Brazīlijas latviešu kori.
1959: Alfreda Kalnāja apgādā izdots Leonīda Slaucītāja kora dziesmu krājums (iekļautas 8 dziesmas – jauktam korim: "Fūga liturģijas tekstam", "Fūgas fragments", "Mocekļi" (Kārļa Skalbes teksts), "Senā teika" Jāņa Veseļa teksts), "Kad nakts", "Zilie pulkstenīši" un "Zvaigžņu lietus"; sieviešu korim: "Pāri dzīves sapņu lejām", vīru korim "Dziesma lielos vējos").
1967: ASV autora izdevumā iznākušas Leonīda Slaucītāja dziesmas solo balsij. 1. burtnīca. Krājumā 6 dziesmas: "Būšu pie tevis, mana zeme"(Rūtas Skujiņas teksts); "Draudzība" (Leonīda Slaucītāja teksts); "Akmens" (Veltas Tomas teksts;) "Klusi klusi klausījos" (tautasdziesmas apdare); "Meitene, zivtiņa," (tautasdziesmas apdare); "Ko dziedāja, ko runāja" (tautasdziesmas teksts). Notis iespiestas 150 eksemplāros.
Dziesmas ieskaņotas skaņu platē.
APBALVOJUMI
1938: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira.
Trelavas observatorijas Zelta medaļa.