Leonīds Slaucītājs
10.04.1899 – 1971
Leonīds Slaucītājs (1899–1971) – zinātnieks, literāts, mākslas un sabiedrisks darbinieks. Ievērojams polārpētnieks, ģeofiziķis. Lasījis lekcijas daudzās pasaules universitātēs, publicējis lielu skaitu zinātnisku darbu, lekciju konspektu un grāmatu 1933. gadā beidzis Latvijas konservatorijas prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi (1933) ar brīvmākslinieka grādu, J. Mediņa diriģentu klasi (1935), komponējis vairākus darbus un vadījis Rīgā Latvijas Universitātes prezidija konventa simfonisko orķestri. Trimdā pievērsies glezniecībai.
Dzimšanas laiks/vieta
10.04.1899
Majorskola
Miršanas laiks/vieta
1971
Sidneja
Personiska informācija
Dzimis tautskolotāja un ērģelnieka Jāņa Slaucītāja un klavierskolotājas Emīlijas Slaucītājs (dzimusi Bērzone) ģimenē.
Skolas gados spēlējis čellu.
1920: pēc mācībām jūrskolā Pēterburgā un dienesta atgriezies Latvijā.
Brālis – Sergejs Slaucītājs (1902–1982), astrologs.
1924: apprecējies ar Birutas Skujenieces dramatiskās studijas audzēkni Mildu Hartmani. Meita Tatjana Slaucītāja (precējusies Brača), znots arhitekts Gunārs Bračs; dēls inženieris Andis Slaucītājs.
Profesionālā darbība
1922: pirmā publikācija – populārzinātnisks raksts "Rīt saules aptumšošanās" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 27. martā, ar parakstu L. S.
Kopš 1925: zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par astronomiju, Zemes magnētismu, jūras hidroloģiju, iekšzemes ūdeņiem, Latvijas reljefu periodiskajos izdevumos "Latvis", "Daugava", "Daba", "Jaunakās Ziņas", "Kuģniecības gada grāmata" un citur.
Par šiem jautājumiem rakstījis "Latvijas konversācijas vārdnīcā".
ZINĀTNISKĀ DARBĪBA
1942: par doktora disertāciju "Pētījumi par Rīgas jūras līča hidroloģiski statiskiem elementiem" piešķirts matemātikas doktora grādu summa cum laude.1948 publicēts doktora darbs "Ozeanographie des Rigaischen Meerbusens", Štutgartē piešķirts Dr. math.
1964: Sidnejas universitātē piešķīrusi augstāko zinātņu doktora grādu - Doctor of Science, D. Sc., ko piešķir par izciliem sasniegumiem zinātnē.
Pētnieciskajam darbam saņēmis Krišjāņa Barona fonda prēmiju, Kultūras fonda prēmiju.
1950–1957: vadījis ģeomagnētiskos darbus Antarktīdas ekspedīcijā.
1957: nodibinājis Trelevas magnētisko observatoriju Patagonijā.
1962–1969: vecākais lektors un goda līdzstrādnieks Sidnejas Universitātē.
1966: profesors Havajas universitātē.
Viesprofesors Havajas universitātes "graduēto skolā" un ģeofizikas institūtā, lasījis vieslekcijas Stokholmas, Tukumanas, Lapazas, Istambulas un Austrumāfrikas universitātēs, kā arī sniedzis konsultācijas vairākām ASV, Austrālijas un Dienvidamerikas iestādēm. Kā Argentīnas, Austrālijas vai ASV delegāts piedalījies starptautiskos ģeodēzijas un ģeofizikas kongresos, vairāku zinātnisku organizāciju kārtējs un goda biedrs, saņēmis atzinības rakstus un Trelevas observatorijas zelta medaļu.
Zinātniskās publikācijas angļu, vācu, franču valodā; zinātniskās darbības 45 gados (1969) publicētas 2 mācības grāmatas un 81 zinātnisks darbs, bet populārzinātnisko rakstu skaits sniedzas pāri 300.
ZINĀTNISKIE DARBI
1934: kopā ar Augustu Bīlmani monogrāfija "Fridtjofs Nansens" par slavenā norvēģu polārpētnieka dzīvi un darbu.1936: 3 sējumu rakstu grāmatā "Latvijas zeme, tauta un daba" ietverta nodaļa "Latvijas ezeri", vēsturisks apskats par Baltijas jūru.
1958: Argentīnas Arktiskais institūts Buenosairesā izdeva grāmatu spāņu (daļēji angļu) valodā – "El Conosimiento Geomagnetico de la Antartida Sudamerican" (Ģeomagnētiskie pētījumi par Dienvidamerikas Antarktīdu).
1969: "Zinātnes darbā – draugos ar mākslu"; autobiogrāfija – "Leonīds Slaucītājs ir ļoti neparasta, spilgta, ārkārtīgi kustīga, vispusīgām interesēm apveltīta personība, un tas visnotaļ atspoguļojas arī viņa autobiogrāfijā."
1969: "Sešos kontinentos": ceļojumu apraksti.
1973: "Kādreiz un tagad".
1936: saņēmis Kultūras fonda stipendiju zinātniskām studijām ārzemēs.
Rediģējis atsevišķus "Ģeogrāfisku Rakstu" sējumus (1938).
DARBĪBA MŪZIKĀ
Rakstījis arī nelielas apceres par mūzikas koncertiem, plašāka publikācija par komponistu Jāzepu Vītolu.20. gs. 30. gadu otrā pusē kā diriģents uzstājies koncertos.
Komponējis klavieru sonātes, variācijas, impresijas un prelūdes, tāpat kora dziesmas, solo dziesmas un īsākus darbus orķestrim; rakstījis baleta mūziku. Rīgā strādājis ari par mūzikas kritiķi, atvietojot komponistu Jēkabu Graubiņu.
Vadījis Latvijas Universitātes simfonisko orķestri, finanšu ministrijas kori.
Dzīvojot trimdā Argentīnā, diriģējis Argentīnas latviešu kori, kā viesdiriģents arī Brazīlijas latviešu kori.
1959: Alfreda Kalnāja apgādā izdots Leonīda Slaucītāja kora dziesmu krājums (iekļautas 8 dziesmas – jauktam korim: "Fūga liturģijas tekstam", "Fūgas fragments", "Mocekļi" (Kārļa Skalbes teksts), "Senā teika" Jāņa Veseļa teksts), "Kad nakts", "Zilie pulkstenīši" un "Zvaigžņu lietus"; sieviešu korim: "Pāri dzīves sapņu lejām", vīru korim "Dziesma lielos vējos").
1967: ASV autora izdevumā iznākušas Leonīda Slaucītāja dziesmas solo balsij. 1. burtnīca. Krājumā 6 dziesmas: "Būšu pie tevis, mana zeme"(Rūtas Skujiņas teksts); "Draudzība" (Leonīda Slaucītāja teksts); "Akmens" (Veltas Tomas teksts;) "Klusi klusi klausījos" (tautasdziesmas apdare); "Meitene, zivtiņa," (tautasdziesmas apdare); "Ko dziedāja, ko runāja" (tautasdziesmas teksts). Notis iespiestas 150 eksemplāros.
Dziesmas ieskaņotas skaņu platē.
APBALVOJUMI
1938: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira.
Citātu galerija
PAR LEONĪDA SLAUCĪTĀJA DAUDZPUSĪGO PERSONĪBU
"Kā matemātikas skaitļi, lielumi viņa garā grupējas harmoniskās attiecībās, tā viņš pārvalda arī mūzikas ritmus, saskaņas, melodiju plūstošo rakstu. Vispār L. Slaucītāja intereses ir ar universālu ievirzi. Bez matemātikas, dabas zinībām, mūzikas, viņu saistīja arī rakstniecība, dzeja Rīgā viņš jo dzīvi piedalījās literāra pulciņa sanāksmēs, izteikdams reiz domas, ka klasicisma ceļš latviešiem būtu tas pareizākais. Pārbraucis no sava ilgā zinātniskā ceļojuma pa ASV, viņš mūsu sanāksmē sniedza plašu vispusīgu ziņojumu par saviem iespaidiem, stāstīdams nevien par zinātnes institūtiem, bet arī par Amerikas sabiedrisko un mākslas dzīvi. Reizēm viņš teica, ka jūtoties diezgan vientuļš, viņa platā, augstā piere likās apmākusies ar klusu sērīgumu, viņš runāja maz, pat klausīdamies citu valodās, šķita domājam ko citu. Tomēr viņu nekādi nevar uzskatīt par sausu, kabinetā vai laborātorijā ieslēgušos zinātnieku. Viņš atzina dzīves priekus, prata līksmoties līdz, vispār viņa raksturs ir vitāls, darbīgs, dinamisks. Par to liecina arī lielais paveikto darbu skaits, ceļojumi, kas vienmēr bijuši saistīti ar pētniecību. Tagad, kad Arģentīnā La Platas astronomiskajā observātorijā viņa acs teleskopā skatīs mums svešos zvaigžņājus – Dienvidus Krustu, Kanopusu, varbūt viņš atminēsies arī savas dzimtenes Jaunlaicenes kalnaino ainavu, mūsu draudzīgās, garīgu interešu pilnās debates, spraigās literārās sanāksmes Rīgā, tumšo rudens vakaru viņa jahtas kajītē pie Lielupes tilta, lēni šalcot rāmajiem ūdeņiem gar laivas sāniem, mums silstot gara možumā."Veselis, Jānis. Latviešu zinātnieks Leonīds Slaucītājs. Atmiņa. Latviešu Ziņas, 1948, 27. nov.
"Prof. Slaucītājam ir lieli nopelni Latvijas territorijas ģeofizikālā pētīšanā, var teikt, ka viņš ir pirmais, kas šo pētīšanu nostādījis uz zinātniskiem pamatiem, viņš šai ziņā pieder pie tiem universitātes profesoriem, kas godam izpildījis Latvijas universitātes svarīgāko uzdevumu – zinātniski izpētīt Latvijas zemi un tautu. Ilgus gadus viņš strādāja, lai uzņemtu Latvijas magnētiskos elementus, kas publicēti vairākas valodās. Otrs viņa svarīgākais darbs ir Rīgas jūras līča hidroloģija, tad dažu Latvijas ezeru hidroloģija Latvijas ģeogrāfiem svarīgi ir viņa Latvijas augstieņu augstumu noteikšana. Prof. Slaucītājs ir viens no Latvijas ģeogrāfu biedrības nodibinātājiem un tās ilggadīgiem priekšnieks, kas mācēja pulcēt šī biedrības konferencēs simtiem ģeografijas skolotāju."
A. V. Leonīda Slaucītāja divkāršā jubileja. Latviešu Ziņas, 1949, 30. apr.
PAR AUTOBIOGRĀFISKO GRĀMATU "ZINĀTNES DARBĀ – DRAUGOS AR MĀKSLU" (1969)
"Tā ir interesantāka par dažu romānu, jo stāsta par personīgām pieredzēm no bērna dienām Jaunlaicenes Majorskolā līdz pasaulē pazīstama zinātnieka un mākslinieka gaitām Latvijas Universitātē, Latvijas Konservatorijā, Karnegī institūtā Amerikā, Baltijas universitātē Vācijā, La Platas universitātē Argentīnā, Havajas universitātē, Sidnejas universitātē Austrālijā un pētniecības darbos Antarktīdā. Pieminēti simtiem personu vārdi, iesaistot vēstījumā arī daudzus pasaules zinātnieku vārdus. Autors ir redzīgs vērotājs un teicams stāstītājs, īsu, trāpīgu teikumu iegleznodams cilvēku tēlojumus dinamiskajā vēstījuma plūsmā. Tie ir cilvēki, kas veidojuši Latvijas valsti, latviešu zemnieka māju, Latvijas pilsētas,latviešu skolas, universitāti, zinātnes, mākslas, rakstus. Brīvās Latvijas valsts tradīciju. Tas, kas lasītāju šinī grāmatā aizkustina vēl vairāk, ir vienkāršais veids, kādā zinātņu doktors, brīvmākslinieks, dziesmu un 80 zinātnisku darbu autors, jūras flotes virsnieks, vairāku universitāšu mācības spēks un zinātnieku konferences dalībnieks Leonīds Slaucītājs izstāsta savu 70 mūža gadu stāstu. Izteiksmīgs apliecinājums tam ir viņa kā cilvēka, latvieša, zinātnieka, mākslinieka un pasaules tautu un problēmu iepazinēja domu, jūtu un pieredzējumu kopsavilkums, viņa credo pēdējās divās grāmatas lappusēs."Klīdzējs, Jānis. No Jaunlaicenes līdz Antarktīdai. Laiks, 1970. 21. febr.
Saiknes
Ernests Slaucītājs - Brālēns
Jānis Slaucītājs - Tēvs
Izglītība
Jaunlaicene
–1916
Valkas reālskola
Valka
–1918
Krievijas Jūrniecības ministrijas virsnieku skola
Krievija
–1933
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
Studējis diriģēšanu profesora J. Mediņa klasē kopā ar Pēteri Barisonu, Jāni Ķepīti un Valdemāru Ozoliņu; kā arī kompozīciju Jāzepa Vītola klasē; studijas beidzis kā brīvmākslinieks.
Laplata
2 gadus studējis glezniecību Argentīnā.
1920–1925
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, studijas beidzis studijas ar maģistra grādu.
1927
Itālija
Papildinājies ģeofizikā.
1927
Francija
Papildinājies ģeofizikā Francijā.
1936
Karnegi institūts
Vašingtona
Pētījis magnētisko vētru lauku.
Dalība organizācijās
Latvijas ģeogrāfijas biedrības priekšsēdis.
Vairāku ārzemju zinātnisku biedrību goda biedrs.
Argentīna
Argentīnas ģeofiziķu un ģeodētu biedrības līdzdibinātājs.
1928
Fraternitas Academica
Rīga
Darbojās tās Filistru biedrībā.
Darbavieta
1916
Krievija
Virsnieks Klusā okeāna un Ziemeļu Ledus okeāna flotē. Bijis Japānā, Ķīnā, Indoķīnā, Malajā, Indijas okeāna salās, spilgti atceras jaunības acīm skatījuši eksotiskās zemes, citādi uz kreisera, stingrā disciplīnā un apmācībā audzinātie - savai jūras karjērai.
1920–1921
Virsnieks Latvijas kara flotē.
1923–1927
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Ģeogrāfijas un kosmogrāfijas skolotājs.
1929
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Rīga
Lektors.
1931
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Asistents praktiskās astronomijas un ģeofizikas katedrā (1931), docents (1935), ārkārtas profesors (1939).
1935
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Jaundibinātā Latvijas Universitātes simfoniskā orķestra diriģents.
01.1937–06.1937
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Kosmogrāfijas skolotājs.
1939–1940
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Ģeogrāfijas skolotājs.
1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Ģeofizikas un metereoloģijas institūta direktors.
09.1940
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte
Rīga
Apstiprināts par ģeofizikas un metereoloģijas katedras vadītāju, profesors.
1945
Vingsta
Strādāja Vingstas observatorijā.
1946
Baltijas Universitāte
Hamburga
Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes vadītājs, profesors.
1948–1968
La Platas nacionālā universitāte
Laplata
Profesors un dekāns; ģeomagnētisma un atmosfēras elektrības nodaļas vadītājs.
1962–1969
Sidneja
Sidnejas universitātes vecākais lektors un goda līdzstrādnieks.
1966
Havajas universitāte
Manoja
Profesors.
Dzīvesvieta
1948–1961
Argentīna
1961–1964
Austrālija
No Argentīnas pārcēlās uz dzīvi Austrālijā.
1964
Argentīna
Atgriezās uz dzīvi Argentīnā.
Emigrē
1949
Argentīna
Ceļojums
1951
Antarktīda
Pētnieciskā ekspedīcijā.
1952
Ugunszeme
10.1954
Itālija
1955–1956
Antarktīda
Pavadīja 4 mēnešos, veicot ģeofizikālus pētījumus.
1956
Indonēzija
1956
Āfrika
1956
Antarktīda
1956
Brazīlija
Pētniecisks brauciens.
1956
Okeānija
1956
Indija
Pētniecisks brauciens.
1957
Austrālija
Pētnieciskos nolūkos.
1957
Amerikas Savienotās Valstis
Apmeklēja vairākus latviešu centrus, uzstājās ar priekšlasījumiem.
1960
Somija
Dalība konferencē.
1963
Papua Jaungvineja
Pētnieciskos nolūkos.
1963
Indija
Pētniecisko nolūkos.
1963
Taizeme
1963
Izraēla
1963
Irāna
1963
Jaunzēlande
1963
Taiti
1964
Peru
1965
Honkonga
1965
Japāna
1965
Filipīnas
1966
Havaju salas
1967
Dienvidāfrikas Republika
Apglabāts
Sidneja
Apbedīts Rukvudas latviešu kapsētā.
Apbalvojumi
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Par Apukalna Alūksnes augstumu apgabala morfometriju un hidrografiju".
1935
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1938. gada 17. novembra lēmumu.
IV šķira
1938
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Dažu dziļo gultņu ezeru morfometriskie elementi", "Rīgas apkārtnes zemes magnētisma elementi", "Latvijas Universitātes Ģeofizikas un meteoroloģijas institūta izdarītie jūtas hidroloģiskie pētījumi".
1939