Par dzejnieku Leonīdu Čerevičņiku"Leonīdam Čerevičņikam pieder pusgadsimts mūža un mūžīga bērnišķība. Bērnišķība, kura pretēji šolaiku tradīcijām it nemaz nebrāļojas ar infantilismu. Bērnišķība, kuras sinonīms nav sadzīviskais skaistvārdu romantisms, bet gan romantisms kā dzejnieka personības stūrakmens (arī logs, durvis, bēniņi, jumts...). L. Čerevičņikam nepiederas ierēdnieciski kokains un gadiem piedienīgs solīdums, nedz arī modernais, racionālisma skrodera šūdināts psihopāta dvēseles uzvalks. Šis dzejnieks ir tikpat organisks, cik organiski ir daudzu tautu mīti, senās mūžjaunās grāmatas, kuras viņš nelasa, bet gan dzīvo tajās. Reti sadzīves darbi dzejniekam sakrīt ar viņa rakstu darbiem. Leonīdu Cerevičņiku nav jāvelk laukā no šādu pretmetu aizas. Pasaules dzejas zinātājs un sapratējs, dzejnieks ar trenētu gara aci spēj saredzēt un padarīt arī krievu lasītājam skaidri ieraugāmas latviešu klasikas saknes un augļus: Veidenbaums. Poruks, F. Bārda, Blaumanis, K. Skalbe, Plūdonis, Aspazija..."
Rokpelnis, Jānis. Leonīds Čerevičņiks. Literatūra un Māksla, 1987, 27. marts.
Par atdzejotāju Leonīdu Čerevičņiku"Viņš kļuva par īstu latviešu klasiskās dzejas atdzejotāju un popularizētāju krievu valodā. Kad 1971. gadā parādījās Valijas Brutānes dzejoļu izlases smalkjūtīgs atdzejojums, tika piedāvāts līdz tam atdzejošanai nepadevīgais Andreja Kurcija brīvais pants. Pēc nopietna cīkstiņa 1974. gadā nāk klajā apjomīga Andreja Kurcija izlase, un vienlaikus jau atdzejotājs iejuties latviešu pirmspadomju dzejas pasaulē. Seko Pāvila Rozīša izlase, jaunā, kvalitatīvā sniegumā tiek celta Veidenbauma dzeja, parādās Rūdolfs Blaumanis. Taču vēl vairāk piesaista pēc dabas tuvie romantiķi: Jānis Poruks, Fricis Bārda, Kārlis Skalbe. Vareno kopu papildina Raiņa, Aspazijas, Plūdoņa darbu jauni atdzejojumi. Tā 1986. gadā iznāca latviešu klasiskās dzejas izlase "Пути огня" – atkal nozīmīgs un vajadzīgs latviešu kultūras ceļvedis cittautām. Ja vēl ņemam vērā L. Čerevičņika pašaizliedzīgo darbu žurnālā "Daugava" jau no 1979. gada, vadot dzejas nodaļu un tādējādi atrādot plašākai krievu sabiedrībai latviešu dzejas sniegumu, tad nevaram nenovērtēt šo atdevīgo darbu mūsu kultūras labā."
Līvzemnieks, Viktors. Leonīds Čerevičņiks. Karogs, 1987, Nr. 3.