Lelde Stumbre

PIRMĀ NOZĪMĪGĀKĀ PUBLIKĀCIJA

1973: dzejoļi jauno dzejnieku krājumā "Acis". Literāro darbību sākusi ar dzeju, kas publicēta periodikā kopš 1969. gada.

DARBU PIRMUZVEDUMI

1975: "Lietus" (Somerseta Moema stāsta motīvi) Valmieras teātrī
1979: "Gaidīt" Latvijas radio
1980: "Andersons" Dailes teātrī
1980: "Zīmējumi smiltīs" Dailes teātrī
1981: "Vasaras ainava" Latvijas radio
1982: "Bērni" Nacionālajā teātrī
1982: "Ipolits" Nacionālajā teātrī
1982: "Tā, lai var redzēt ceļu" teātrī "Sovremeņņik" (Maskavā)
1982: "Mauglis" (Radjarda Kiplinga "Džungļu grāmatas" motīvi) Jaunatnes teātrī
1984: "Jānis" Valmieras teātrī
1986: "Ziediņi" Jaunatnes teātrī
1987: "Sarkanmatainais kalps" Nacionālajā teātrī
1988: "Kuģītis miglā" teātrī "Kabata" Rīgā
1988: "Nākošpavasar" Valmieras teātrī
1989: "Liels, spoži sarkans autobuss" Latvijas televīzijā
1989: "Kronis" Nacionālajā teātrī un teātrī "Kabata"
1991: "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" (Selmas Lāgerlēvas romāna motīvi) Dailes teātrī
1991: "Kaziņa – meitiņa" teātrī "Skatuve"
1992: "Suns" Nacionālajā teātrī
1992: "Roze" Valmieras teātrī
1992: Cikls "Deviņas īsas lugas" Latvijas Televīzijā
1994: "Divi forši suņi" Liepājas teātrī
1995: "Spalvas" Dailes teātrī
1995: "Svešinieki šeit" Nacionālajā teātrī
1998: "Slepkava un slepkava" ("Mīla – jā, mīla – nē") Nacionālajā teātrī
1999: "Aktieri" Sanfrancisko Mazajā teātrī
2003: "Letiņi" Valmieras teātrī
2004: "Saulriets" Nacionālajā teātrī
2005: "Skatiens no augšas" Daugavpils teātrī
2007: "Laimīgā Blūmentāle" Dailes teātrī
2008: "Smiltāju mantinieki" ("Mājās") Nacionālajā teātrī
2008: "Pāris – nepāris" Liepājas teātrī
2009: "Persijs Dievišķīgais" Austrālijas Latviešu teātrī Sidnejā
2012: "Mī.. mālēt" ("Bilde") Nacionālajā teātrī
2012: "Zelta nauda" Daugavpils teātrī (kopā ar Moniku Zīli)
2015: "Droši kā tankā" Dailes teātrī

ROMĀNI

2006: Pacietības mērs (Lauku Avīze)
2009: Mācītājas māja (Lauku Avīze)
2010: Savienoto trauku līkums (Lauku Avīze)
2011: Vasaras svelme (Lauku Avīze)
2014: Divas mājas (Lauku Avīze)
2017: Fokstrots (Latvijas Mediji)
2021: Perfekcioniste (Latvijas Mediji)
2023: Karalis Līrs un viņa četras meitas (Latvijas Mediji)

PROZA BĒRNIEM

2016: Pūcīte ar zeltainajām acīm (Zvaigzne ABC)

BIOGRĀFIJAS

2016: Pasaules lāpītājs - Arvīds Ulme (Drukātava)
2017: Maija, Cher ami! (Latvijas Avīze)

MEMUMĀRI

2012: Personīgi (Lauku Avīze)

DALĪBA CITOS PROJEKTOS

2015: autore Jēkaba Jančevska oratorijas ''Māra no Letu zemes'' un skaņdarba ''Naktsvijole'' dzejas tekstiem

PAR LUGU "JĀNIS"

"Līdz šim dramaturģija piedāvāja galvenokārt varoni, kas traucās no laukiem projām, lai ātrāk tiktu pilsētā: pie komforta, pie visa gatava. Piedāvāja varoni: ņemt un baudīt noskaņotu. Lelde Stumbre un režisore Māra Ķimele veiksmīgas sadarbības rezultātā piedāvā mums jauna tipa varoni, kurš no pilsētas atgriežas laukos, jaunieti, kuram ir svarīgi atrast nevis kaut kādu. bet gan savu īsto vietu dzīvē. Lelde Stumbre, pati būdama jauna, izjutusi savas paaudzes sirdspukstus: - Nav laikam neviena, kuram nebūtu pazīstams kāds Jānis. Jānis ir mums blakus katru dienu, mēs skatāmies uz viņu un vērtējam viņu, jo viņš taču ir JĀNIS. Cilvēks. realitāte. simbols, sapnis. Саur Jāni man gribējās ieraudzīt savas tautas pagātni, šodienu un varbūt arī nākotni. Vai viņš šodien ir tikpat stiprs kā bija kādreiz, vai būs ar mums vienmēr? Ko viņš, Jānis, grib un domā šodien mūsu civilizētājā gadsimtā? Vai viņš vēl sajūt zemes smaržu un tās saldo smagumu, jeb vai tikai pask-rien visam garām, sēžot žigulī? Vai viņš būs tas spēks, kas mūs visus virzīs uz priekšu, saturēs kopā? Vai viņš būs tas JĀNIS? Tādi ir jautājumi, kurus es pati sev uzdevu, rakstot šo lugu."

Austra Skudra. Par zemes smaržu un viduslaiku meiteni. Valmiera, Liesma, nr.195, 12.12.1984.

PAR LUGU EMOCIONĀLO INTENSITĀTI

"Lasītāja emocionālo kontaktu ar L. Stumbres lugām vispirms rada arī viņas tēlu dzīvīgums, tajos kūsājošās dziņas. Dionīsiskais vīrišķo un sievišķo dziņu pārmērs, ko lugas struktūras rāmjos iekļauj L. Stumbres izkoptā amata prasme. Acīmredzot ir sasniegta tā meistarības pakāpe, kurā formas pieredze vairs nav kanons, kas spīdzina jaunrades impulsus, bet spēks, kas organiski iekļaujas jaunrades procesā. [..] Leldes Stumbres talants ir bagāts arī ar vārda maģijas izjūtu. Autores lugu personāži nevairās no stipriem vārdiem. (..) Bet autores lugu valodā ir arī otrs slānis, te valoda kļūst par zīmju sistēmu, kurā sazinās izredzētie. Šī valoda apliecināja Leldes Stumbres mākslas noslēpumu jau „Zīmējumos smiltīs”. Cilvēku visintīmākās saskarsmes brīžos klasiskais dialogs pāraug pārtrauktajā, kad vārds ir reizē adresēts sev un partnerim.

Gunārs Bībers. Būt vienmēr ceļā. Priekšvārds Leldes Stumbres lugu izlasei ''Kronis''. Rīga: AGB, 2000. 7. lpp.''Leldes Stumbres lugu izejas punkts ir it ka sadzīvisks, bet, lugai virzoties uz priekšu, kļūst redzams, ka katra varoņa rīcību nosaka kāda viena visu pakļaujoša iedoma, noteikts rīcības, domāšanas stereotips. Varoņi neatsedzas kā personības cilvēkiem raksturīgā daudzveidībā, bei viņi iet līdz galam pa kādu vienu jūtu, domāšanas, rīcības līniju. Lidz ar to arī ir neiespējama savstarpējā saprašanās. Ja šādiem cilvēkiem pieietu no sadzīviska viedokļa – varētu teikt, ka mūsu priekšā ir psihiski slimie. Taču šeit notiek kas cits – autores psiholoģiskā intuīcija, spēja saskatīt katrā situācija aizvien jaunas nianses atkal kādā brīdī liek skatītājam sevī sajust tuvību ar šiem varoņiem. Jo viņu rīcību vada vispārcilvēciski, ikvienam vairāk vai mazāk piemītoši motīvi un impulsi. Vienkārši dzīvē tie nav sastopami tik sakāpinātā veidā, kā tas ir lugā – modelī. Notiek tas pats, kas Jāņa Jurkana lugās – identifikācija un pēc tam konfrontācija ar nepieņemamo ceļu, pa kuru aiziet lugas varoņi, tikai, ja Jānis Jurkāns to panāk ar smalku visas cilvēka esamības atspoguļojumu, tad Lelde Stumbre ar precīzi niansētu psiholoģiju. Ja Jānim Jurkanam atsevišķi tēli metaforiski izsaka lugas jēgu, tad Leldei Stumbrei visa luga pāraug metaforā.''
Dainis Grīnvalds. Jaunie dramaturgi – problēmas un perspektīvas. Rīga, Literatūra un Māksla, nr. 2, 14.01.1983.

PAR SAISTĪBU AR TEĀTRI

"Teātrim L. Stumbres mūžā ir īpaša nozīme. Viņas lugas daudz rādītas gan profesionālos, gan amatieru teātros, iestudētas televīzijā un radio, atšķirīgu mākslinieku personību iedzīvinātas. Teātris ir viņu mācījis un kalis, īpaši no tā laika, kad S. Moema "Lietus" dramatizējuma uzveduma sagatavošanā Leldei Stumbrei bija iespēja piedalīties režisores Māras Ķimeles mēģinājumos Valmieras teātrī."

Kalnačs, Benedikts. Lelde Stumbre. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 36. lpp.

PAR RAKSTNIECES PERSONĪBU

"Lelde nav ārišķiga, viegla. Ir impulsīva, emocionāla, drosmīga, viegli aizkaitināma, stipra, taisnīga, naiva... Vai nav par daudz pretrunu? Nav, jo dažas no šīm īpašībām attiecas tikai uz viņas lugu personāžiem."

Čaklais, Ingmārs. Lelde Stumbre un viņas lugas. Stumbre, Lelde. Kronis. Rīga: AGB, 2000. 516. lpp.

Andreja Pumpura prēmija
Prēmija piešķirta Leldei Stumbrei un Valmieras teātra uzvedumam "Jānis" (režisore M. Ķimele), komponistam I. Zemzarim.
1985

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par lugu krājumu "Kronis".
Dramaturģija
2001

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par darbu "Smiltāju mantinieki".
Dramaturģija
2009

Annual Latvian Literary Award
Labākais darbs bērniem
Nominee
2017