Kuri-Beri

12.10.1890 – 11.04.1942

Kuri-Beri (1890–1942, īstajā vārdā – Arvīds Valdmanis) – literāts, iekļaujas 20.–30. gadu humoristiski satīriskās dzejas tradīcijā. Dzejoļi lasāmi humoristiski satīriskajos žurnālos “Svari”, ‘Sikspārnis”, “Gailis”, grāmatā nav apkopoti. Sastādījis humoristiskās dzejas antoloģiju “Jautrās mūzas” (1925). Feļetoni iznākuši krājumā “Zvirbuļi cilpās”(1922). Rakstījis lugas un raidlugas.
Arvīds Valdmanis ieguvis agronoma diplomu un divdesmit gadus darbojies lauksaimniecības izglītības laukā, publicējis darbus par piensaimniecību un lopkopību.

Author (10)

Compiler (1)

Person of reception (2)

Birth time/place

12.10.1890
Auri
Dzimis Auru pagasta "Lejasčimās".

Place/time of death

11.04.1942
Rīga

Professional activity

1908: pirmās literārās publikācijas, parakstījis tās ar pseidonīmu Arvīds Spodris.
1942–1944: rakstījis raidlugas ("Zeme sauc", "Gulta", "Mājturībnieces", "Lielais laimests", "Neizdevies ķēriens", 'Šūpoles", "Mīlas variācija", "Džentlmenis" un citas).

Proza

1922: Zvirbuļi cilpās

Lugas

1924: Pēdējā diena
1939: Viena vasara

Lauksaimniecības mācību grāmatas

1923: Dzīvnieku anatomija un fizioloģija (papildināti un atkārtoti izdevumi 1929, 1947)
1929: Piensaimniecība
1934: Ievads piensaimniecībā
1936: Lopkopība

Quotes

Par lugas "Viena vasara" iestudējumu Valmieras teātrī (1944)

“Kuri-Beri mums vairāk pazīstams satīriskos žurnālos un feļetonos. Viņa “Viena vasara” jau radīta vairākās mazās skatuves, kur ieguvusi savu cienītāju skaitu un atzinību, kaut arī pašu komēdiju nevarētu pieskaitīt labākajām. Komēdija savā saturā pieskaras nesenajiem gadiem, kad uz Latviju ik vasaras brauca Polijas laukstrādnieku tūkstoši. Kāda poliete Monika nonākusi Kārļa Sildedža lauku mājā Zemgalē un savaldzina savu sirmo saimnieku tik tālu, ka viņš gatavs darīt visu, lai tikai laukstrādnieci iegūtu sev par sievu. Ir divi lieli šķēršļi: likums polietei liek rudeni atgriezties uz savu zemi, un Sildedzim ir pašam sava sieva, kas nepiekrīt šķirties. Pirmo šķērsli novērš tādi, ka Monika salaulājas ar pagasta nabagu Doniņu, lai iegūtu Latvijas pavalstniecību, vēlāk šķirtos un varētu pilnīgi palikt pie Sildedža. Atdodot savai sievai saimniecības labāko dalu, izdodas nokārtot arī otro šķērsli, bet tad rodas jauns nepārvarams šķērslis. Monika pamanījusi, ka saimnieks, cīnoties ar šķēršļiem, ir daļēji paputējis, un arī to, ka vecajam Doniņam ir sens paprāvs zelta un sudraba ietaupījums. Nu viņa paliek uzticīga savai pagaidu laulībai cerībā, ka Doniņa nāvē to drīzi izbeigs un viņa tiks pie vecā nabaga ietaupījuma. Sildedzis paliek savā kauna pilnā nelaimē. Tādu viņu sieva pieņem atpakaļ. Savā laikā šai darbā cilātie jautājumi bija ļoti akūti, bet to tie nav zaudējuši vēl arī tagad. Režisors Vīnkalns bija izvēlējies tēlot Kārli Sildedzi, kas viņam izdevās tīri labi, bet arī te palika spēkā vecā patiesība, ka ikvienam tēlotājam savā režijā nav iespējams lietā likt visas savas dotības. [..] Monikas lomā laba bija Ņina Gruzna.”

Sāmala Āris. “Viena vasara” Valmieras teātrī. Tālavietis, 1944, 23. jūnijs.