Kuri-Beri
12.10.1890 – 11.04.1942
Kuri-Beri (1890–1942, īstajā vārdā – Arvīds Valdmanis) – literāts, iekļaujas 20.–30. gadu humoristiski satīriskās dzejas tradīcijā. Dzejoļi lasāmi humoristiski satīriskajos žurnālos “Svari”, ‘Sikspārnis”, “Gailis”, grāmatā nav apkopoti. Sastādījis humoristiskās dzejas antoloģiju “Jautrās mūzas” (1925). Feļetoni iznākuši krājumā “Zvirbuļi cilpās”(1922). Rakstījis lugas un raidlugas.
Arvīds Valdmanis ieguvis agronoma diplomu un divdesmit gadus darbojies lauksaimniecības izglītības laukā, publicējis darbus par piensaimniecību un lopkopību.
Dzimšanas laiks/vieta
12.10.1890
Auri
Dzimis Auru pagasta "Lejasčimās".
Miršanas laiks/vieta
11.04.1942
Rīga
Profesionālā darbība
1908: pirmās literārās publikācijas, parakstījis tās ar pseidonīmu Arvīds Spodris.
1942–1944: rakstījis raidlugas ("Zeme sauc", "Gulta", "Mājturībnieces", "Lielais laimests", "Neizdevies ķēriens", 'Šūpoles", "Mīlas variācija", "Džentlmenis" un citas).
Proza
1922: Zvirbuļi cilpās
Lugas
1924: Pēdējā diena
1939: Viena vasara
Lauksaimniecības mācību grāmatas
1923: Dzīvnieku anatomija un fizioloģija (papildināti un atkārtoti izdevumi 1929, 1947)
1929: Piensaimniecība
1934: Ievads piensaimniecībā
1936: Lopkopība
Citātu galerija
Par lugas "Viena vasara" iestudējumu Valmieras teātrī (1944)
“Kuri-Beri mums vairāk pazīstams satīriskos žurnālos un feļetonos. Viņa “Viena vasara” jau radīta vairākās mazās skatuves, kur ieguvusi savu cienītāju skaitu un atzinību, kaut arī pašu komēdiju nevarētu pieskaitīt labākajām. Komēdija savā saturā pieskaras nesenajiem gadiem, kad uz Latviju ik vasaras brauca Polijas laukstrādnieku tūkstoši. Kāda poliete Monika nonākusi Kārļa Sildedža lauku mājā Zemgalē un savaldzina savu sirmo saimnieku tik tālu, ka viņš gatavs darīt visu, lai tikai laukstrādnieci iegūtu sev par sievu. Ir divi lieli šķēršļi: likums polietei liek rudeni atgriezties uz savu zemi, un Sildedzim ir pašam sava sieva, kas nepiekrīt šķirties. Pirmo šķērsli novērš tādi, ka Monika salaulājas ar pagasta nabagu Doniņu, lai iegūtu Latvijas pavalstniecību, vēlāk šķirtos un varētu pilnīgi palikt pie Sildedža. Atdodot savai sievai saimniecības labāko dalu, izdodas nokārtot arī otro šķērsli, bet tad rodas jauns nepārvarams šķērslis. Monika pamanījusi, ka saimnieks, cīnoties ar šķēršļiem, ir daļēji paputējis, un arī to, ka vecajam Doniņam ir sens paprāvs zelta un sudraba ietaupījums. Nu viņa paliek uzticīga savai pagaidu laulībai cerībā, ka Doniņa nāvē to drīzi izbeigs un viņa tiks pie vecā nabaga ietaupījuma. Sildedzis paliek savā kauna pilnā nelaimē. Tādu viņu sieva pieņem atpakaļ. Savā laikā šai darbā cilātie jautājumi bija ļoti akūti, bet to tie nav zaudējuši vēl arī tagad. Režisors Vīnkalns bija izvēlējies tēlot Kārli Sildedzi, kas viņam izdevās tīri labi, bet arī te palika spēkā vecā patiesība, ka ikvienam tēlotājam savā režijā nav iespējams lietā likt visas savas dotības. [..] Monikas lomā laba bija Ņina Gruzna.”
Sāmala Āris. “Viena vasara” Valmieras teātrī. Tālavietis, 1944, 23. jūnijs.
Pseidonīms
Arvīds Spodris
Izglītība
1904–1910
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
1910–1915
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Lauksaimniecības fakultāte
Darbavieta
1921–1927
Rīga
Centrālā zemes ierīcības komiteja, vecākais agronoms
1927–1934
Zemkopības ministrija
Rīga
1934–1942
Zaļenieki
Zaļenieku mājturības skola, skolotājs, arī direktors
Apglabāts
Raiņa kapi