Par stāstu un noveļu krājumu "Inese" (Sēļzemnieka apgāds, 1954)"Autoram patīk aprakstīt dabu, veltījot šim nolūkam krietnu lapaspušu skaitu, kā stāstā Inese, kur dabas tēlojumiem ierādīta nesamērīgi liela vieta. Pat apstrādājot Amerikas dzīves tematu, kā stāstā Ilūzijas, autors atrod izdevību iespraust garu tēlojumu par Latvijas pavasari. Turpmāk būtu ieteicams tēlojumos būt ļoti atturīgam, lietojot tos tikai tad, kad tie nepieciešami darbībai vai varoņu raksturošanai, un arī tad ierobežojot tos ar nedaudziem vārdiem vai pāris teikumiem. Tāpat autoram būtu jāizvairās no pārāk melodramatiskām vietām. [..] Kārļa Zvejnieka kādreiz varētu izveidoties stāstnieks, liecina viņa aprakstīto notikumu un situāciju dzīvums, spilgtums, uzskatāmību. [..] Dzīvs, možs notikumu risinājums ir Kārļa Zvejnieka darbu labākā daļa."
Zvejnieks, Kārlis. Jauns stāstnieks. Ceļa Zīmes, Nr. 23, 1955.
Par dzejas krājumu "Silu šalka" (Čikāga: A. Kalnāja apgāds, 1962)"Ir patīkami staigāt pa Silu šalku lappusēm. Tur ejam pa Latvijas zemi, ar Latvijas balsi un mūsu jaunības sapņiem apsegti. [..] Pirmais, ko, šo dzeju lasot vai arī skandējot balsī, pamanām, ir tas, ka šai dzejai ir izjūtas, balss un ainavas pilnesība. Mēs redzam Latvijas silus un dzirdam to šalkoņu, redzam Latvijas ļaudis un dzirdam to balsis. Kārļa Kurbada cilvēks, iziedams no mīļās Latvijas, zemes un latviešu dvēseles, iet brīvi pār visu pasauli un brīvā, pilnā balsī dzied un stāsta visiem .vienalga, — vai tas būtu par zemi, maizi, mīlestību, karu, Dieva ilgām, cīņu par brīvību un cilvēka tiesībām, vai vienkārši par ikdienas cilvēka sapņiem: kas bijis, ir un būs... Šādā veidā, būdams godīgs un īstens, Kārlis Kurbads apvieno domātāja ilgu pasauli ar dzīvotāja, izjutēja un redzētāja īstenības pasauli."
Klīdzējs, Jānis. "Ja mīlēšu, kas labs un skaists". Latvija Amerikā, 1962, 13. jūn.
Par romānu "Baltā pils" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1984)"Tāpat kā savā laikā Kronins, Zvejnieks bijis kuģa ārsts — gan ne uz nožēlojama veca tvaikoņa, kā angļu rakstnieks, bet uz IRO izceļotāju kuģa — balta, slaida itāliešu tvaikoņa "Castello Bianco", kas 2. pasaules kara bēgļus pārvadājis uz Austrāliju. Ceļojot Dr. Zvejnieks savus iespaidus pierakstījis dienasgrāmatā, un tā iekrājusies bagātīga viela plašākam darbam. Viņš šo materiālu iestrādājis divdaļīgā autobiogrāfiskā romānā. [..] Kā jau romāna, jāiešķetina daži mīlestības pavedieni, un autobiogrāfiskā romānā atļauta arī sagadīšanās — Māris uz kuģa sastop sen mīlēto Intu. Te skarta ari kāda bēgļu vīriešiem sāpīga problēma, kad tautietes, meklējot dzīvē mazliet prieka, pievēršas cittautiešiem."
Liepa, Rita. Svētku raķetes. Laiks, 1984, 15. dec.