Kārlis Zvejnieks

Dzimis skolotāja Eduarda Zvejnieka ģimenē, māte mirusi 1927. gadā.

Sieva Biruta, meitas Inese, Tamāra, Lilita, dēls Sigurds.

1951: ieceļoja ASV.
1986: pensionējās un daļu gada dzīvoja Floridā.

Kārļa Zvejnieka jeb Kuraž Kriša simtgadē godina viņa literāro devumu ventiņu mēlē / Raksts / LSM.lv

Literārā darbība
Pirmā publikācija – žurnālā "Ramave" 20. gs. 30. gadu nogalē.
1941: Pirmie dzejoļu publicējumi laikrakstā "Daugavas Vanagi" ar pseidonīmu Kārlis Kurbads un laikrakstā "Rēzeknes Ziņas".

Literārie darbi
1954: īsprozas krājums "Inese"
1962: dzejas krājums "Silu šalkas"
1967: humora izdevums "Ventiņ pus" tāmnieku izloksnē
1984: romāns "Baltā pils"
1987: humoreska krājums "Lustīg dzīv`šen" tāmnieku izloksnē
1995: humoreskas "Ventiņ pus" tāmnieku izloksnē.
1996: romāns "Nemiera negaisi"
2007: grāmata "Pasrouges un pasmaid".

Strādāja par ārstu Aberdīnā, Dienviddakotā, nodarbojās ar hipnozi, galvenokārt cenšoties pacientus atradināt no smēķēšanas un palīdzot samazināt svaru. Daži pacienti braukuši uz Aberdīnu pat no 400 jūdžu attāluma.
Latviešu un amerikāņu ārstu biedrību, tostarp ASCH (American Society of Clinical Hypnosis) biedrs.
25 gadus dziedāja Aberdīnas vīru korī Elk, kas ir labākais Elk koris Amerikā un katru gadu bija aicināts dziedāt Elk nacionālajos kongresos dažādās Amerikas pilsētās.
Amerikas Latviešu apvienības (ALA) mūža biedrs
St. Pītersburgas latviešu biedrības biedrs.
Daugavas Vanagu biedrs.
Darbojas Ģirta Zeidenberga vadītā TILTA valdē.
Jāņa Jaunsudrabiņa balvas fonda priekšsēdis.

Par stāstu un noveļu krājumu "Inese" (Sēļzemnieka apgāds, 1954)
"Autoram patīk aprakstīt dabu, veltījot šim nolūkam krietnu lapaspušu skaitu, kā stāstā Inese, kur dabas tēlojumiem ierādīta nesamērīgi liela vieta. Pat apstrādājot Amerikas dzīves tematu, kā stāstā Ilūzijas, autors atrod izdevību iespraust garu tēlojumu par Latvijas pavasari. Turpmāk būtu ieteicams tēlojumos būt ļoti atturīgam, lietojot tos tikai tad, kad tie nepieciešami darbībai vai varoņu raksturošanai, un arī tad ierobežojot tos ar nedaudziem vārdiem vai pāris teikumiem. Tāpat autoram būtu jāizvairās no pārāk melodramatiskām vietām. [..] Kārļa Zvejnieka kādreiz varētu izveidoties stāstnieks, liecina viņa aprakstīto notikumu un situāciju dzīvums, spilgtums, uzskatāmību. [..] Dzīvs, možs notikumu risinājums ir Kārļa Zvejnieka darbu labākā daļa."
Zvejnieks, Kārlis. Jauns stāstnieks. Ceļa Zīmes, Nr. 23, 1955.



Par dzejas krājumu "Silu šalka" (Čikāga: A. Kalnāja apgāds, 1962)
"Ir patīkami staigāt pa Silu šalku lappusēm. Tur ejam pa Latvijas zemi, ar Latvijas balsi un mūsu jaunības sapņiem apsegti. [..] Pirmais, ko, šo dzeju lasot vai arī skandējot balsī, pamanām, ir tas, ka šai dzejai ir izjūtas, balss un ainavas pilnesība. Mēs redzam Latvijas silus un dzirdam to šalkoņu, redzam Latvijas ļaudis un dzirdam to balsis. Kārļa Kurbada cilvēks, iziedams no mīļās Latvijas, zemes un latviešu dvēseles, iet brīvi pār visu pasauli un brīvā, pilnā balsī dzied un stāsta visiem .vienalga, — vai tas būtu par zemi, maizi, mīlestību, karu, Dieva ilgām, cīņu par brīvību un cilvēka tiesībām, vai vienkārši par ikdienas cilvēka sapņiem: kas bijis, ir un būs... Šādā veidā, būdams godīgs un īstens, Kārlis Kurbads apvieno domātāja ilgu pasauli ar dzīvotāja, izjutēja un redzētāja īstenības pasauli."
Klīdzējs, Jānis. "Ja mīlēšu, kas labs un skaists". Latvija Amerikā, 1962, 13. jūn.



Par romānu "Baltā pils" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1984)
"Tāpat kā savā laikā Kronins, Zvejnieks bijis kuģa ārsts — gan ne uz nožēlojama veca tvaikoņa, kā angļu rakstnieks, bet uz IRO izceļotāju kuģa — balta, slaida itāliešu tvaikoņa "Castello Bianco", kas 2. pasaules kara bēgļus pārvadājis uz Austrāliju. Ceļojot Dr. Zvejnieks savus iespaidus pierakstījis dienasgrāmatā, un tā iekrājusies bagātīga viela plašākam darbam. Viņš šo materiālu iestrādājis divdaļīgā autobiogrāfiskā romānā. [..] Kā jau romāna, jāiešķetina daži mīlestības pavedieni, un autobiogrāfiskā romānā atļauta arī sagadīšanās — Māris uz kuģa sastop sen mīlēto Intu. Te skarta ari kāda bēgļu vīriešiem sāpīga problēma, kad tautietes, meklējot dzīvē mazliet prieka, pievēršas cittautiešiem."
Liepa, Rita. Svētku raķetes. Laiks, 1984, 15. dec.

Kārlis Kurbads, Kuraž Krišs

Grēvene
Dzīvojis bēgļu nometnē.

Augustdorfa
Dzīvoja bēgļu nometnē.

1921–1939
Ventspils

1951
Dienviddakota

–1934
Ventspils 3. pilsētas pamatskola
Ventspils

1934–1939
Ventspils Valsts ģimnāzija
Ventspils
Beidzis humanitārās ģimnāzijas kursu.

1939–1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Medicīnas fakultātē; studiju virzieni: baltu filoloģija un medicīna. Studijas 1939. gadā uzsāka Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļās, 1940: rudenī pārgāja uz Medicīnas fakultāti.

1948
Minsteres universitāte
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany
Studējis Medicīnas fakultātē.

Putlosa, Vācija
Bijis gūstā.

Latviešu Rakstnieku apvienība
1987–1990: priekšsēdis.

Daugavas Vanagi

1951
Akadēmiskā organizācija "Ramave"

1943
Latviešu leģions
Iesaukts Latviešu leģiona 15. divīzijā un nokļuvis Vācijā, bijis gūstā Putlosā.

PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par romānu "Nemiera negaisi".
Rakstniecības nozare
1997

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2000. gada 12. marta lēmumu.
IV šķira
2000