Kārlis Sausnītis

Dzimis zemnieku ģimenē.
Mācījies Smiltenes elementārskolā un Smiltenes Valsts ģimnāzijā, kur bijis skolēnu žurnāla "Īstā Dzīve" redaktors.
1931: ģimnāzijas gala eksāmenus nolicis Kultūras veicināšanas biedrības vakara ģimnāzijā Rīgā.
1934–1937: strādājis Smiltenes un Vircavas mežsaimniecības kancelejā.
1937–1939: mācījies aktieru arodbiedrības teātra skolā.
05.08.1941: apcietināts par izvairīšanos no dienesta vācu armijā un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vēlāk Salaspils koncentrācijas nometnē.
1943: atbrīvots no apcietinājuma, strādājis dažādus darbus.

1928–1929: laikraksta "Smiltenes Ziņas" redaktors.
1931–1934: laikraksta "Pēdējā Brīdī" korespondents.
1940–1941: laikraksta "Liesma" (Valmierā) tehniskais redaktors.
1945–1966: literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Cīņa".
1965: ieguvis LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.

Darbs žurnālistiskāAgri sācis darboties žurnālistikā un 1928. gada vasarā 17 gadu vecumā kļuvis par nedēļas laikraksta "Smiltenes Ziņas" redaktoru, kur darbojies līdz 1929. gadam. (Žurnāls "Svari" 1928. gadā publicējis Ernesta Rirdāna karikatūru, kurā gados jaunais redaktors atainots rediģējam avīzi zīdaiņa krēslā ar knupīti mutē.) Šajā darbā pieredzēto Kārlis Sausnītis aprakstījis atmiņu stāstā "Skolnieka-redaktora piedzīvojumi" ("Smiltenes Ziņas", 02.11.–14.12.1934.) sešos turpinājumos. Ar 14.12.1934. publikācija pārtrūkst, lai gan noslēgumā minēts "Turpmāk vēl.".

DzejaPirmā publikācija – dzejolis “Lūgšana” avīzē “Svētdienas Rīts” (1927. gada 6. februārī).
20. un 30. gados periodikā publicējis reliģisku dzeju.
1930: "Sirds un saule" (autorizdevums).

Komponēti dzejoļiDzejoli "Cik maigas, Dievs, ir tavas rokas (Lieldienu dziesma)" komponējis Artūrs Salaks, dzejoli "Salaspils virši" 1968. gadā – Jānis Rijnieks.

Humors un satīra (ar pseidonīmu Pēteris Ēteris)Plašāk pazīstama Kārļa Sausnīša literārā darbība ar pseidonīms Pēteris Ēteris; pirmoreiz tas izmantots, ar vārdu Pēters Ēters
parakstot humoresku "Lūk, ko nozīmē apķērība!" 1937. gada 10. decembrī
žurnālā "Vecais Sikspārnis", pēc tam – sākot ar 1945. gadu. Ar Pētera
Ētera vārdu parakstīts ap 500 publikāciju.

1963: "Mičumačs" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1975: "Vainīgo meklējot" (Liesma).
1986: "Ainas ar vainām" (Avots).

2011: "Brūtgāns krāsnī!" (Humora Institūts).
Humoristiski darbi publicēti arī periodikā, "Dadža
kalendārā", "kalendārā ar smaidu" "Pigornieks" (1995–1996) un kopkrājumos.

Citi darbi Par Salaspils koncentrācijas nometnē piedzīvoto Kārlis Sausnītis stāstījis rakstā "To nedrīkst aizmirst" paša sastādītajā atmiņu kopkrājumā “Salaspils nāves nometnē” (1962, papildināti izdevumi 1963 un 1973), arī veidojis prospektu "Salaspils nāves nometne" (1969, 2. izdevums 1975; arī krievu, angļu un vācu valodā), piedalījies grāmatas "Neaizmirsti Audriņus!" (1966) veidošanā. (Minētajos izdevumos aculiecinieku atmiņas īpaši atlasītas, literāri apdarinātas un cenzētas atbilstoši padomju propagandai un ideoloģiskajiem mērķiem.)

Par grāmatu "Ainas ar vainām""Atzīmējot pazīstamā feļetonista Pētera Ētera (Kārlis Sausnītis) 75 mūža gadus, iznācis humora un satīras krājums "Ainas ar vainām". Man allaž pievilcīgāka likusies komika, kas nodarbojas ar vispārcilvēciskām vājībām, izcilākajos gara darbos paceldamās līdz filozofiskam sociālo un psiholoģisko attiecību tvērumam. Arī šinī grāmatiņā subjektīvi interesantāki likās feļetoni, kas iziet ārpus konkrētu trūkumu nosodīšanas. lespējams, ka autora spēks tomēr mājo dienas aktualitāšu, ar noteiktu laiku un vietu saistītu nebūšanu atmaskojumā. Te nu jāpiezīmē, ka bieži vien autoram nākusi talkā atsevišķu resoru neizdarība un nevīžība, kas jau sen iznīdējamas vainas pārvērtusi par humora un satīras "mūžīgajām" tēmām ("Izgudrotājs", "Efekts", "Mīkstu krišanu!" u.c.)."

Aļķis, Ivars. No kritiķa dienasgrāmatas. Marts. Literatūra un Māksla, 28.03.1986.
Atmiņas par Kārli Sausnīti"Vienā reizē Pēteris Ēteris šauj ļoti augstu – 1957. gadā uzraksta feļetonu "Vārdi un darbi", kurā atmasko LKP CK sekretāru Arvīdu Pelši. Fakti ir droši: ideoloģiskais lielpartijnieks nelikumīgā kārtā būvē sev vasarnīcu Bulduru prospektā. Manuskripts ceļo no vienām rokām citās. Tiek domāts arī par to, vai būtu prātīgi bezpartejiskam autoram (K. Sausnītim, kas "Cīņas" redakcijā strādā kopš 1945. gada, partijā uzņemts tikai 1960. gadā) CK avīzē nopelt cekas sekretāru. Pierunā, lai feļetonu paraksta Jūrmalas rajona (Jūrmalas kā patstāvīgas pilsētas tad vēl nav) deputāts. LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš to ieliek savā atvilktnē. Feļetonu "Cīņa" var iespiest tikai 1988. gada 12. oktobra numurā, kurā sniegti arī K. Sausnīša komentāri. (..)
Grūts ceļš ejams līdz Pētera Ētera pirmajai grāmatai. Žurnālistu savienība iesniedz Latvijas Valsts izdevniecībai viņa feļetonu izlasi "Lūdzu, atvainojiet" kopā ar atzinīgu Jāņa Niedres atsauksmi. Esmu konspektējis LVI direktora Pētera Bauģa 1960. gada 15. janvāra vēstuli LKP CK propagandas un aģitācijas daļas vadītājam biedram Veselovam. Lūk, izdevniecība domā, ka Niedres vērtējums (".. izlase ir dziļi optimistiska grāmata") nav pareizs. Feļetoni vienkop parāda mūsu šodienu nevajadzīgi tumšās krāsās. Autors atmetis konkrētos faktus, uzvārdus, darbības vietas. Un tas ir slikti — tagad radies zināms vispārinājums par sabiedrību. "Šaubāmies, vai vajag izdot P. Ē. feļetonus. Lūdzam Jūsu ieskatus šai jautājumā." (Ilgoņa Bērsona arhīvā.) Cekista uzskati nav zināmi, bet Pētera Ētera humora un satīras krājums (ar citu saturu) – "Mičumačs" – iznāk tikai 1963. gadā.(..)
Dažus gadus (1956–1959) man bija iespējams strādāt kopā ar ļoti sirsnīgo un talantīgo Kārli Sausnīti, resp. Pēteri Ēteri, kurš “Cīņas” redakcijā bija atbildīgs par feļetonu nozari. Kāds bija pasūdzējies cekai par to, ka feļetonos pārāk bieži pelti krievi. To apspriedē stāstīja redaktors Pāvels Pizāns. Atbilde bija šāda: lai sūdzībnieks piezvana Ivanovam, komponistam, latvietim ar krievisko uzvārdu...
Satīriķa pozīciju Pēteris Ēteris saglabā visu mūžu, arī atjaunotajā Latvijā, kurā dzīvot viņam atvēlēti seši gadi. (..)
Kārlis Sausnītis bija liels puķu audzētājs Mellužos. Draugs, pazīstamais selekcionārs Kārlis Ruks reiz viņam uzdāvināja dāliju ar nosaukumu "Pēteris Ēteris"."

Bērsons, Ilgonis. Segvārdi un segburti: meklējumi un atradumi. 1. grāmata. Rīga: Mansards, 2014, 260., 263. lpp.

Pēteris Ēteris, Svante, Svēpītis, K. Salna u.c.

Smiltenes elementārskola
Smiltene

–1931
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
Ģimnāzijas gala eksāmenus nolicis Kultūras veicināšanas biedrības vakara ģimnāzijā.

1929–1930
Smiltenes ģimnāzija
Smiltene

1937–1939
Latvju aktieru arodbiedrības teātra skola

1928–1929
Laikraksts "Smiltenes Ziņas"
Smiltene
Redaktors.

1931–1934
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Korespondents.

1934–1937
Smiltenes un Vircavas mežsaimniecība
Strādājis Smiltenes un Vircavas mežsaimniecības kancelejā.

1940–1941
Laikraksts "Liesma"
Andreja Upīša iela 7, Valmiera
Latvijas Komunistiskās partijas Vidienas apgabala laikraksta “Liesma” redakcijas sekretārs un tehniskais redaktors.

1945–1966
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Literārais līdzstrādnieks.

1941–1942
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga

1942–1943
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls

1960–1991
Latvijas Komunistiskā partija

1975–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga

1990–1998
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga

1998
Rīga
Apbedīts Meža kapos.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1965