ROBERTS AUNINGS PAR SALĪDZINOŠO METODI
"Roberts Aunings atrod, ka tiklab kā valodniecībā, tā arī mitoloģijā vajaga lietot salīdzinošo metodi. Jo līdz pat mūsu dienām no teikām, kādas uzglabājušas kristīgas tautas, mums ir tikai atsevišķi gabali, fragmenti, drumslas. Tas tamdēļ, ka šīs teikas, kamēr viņas līdz mums notikušas, pārdzīvojušas dažādas metamorfozas. Apskatot tās īpaši, katru par sevi noslēgtu, mēs viegli varam maldīties: tamdēļi mums šis materiāls jāpārbauda salīdzinošās mitoloģijas gaismā, lai mēs iegūtu vairāk vai mazāk drošu spriedumu. Tas pats jāsakot arī par Ūsiņa teiku. Pēc autora domām, visu šo materiālu par Ūsiņa teiku mēs pareizi sapratīsim, aplūkojot to sakarā ar pārējo materiālu par latviešu saules teikām."
R. Latviešu Literāriskās Biedrības rakstu krājums. Vērotājs, 01.10.1905.
PAR ROBERTA AUNINGA PERSONĪBU
"1872. gadā Cesvaines draudzes priekšgalā stājās mācītājs Kārlis Roberts Aunings, nepiekāpīgas, kundziskas dabas vīrs. Mācītājs it labi saprata dziesmas spēku, tāpēc viņam bija pat tīkami, ja Cesvaines barona J. Vulfa bērēs koristi, kā to varam lasīt 1872. gada "Mājas Viesī": "no rīta zem lielmātes loga itin skaisti uz balsīm gaudu dziesmu bij dziedājuši". Aunings dziedāšanu atzina tikai baznīcā, noliedza teātra spēlēšanu, nomāca jebkuru brīvestības asnu. 1905. gadā Aunings pats personīgi uzrīdīja piedzērušos kazakus Grašu skolas skolotājam revolucionāram Rūdolfam Mālītim. Tiesa, Aunings interesējās par latviešu mitoloģiju, savāktos buramvārdus nodeva latviešu tautas medicīnas pētniekam profesoram Jēkabam Alksnim, taču no savas tautas viņš stāvēja tālu, pat uzvārdu bija vāciskojis."
Vīksna, A. Pirmais diriģents. Stars (Madona), 05.06.1976.
ROBERTA AUNINGA LITERĀRĀS INTERESES
"Roberts Aunings ar balto, gludo seju bija tipisks mācītājs, bet sevišķi augstas kultūras cilvēks, ar plašām interesēm un dedzīgu temperamentu. Daiļrunība viņam darīja prieku. Tā, piem., atminos, ka viņš mums ar patiku lasīja priekšā no Šekspīra Cēzara pazīstamo līķa runu ar refrenu: Denn Brutus ist ein ehrenwerter Mann. Aunings neaprobežojās ar vācu literatūru vien, bet orientējas arī ārpus tās. Tā man, piem., ir palicis prātā, ka viņš viesnīca labprāt izstiepa roku pēc krievu laikraksta, ko amata brāļi viņa vecumā toreiz nemēdza darīt un arī nespēja."
Bērziņš, Ludis. Atmiņas par Smiltenes pastorātu. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.04.1935. 377.–378. lpp.