Kārlis Roberts Aunings

Tēvs Jānis (Johans), māte Marianna (dz. Widberg). Kārļa Roberta māte bija meldera meita no Madlienas puses un cēlusies no zviedriem. Roberta Auniņa tēvs vēlāk bija Engelhartes, tagad Raganas muižas dārznieks Johans Auniņš.

1866. gadā apprecējās ar mācītāja Zīlemaņa meitu Johannu Karolīnu Matildi.

Baltijas pārkrievošanas laikā 1899. gada janvārī Rīgas apgabaltiesā iztiesāja Cesvaines mācītāja Roberta Auniņa lietu, kas bija apsūdzēts pēc 1576. panta pamata par pareizticīgās personas salaulāšanu ar luterticīgo. Tiesa atradusi vainu par pierādītu un nosprieda mācītāju Robertu Auniņu sodīt ar 50 rubļu naudas sodu.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1870: Juris Neikens "Stāsti, dziesmas un gudrības mācības" (sastādītājs un izdevējs).
1881, 1905, 1913, 1891: Mitoloģiski raksti par Ūsiņu un Pūķi krājumos "Magazin".

Strādājis pie Bībeles un katķisma tulkojuma, rediģējis Vidzemes dziesmu grāmatu.

ROBERTS AUNINGS PAR SALĪDZINOŠO METODI

"Roberts Aunings atrod, ka tiklab kā valodniecībā, tā arī mitoloģijā vajaga lietot salīdzinošo metodi. Jo līdz pat mūsu dienām no teikām, kādas uzglabājušas kristīgas tautas, mums ir tikai atsevišķi gabali, fragmenti, drumslas. Tas tamdēļ, ka šīs teikas, kamēr viņas līdz mums notikušas, pārdzīvojušas dažādas metamorfozas. Apskatot tās īpaši, katru par sevi noslēgtu, mēs viegli varam maldīties: tamdēļi mums šis materiāls jāpārbauda salīdzinošās mitoloģijas gaismā, lai mēs iegūtu vairāk vai mazāk drošu spriedumu. Tas pats jāsakot arī par Ūsiņa teiku. Pēc autora domām, visu šo materiālu par Ūsiņa teiku mēs pareizi sapratīsim, aplūkojot to sakarā ar pārējo materiālu par latviešu saules teikām."

R. Latviešu Literāriskās Biedrības rakstu krājums. Vērotājs, 01.10.1905.

PAR ROBERTA AUNINGA PERSONĪBU

"1872. gadā Cesvaines draudzes priekšgalā stājās mācītājs Kārlis Roberts Aunings, nepiekāpīgas, kundziskas dabas vīrs. Mācītājs it labi saprata dziesmas spēku, tāpēc viņam bija pat tīkami, ja Cesvaines barona J. Vulfa bērēs koristi, kā to varam lasīt 1872. gada "Mājas Viesī": "no rīta zem lielmātes loga itin skaisti uz balsīm gaudu dziesmu bij dziedājuši". Aunings dziedāšanu atzina tikai baznīcā, noliedza teātra spēlēšanu, nomāca jebkuru brīvestības asnu. 1905. gadā Aunings pats personīgi uzrīdīja piedzērušos kazakus Grašu skolas skolotājam revolucionāram Rūdolfam Mālītim. Tiesa, Aunings interesējās par latviešu mitoloģiju, savāktos buramvārdus nodeva latviešu tautas medicīnas pētniekam profesoram Jēkabam Alksnim, taču no savas tautas viņš stāvēja tālu, pat uzvārdu bija vāciskojis."

Vīksna, A. Pirmais diriģents. Stars (Madona), 05.06.1976.

ROBERTA  AUNINGA LITERĀRĀS INTERESES

"Roberts Aunings ar balto, gludo seju bija tipisks mācītājs, bet sevišķi augstas kultūras cilvēks, ar plašām interesēm un dedzīgu temperamentu. Daiļrunība viņam darīja prieku. Tā, piem., atminos, ka viņš mums ar patiku lasīja priekšā no Šekspīra Cēzara pazīstamo līķa runu ar refrenu: Denn Brutus ist ein ehrenwerter Mann. Aunings neaprobežojās ar vācu literatūru vien, bet orientējas arī ārpus tās. Tā man, piem., ir palicis prātā, ka viņš viesnīca labprāt izstiepa roku pēc krievu laikraksta, ko amata brāļi viņa vecumā toreiz nemēdza darīt un arī nespēja."

Bērziņš, Ludis. Atmiņas par Smiltenes pastorātu. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.04.1935. 377.–378. lpp.

garīdznieks
literāts
mācītājs
rakstnieks

Roberts Auniņš

Vidzeme
Mājskolotājs

1859–1864
Sanktpēterburga
Ticības mācības skolotājs

1864–1865
Straupe
Mācītāja palīgs

1865–1869
Aizkraukle
Mācītājs

1869–1872
Umurga
Mācītājs

1872–1912
Cesvaine
Mācītājs

Rīgas guberņas ģimnāzija

Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga

Krimuldas draudzes skola
Krimulda

1858
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Beidzis Teoloģijas fakultāti

1946–1954
Rīga
Rīgas kroņa elementārskola

1857
Studentu korporācija Livonia
Tartu
Tērbatā Roberts kopā ar mācītāju un muižnieku dēliem pārvācojās un iestājās korporācijā "Livonia". 1854. gadā tajā iestājās arī Juris Neikens, bet Auniņu uzņēma 1857. gada martā. 

1868–1875
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība

1914
Cesvaine
Cesvaines mācītāju kapi