Kārlis Kristiāns Ulmanis

Kārlis Kristiāns Ulmanis (Ulmann, 1793-1871) ir tirgotāja Georga Oto Ulmaņa (Ulmann, 1760-1836) un viņa sievas Annas Elzabetes dzimušas Rauertes (Rauert, 1771-1826) dēls. Viņš ir dzimis sešu bērnu ģimenē. K.K.Ulmanis ir divreiz precējies - pirmoreiz Krimuldā 1819. gada 7. jūnijā ar Aleksandru fon Dālu (von Dahl, 1797-1827) un otro reizi 1828. gada decembrī ar viņas māsu Mariju Šarloti fon Dālu (von Dahl, 1800-1854). Ģimenē auguši 6 bērni. Viņu vidū adoptētais dēls tirgotājs Oto Karls Ludvigs Ulmanis (dzim. Lindberg, 1824-1911); otrajā laulībā dzimuši mācītājs Kārlis Konrāds Ulmanis (1829-1890), Valkas apriņķa ārsts Ludvigs Georgs Umanis (1831-1921), Augusts Frīdrihs Ulmanis (1833-1837), Anna Johanna Ulmane (1835-1841) un Luīze Auguste Ulmane (1837-1841).Kārlis Konrāds Ulmanis ir studējis teoloģiju Tērbatā un pēc tam Halles universitātē (1855-1856), tad strādājis par mācītāju Lugažos pie Valkas (1857-1890) un izdevis latviešu tautasdziesmu krājumu. 

Kārlis Kristiāns Ulmanis (Ulmann, 1793-1871) ir strādājis par mācītāju, kā arī pildījis dažādus pienākumus Vidzemes baznīcā, bet viņš arī ir interesējies par latviešu valodu un folkloru. Mācību grāmatas1831: Rēķināšanas mācība, līdz ar 201 rēķeniņu-tāpelītēm latviešu skolām un skolmeistariem par labu. Rīga: Millers.
1831: Rēķeniņu tāpelītes. Rīga.
1831: Grāmatiņa, kur par tiem rēķeniņiem, kas Kārļa Kristjāņa Ulmaņa rēķeniņu tāpelītēs uzdoti. Rīga.
1837: Kādas ziņas par to, ko pie debess redzam. Magazin, herausgegeben von der Lett.Litt. Gesellschaft, Bd. 3, Th. 1 un Daždažādu rakstu krājums 4.d. 2.gabals. Jelgava: Stefenhāgens. 2.izd. 1857.
1838: Debess rullis [zvaigžņotās debess karte]. Rīga. 
1844: Tā Dieva kalpa Mārtiņa Lutera mazais katķisis. Rīga. 
1846: Ābece. Rīga.
1847: Mārtiņa Lutera pēdīgās dienas, voi ar kādu nāvi Mārtiņš Luters Dievu godājis. Rīga: Hekers, 2. izd. 1861. 
Raksti valodniecībā1831: Bemerkungen zur lettischen Grammatik Stender`s. Lexicographische Beiträge aus der Kremon- St.Peterskapellschen Gegend. Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. Bd.3, Th.1, S. 1-123. 
1833: Bemerkungen zu den lettischen Pflanzennamen des Herrn Dr.Fleischer und zu den Bemerkungen des Herrn Pastor Muethel. Magazin.., Bd. 4, Th.2., S.96-105.
1872-1880: Lettisches Wörterbuch 2 Bde. Bd.1: Lettisch-Deutsches Wörterbuch hrsg. A.Bielenstein; Bd.2 Deutschlettisches Wörterbuch, bearb.von G.Brasche. Riga und Leipzig. 
Garīgas dziesmas un reliģiska satura raksti1833: Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas [viens no dziesminiekiem]. Trešais pielikums no vecām un jaunām dziesmām. Rīga. 
1845: Ziņa uz visiem latviešiem, kas pie Lutera ticības sadraudzēšanas pieder, no Rīgas Bībeles draudzes [ieskats Bībeles biedrības darbībā]. Rīga: Hekers. 
1845/1846: Dziesmiņas latviešu bērniem un jaunekļiem skolā, mājā un laukā dziedamas [krājuma sastādītājs]. Rīga
1846: Dziesmugrāmata, iekš kā tik labi tās aprastas, kā arī jaunas garīgas dziesmas... [viens no sastādītājiem]. Rīga. 
1847: Rokas grāmatiņa, kur iekšā atrodamas tās vajadzīgas dziesmas, lūgšanas un mācības priekš zaldātiem un citiem Lutera draudzes locekļiem, kas pie lielām grāmatām nevar tikt. Rīga: Hekers. 
1850: Meldiju grāmatiņa, kur visas Vidzemes latviešu Lutera draudzes dziesmu grāmatā vajadzīgas meldijas var atrast, skolām un draudzēm par labu saliktas. Rīga: Hekers. 
1847-1857: Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām [sakārtotājs - reliģisku rakstu sērija]. 
1852: Svēta Bībele iztulkota jeb Svēti Dieva raksti no jauna pēc ebrejeru un grieķeru valodas gruntsvārdiem pārtulkoti [1. Mozus grāmatas tulkojums]. Rīga: Hekers. 
Gadījuma dzeja1850: Savu mīļu amata brāli Viļumu Valteru, cienīgu Ropažu mācītāju, un viņa mīļu laulātu draudzeni, kad Dievs 25 gadus viņus svētā laulības kārtā sabiedrotus uzturējis, 12.janvāra dienā 1850 apsveicina vēl dažu citu draugu vārdā vecs nāburgs. Rīga: Hekers. Dažāda satura raksti - tulkojumi1831: Ziņa par to naudas krājumu, ko vecs Bīriņmuižas lielskungs Ludvig August Grāfs Mellīn saviem mīļiem Bīriņiešiem un Eikažniekiem par labu pie augstas Vidzemes baznīcas tiesas nolicis. Rīga: Millers. 
1845: Brīnuma labumi, kas no piedzeršanas ceļās [pretalkohola sacerējums]. Rīga. 
Gadījuma raksti vācu valodā1819: Rede bey der Einweihung eines Familienbegräbnisses zu Kolzen, gehalten den 20. Aug.1819. Magazin für protenstantische Prediger, S. 147-155.
1821: Zur Erinnerung an die Andachtsstunde in Waimel, den 18. September 1821. Dorpat
1834: Predigt bei der Eröffnung der evangelisch-lutherischen Synode Livlands in der Stadtkirche zu Walk am 12.August 1834 gehalten. Dorpat.
1841: Dem Gedächtnisse Friedrich Parrot's weiland Professors der Physik an der Universität Dorpat. In zwei be seiner Bestattung gehaltenen und auf Verlangen dem Drucke übergebenen Reden. Dorpat.

Vidzemes skolu jautājums publikācijās vācu valodā1825: Was sollen und was können lettische Volksschulen? Der Beratung dere, die dafür wirken können, emphohlen durch einen livländischen Landprediger. Riga
1845: Instruction für die Kreis-Landschulbehörden. Riga: Häcker. 
1845: Instruction für die Revidenten der Landschulen. Riga: Häcker. 
Religiski raksti vācu valodā
1835: Casual-Predigten. Riga
1840: 8 Predigten, gehalten in den Jahren 1835-1839 in Dorpat, Walk und Kremon. Dorpat.
1862: Das gegenwärtige Verhältniss der evangelischen Brüdergemeinde zur evangelisch-lutherischen Kirche in Liv- und Ehstland. Berlin
1865: Wie die Baptisten der Lutherischen Kirche die Bibel entgegenstellen. Petersburg. 

Klausoties tautas daiņas, Tev tautas gars iededzās krūtīs:
Tautīgas rotiņas Tu sāki iz gruvešiem rakt. 
Skolas sāki tautiski celt, kā tagad neviens vairs.
Latviešu valodas gars nāvē vēl smaidīja Tev.
Auseklis. Ozolu vaiņaki slavenu vīru kapiem. 1874/75. Kad Latviešu literārā biedrība savu statūtu ietvaros varēja ķerties pie ieplānotā uzdevuma - rūpēties par latviešu - vācu vārdnīcas izdošanu - un bīskaps Karls Kristians Ulmanis, būdams jau visai cienījamā vecumā, 1868. gadā pašaizliedzīgi apņēmās pilnveidot J.Neikena savāktos materiālus un sagatavot iespiešanai derīgu manuskriptu, es daļēji ar Latviešu literārās biedrības aizbildnību, daļēji ar savu līdzdalību varēju ar šo godājamo vīru pastāvīgā vēstuļu apmaiņā apspriest dažādus neskaidrus jautājumus un izteikt savu spriedumu. Vēlāk uzņēmos izskatīt arī atsevišķas manuskripta loksnes. Vajadzīgā materiāla savākšanā daudz palīdzēja mācītāji un tautskolotāji, kā arī Valkas un Irlavas semināra skolotāji un skolnieki. Leksikogrāfiskie darbi nebija pa spēkam vienam atsevišķam cilvēkam. Kad 1871. gadā nāve aizsauca Ulmani, darba iespiešana jau bija gandrīz pabeigta. Vēl mazāk spēju piedalīties pie vārdnīcas sastādīšanas, ko Ulmanis bija jau iesācis un Kalsnavas prāvests Dēbners un Lejasbārtas mācītājs G.Braše pabeidza.Augusts Bīlenšteins. Kāda laimīga dzīve. Rīga, 1995, 204. lpp.Latviešu Draugu Biedrības līdzdibinātājs, šai biedrībā no paša pirmā gada daudz strādājis, idejas dodams un tās aizstāvēdams un realizēdams, valodu piekopdams, dažādas latviskas grāmatas izdodams un vairākus gadus biedrībā par viņas Vidzemes direktoru nokalpodams. Sevišķi liels latviešu valodas un dzejas draugs un cienītājs viņš bija. Jau 1823.gadā viņš turēja Rīgas apriņķa mācītāju sapulcē ievērojamu priekšnesumu par latviešu tautas dziesmām. Viņš arī pirmais uzaicināja vispārību uz tautasdziesmu krāšanu, izlaizdams atklāti lūgumu (Magazin III, 1831) nākt viņam talkā šai krāšanas darbā (..). "Es pats esmu sarakstījis labu tiesu šo dziesmu - Ulmanns uzaicinājumā sacīja, - citi arī jau snieguši palīdzīgu roku un drīkstu apgalvot, ka iznākums nevarēs būt neinteresants. Jau tamdēļ vien ne, ka katrā tautas dzejā slēpjas īpaša vērtība un ka šīs dziesmas - ziņģes (vismaz liela daļa no tām) viegli vien var būt vienīgais, kas latviešu tautai uzglabājies no viņas senajām dienām" (..). Tālāk jāzin, ka Ulmanns nodibināja Tērbatā 1839. gadā mācītāju organu "Mittheilungen und Nachrichten", ko viņš novadīja 15 gadus. Arī liels skolu draugs un veicinātājs un no 1844.-56.g. Vidzemes skolu padomnieks bija Ulmanns. 1848. gadā nodibināja skolotāju konferences (..). Ulmanns patiešām bija viens no tuvākajiem un latviešiem viscaur labvēlīgiem gariem mācītāju un vispārim visu vācu vīru aprindās.
Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: Gulbis, 1929, 304.-306. lpp.Tirgotāja dēls, mācītājs, zinātnieks, administrators, bīskaps, bet pār visām lietām - brīnišķīgs cilvēks un pie tam latviešu draugs, draugs arī latviešu valodai un dzejai. Savā garajā un darbīgajā mūžā viņš ir agri sācis interesēties par latviešu lietām, gādājis latviešiem skolas grāmatas, pat astronomiju, domājis agrāk nekā citi par latviešu skolotāju semināru, sacerējis latviešu dziesmas un beidzis savu dzīvi ar latviešu - vācu vārdnīcas korektūrloksni rokās. Ludis Bērziņš. Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007, 149. lpp.Ulmanis pārņēma no [Ferdinanda] Valtera [skolotāju] semināra pārraudzību. Ulmaņa vadībā virsvalde izstrādāja projektu jauniem skolu likumiem, kas tika ietverti 1849. gada Vidzemes zemnieku likumā, un konsekventi iestājās ne tikai par semināra statusa nostiprināšanu likumdošanas ceļā, bet ietvēra projektā arī nosacījumu, ka latviešu valoda nevar būt vienīgā mācību valoda, ja semināristiem grib dot pietiekami daudzpusīgu izglītību (..). Ulmanis ziņojumā landtāgam uzsvēra, lai, ieguvuši izglītību, zemnieki neatsvešinātos no savas kārtas, jāgādā par īpaši sagatavotiem skolotājiem draudzes skolām. 1855. gadā Vidzemes skolotāju sapulcē Ulmanis turklāt iestājās par vācu valodas mācīšanu draudzes skolās, jo tas ir vienīgais ceļš, kā zemnieku bērni var iegūt plašāku izglītību (..). Ulmanis rakstīja, ka skolotāju konferences Turaidā uzskatāmas par brīvu un privātu skolotāju pasākumu, ko viņš uzņēmies organizēt, uz tām neviens netiek aicināts, un ikviens var ierasties. Būs labāk, ja tās tiks organizēti noturētas, nevis skolotāji to darītu paslepus. Virsvalde 1851. gada 24. februāra sēdē atbalstīja Ulmaņa iniciatīvu un Turaidas konferenču tālāku darbību. Tostarp virsvalde uzsvēra, ka jādomā par kādas zemnieku daļas izglītību tālāk vācu mācību iestādēs, lai "tēvzemei neietu zudumā atsevišķu indivīdu spējas."Vija Daukšte. Vācbaltiešu elites skolu politika un tautas izglītība Vidzemē 19. gadsimtā. Rīga: LNB, 2021, 166.-167., 169. lpp.

Karl Christian Ulmann

U.

citi izglītības veidipapildinājis izglītību Jēnas universitātē

citi izglītības veidipapildinājis izglītību Getingenes universitātē

1803–1805
Kokneses pagasts
Mācās Kokneses mācītājmuižā pie Lielvārdes mācītāja Krona līdz 12 gadu vecumam.

1809–1810
mācījiesgubernās ģimnāzijā Rīgā

1809–1810
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
mācījies, dzīvo pie ģimnāzijas skolotāja Albanuss. 

1810–1814
studējisteoloģiju Tērbatas Univesitātē

1810–1814
University of Tartu
Ülikooli 18, Tartu
Studē teoloģiju, 1813. gadā piešķirta sudraba medaļa. 

1815
Friedrich-Schiller-University Jena
Jēna
Klausās lekcijas Jēnas universitātē

1816
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Getingene
Studē pāris mēnešus baznīcas vēsturi

1835
Friedrich-Schiller-University Jena
Jēna
Doktora grāds (Dr.phil.)

1866
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Universitātes goda doktors (Dr.theol.h.c.)

1799–1809
Viskāļi
Pēc ārsta ieteikuma, lai uzlabotu tēva veselību, ģimene pārceļas uz laukiem, Kokneses pagasta Viskaļu muižu, tur - pēc mācībām pie Krona Lielvārdē - Ulmanis papildina savu izglītību, lai iestātos ģimnāzijā.

1842–1844
Englārtes muiža
Dzīvo pēc atstādināšanas no Tērbatas Universitātes apmetas uz dzīvi pie sievasmātes, māca bērnus, sakārto vācu baznīcas dziesmu grāmatu, strādā pie laikrasta "Mittheilungen und Nachrichten fuer die evangelische Geistlichkeit Russlands" izdošanas. 

1844–1856
Rīga
Dzīvesvieta nav precizēta

05.1815
Šveice
Kopā ar diviem studiju biedriem apmeklē Vāciju un Šveici, kur Iverdonā (Yverdon) tiekas ar pedagogu Johanu Heinrihu Pestalociju (Pestalozzi, 1746-1827) un iepazīstas ar jaunākajām pedagoģiskajām metodēm Pestalocija izveidotajā institūtā. 

1817–1835
Krimulda
Krimuldas un Pēterupes / Cremon u.Peterskapelle draudzes mācītājs. 1822. gadā rosina Krimuldas baznīcas konvenntu piešķirt līdzekļus draudzes skolas dibināšanai, saņem 3000 rubļu skolas izveidei. Skolu atver Krimuldā 1824. gada 10. novembrī, mācās 24 zēni. Pēc Ulmaņa iniciatīvas Ķizbeles muižā pie Marijas fon Līvenas 1836. gadā izveido skolu meitenēm, tajā mācās 30 audzēknes. Draudzē strādādams, sagatavo arī virkni mācību grāmatu latviešu valodā. No: https://www.turaida-muzejs.lv/2022/01/turaidas-un-krimuldas-macitaji-apgaismibas-ideju-popularizesana-un-latviesu-izglitibas-veicinasana/ [12.02.23.]

1835–1842
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Praktiskās teoloģijas profesors. 1842. gadā no profesūras atstādināts, jo bija paņēmis kausu, kuru studenti bija viņam dāvinājuši par piemiņu darbam rektora amatā. 

1837–1838
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Teoloģijas fakultātes dekāns

1838–1854
Mittheilungen und Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands
Tartu
Izdevuma idejas autors un redaktors

1839–1841
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Universitātes rektors. 

1844–1856
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Skolotāju semināra inspektors un Vidzemes bruņniecības skolu padomnieks. Darbības laiks nav precizēts. 

04.02.1856–1868
Krievijas evaņģēliski luteriskā ģenerālkonsistorija Pēterburgā
Sanktpēterburga
Konsistorijas viceprezidents, piedalās cara kronēšanā Maskavā, tiek apbalvots ar 2. šķiras Sv.Annas ordeni, tiek iecelts par bīskapu (1858); dibina luterāņu baznīcas palīdzības lādi. Sakarā ar vecumu no amata atkāpjas.

1824–1871
Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Viens no biedrības dibinātājiem un Vidzemes direktors (1844-1851)

1846–1851
Literärisch-Praktische Bürgerverbindung zu Riga (vācu)
Rīga
Biedrības direktors; savienības uzturētās Rīgas Kurlmēmo skolas inspektors.

26.10.1871
Cimzes kapi
Apglabāts 14.10./ 26.10. Lugažu draudzes kapos jeb t.s. Cimzes kapsētā.