Kārlis Ķezbers

Dzimis kalpa Indriķa un Marijas (dzimusi Kronbergs) Ķezberu ģimenē.

Kopš septiņu gadu vecuma nodarbojās ar pastmarku kolekcionēšanu. Pirmās pastmarkas viņš pārdeva Alfrēda un Anastasijas Kalnāju salonā Rīgā. Viņa uzņēmums Stereo Stamps, kas specializējās Baltijas valstu un vairāku Eiropas zemju pastmarku krāšanā, plaši pazīstams kollekcionāriem visā pasaulē. Izdevis Latvijas un DP nometņu pastmarku katalogus, kā arī Latvijas pastmarku albumu un nodibinājis pastmarku žurnālu Kollekcionārs. Bijis Baltijas un DP nometņu pastmarku konsultants Skota marku katalogam
(Scoff Stamp Catalogue). Speciālists Polijas, Francijas un Vācijas pastmarkās, kā arī visu trīs Baltijas valstu markās un naudās.

1941: apprecējies ar Martu Lapiņu
1944: ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk izceļoja uz ASV.
Bērni: Dace Ķezbere (precējusies Jauntirāne), Mārīte Ķezbere (precējusies Plūme), Ziedonis Ķezbers.

Daudz ceļojis (Eiropa, Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Ēģipte), publicējis ceļojumu aprakstus, tomēr atzinis: "Esmu apceļojis daudzas zemes četros kontinentos, redzējis augstus kalnus, skaistas ielejas, interesantas pilsētas, bet neviena aina nav bijusi tāda, kā dzimtenes klusie lauki, egļu un priežu meži, upes un ezeri, uzkalni, ielejas – kādi tie bija atmiņā palikuši no jaunības dienām".

LITERĀRĀ DARBĪBA

ŽURNĀLISTA DARBĪBA

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

1927: kopš šī laika darbojies skatu kustībā, darbojies 80. skautu pulciņā Nordeķos; Vācijā Hānavā bija skautu vadītājs, bet ASV piedalījies skautu kursos. Skautu kustība aprakstīta grāmatā "Nordeķu skauts".
10 gadus bijis Čikāgas-Milvoku preses darbinieku kopas priekšsēdis.
Darbojies Čikāgas Latviešu biedrībā.
Darbojies Sv. Jāņa draudzē.
Rīkojis Čikāgās Preses balles, vadījis rakstnieku sarīkojumus, lasījis priekšlasījumus.
1977: iesaistījies ALA Kultūras fonda darbā.
Darbojies K. Goppera fonda vērtēšanas komisijās literatūras nozarē.
Divdesmit divus gadus Čikāgā vadīja grāmatnīcu, dāvanu filatēlijas veikalu. Viņa uzņēmums Stereo Stamps, kas specializējās Baltijas valstu un vairāku Eiropas zemju pastmarku krāšanā, ir plaši pazīstams kolekcionāriem visā pasaulē; izveidojis un izdevis žurnālu "Kollekcionārs".

DRAMATIZĒJUMI UN LUGAS

1957: Otto Krolla teātra studijas bērnu kopa izrādīja jauniešu stāsta "Usmas zēnu dēkas" dramatizējuma iestudējumu Čikāgā Ilzes Šīmanes režijā ar Arnolda Šīmaņa dekorācijām; dramatizējis pats autors.
1958: luga "Usmas zēnu dēkas" iestudēta Austrālijā un izrādīta Melburnā Jāņa Berkāna režijā.
1968: ludziņu "Ziemassvētki zaķu mājā" izrādīja Kr. Barona latviešu skolas bērni Čikāgā.
1970: pabeidzis lugu "Noasa šķirsts".

1974: sācis strādāt par skolotāju Gaŗezera vasaras vidusskolā.

PAR KĀRĻA ĶEZBERA DAIĻRADI

"Rakstnieks Kārlis Ķezbers (1914–2006) nodzīvojis garu mūžu un rakstniecībai pievērsās galvenokārt, dzīvodams tālu prom no dzimtās zemes Latvijas, visu mūžu domājot par zudušo un zaudēto. Līdzīgi daudzu latviešu dzīvesstāstam vēsturisku likteņgriežu ietekmē, arī rakstnieka mūžs nedalāmi saaudies divos pavedienos, ko veido bērnības un jaunības gadi Latvijā un svešumā nodzīvoti gadi. [..] Kārļa Ķezbera literārie darbi gan ģeogrāfiski, gan arī noskaņas ziņā iezīmē vietas, notikumus, pieredzēto, pārdzīvoto kādos rakstnieka dzīves gados. Tādejādi pamazām vērojot notiekošo, kas ieguva literāru formu. Viņa literārajos darbos ievijusies skauta pieredze, sastaptie cilvēki, pieredzētās situācijas, un tapa virkne stāstu, romānu un grāmatu bērniem."

PAR ROMĀNU "MAINAS HERCOGISTE" (1961)

"Mainas hercogiste" ir kāda DP nometne Vācijā, tās pavalstnieki – latviešu DP, hercogs – nometnes komedants Elmārs Spuravs. Tie ir interesanti gadi, šis mūsu trimdas pirmais etaps, kas jau guvis kādu romantisku pieskaņu. Visi zinājām, ka tas tikai pagaidu stāvoklis; cerējām atgrieZties mājās, bet, cerībām sabrūkot, sākās tīri vai paniska bēgšana no Vācijas – pretī ilgākai trimdai vai pat palikšanai svešumā. [..] "Mainas hercogisti", bez sevišķa spilgtuma kā personās, tā notikšanās. Tāda kā literarizēta nometnes hronika. Centrā neizceļas atsevišķi cilvēki un viņu likteņi, bet pati nometnes dzīve."

PAR ĪSPROZAS GRĀMATU "RĪGAS MOZAĪKA" (1961)

"Ar prasmi autors prot apstrādāt savus vienkāršos sižetus, kam pamatā kāds dzirdēts nostāsts vai paša pieredze, lieki nekavējoties pie detaļām vai zemteksta, ki to paraduši eksperimentālās prozas kopēji. Centri arvien ir kāds neparasts notikums, kas saista interesi un ar to tad ari Ķezbers savij visa sava vienkārši un nemākslotā stāstījuma pavedienus, lai tas labāk iespiestos lasītāja apziņā. Bez tam visus stāstus apvieno arī kāds liktenīguma atskārtuma pavediens, kas ap tiem rada noslēpumainības gaisotni, kas intriģē vēl vairāk."

PAR PROZAS GRĀMATU "SAPNIS PAR ROZI" (1964)

"..šī grāmata atšķiras ar savu toni un problemātiku no iepriekšējiem Kārļa Ķezbera darbiem, kuros viņš pievērsies vēstures, sadzīves, jaunatnes vai psIhologisko režģu risinājumiem. Aiz gadu kalniem palikušo īstenību apsegdams ar meklētāja un mīlētāja sapņiem, viņš aizved mūs uz Rīgu, Latvijas Universitāti, Bastejkalnu, Ķīšezeru, Rīgas Jūrmalu, un pavada pa latviešu jūras zvejnieku ciemiem. [..] Romāns izstāstīts pirmā personā un ir ticami, ka tam varētu būt autobiogrāfiska zemstrāva. [..] Romāns izstāstīts īsos, dinamiskos teikumos, bez liekvārdības. Raksturi zīmēti ar pusabstraktās gleznas otu, dialogos daudz latviska humora. Rīgai savā laikā bija trāpīga pasmiešanās caur asarām. Kārļa Ķezbera romāns būs interesanta lasāmviela tiem, kas dzīvojuši un mīlējuši Rīgā, un ari tiem, kas Rīgu un savu jaunību gribētu pasveicināt mīlestības sapnī."

PAR ĪSPROZAS GRĀMATU "MANTOJUMS" (1971)

"Autors pamatā palicis uzticīgs reālistiskam tēlošanas veidam, ko viņš jau lietojis iepriekšējās grāmatās. [..] Autors stāsta par reālām lietām un vietām: kauju darbības rajoniem, lielpilsētām, īpaši Čikāgu, ļaužu mitekļiem tajā, dažādām darba vietām un veidiem. Šos reālajā dzīvē sastaptos tēlus K. Kezbers noraksturo īsi un asi. [..] Autors vēro dzīvi redzīgām acīm un iejūtu, saklausīdams savos tēlos arī sirds apziņas balsi, morālas apziņas impulsus un ilgas pēc augstākas cilvēcības. Ja iepriekšējās grāmatās vērojām Amerikas lauku dzīves ainas, šajā ir lielpilsētas vide, īpaši Čikāgas, autora dzīvesvietas. Lielpilsētas gaisotne labi raksturota K. Ķezberam piemītošajā spraigajā, īsajā, pat lakoniskajā izteiksmē, kad teikumi bieži sastādās tikai no viena vārda, to vidū ieturamas pauzes, kas pastiprina vārdu spēku, un kāpinājums rodas, pievienojot atsevišķiem vārdiem arvien garākus teikumus. [..] Visumā grāmatas uzbūvē dominē situācijas un notikumi, ne raksturi un to attīstība. Ķezbers ir stāstnieks, ko savā varā aizrauj dzīves īpato un dažādo ainu virknēšanās un pat liktenība."

PAR GRĀMATU "MANA ROMA UN MEKA": ATMIŅU STĀSTI (1976)

"Ar savu jaunāko darbu Ķezbers pievieno savas jaunības atmiņas mūsu plašajai atmiņu literatūrai. Viņa atmiņas saistās galvenokārt ar Rīgu. Virsrakstā minētā Roma un Meka ir Rīga, kā to autors pasaka stāstījumu sākumā. Šis K. Ķezbera darbs ir atmiņu mozaīka, kurā paviz dažādas dzīves ainas dažādā izgaismojumā, un stāstījuma risē ir vairāki spilgti tēlojumi, kas ir mākslinieciski vienreizēji. Atmiņās daudz sīku impresiju, tādēļ nevar gaidīt stāstījumā hronoloģisku secību, kā mēdz būt biogrāfijās. Grāmatā ir savirknēti spilgtākie iespaidi, ko autora atmiņa saglabājusi, dzīves brīži, kas uzdzirkstījuši īpatnējā saturā un izveidojumā. Tur ir dzimtenes daba, pilsētas, ļaudis; ģīmetnes, profili, pusprofili un īsi skicējumi pāris teikumos, bet viss kopā dod saistīgu lasāmvielu par Latviju brīvības gados."

PAR ROMĀNU "SKABĀRŽU NAMS" (1983)

"Skabaržu namā nav galveno varoņu, galvenais varonis zināmā mērā ir pats nams un kultūras dzīvē aktīvais šīs pilsētas latviešu pulks. Personāži reprezentē sabiedrisko darbiniekus, dzejniekus un rakstniekus, gleznotājus, praktiskā dzīvē sekmīgus pusmuižniekus, pirmspensionēšanās vecumu sasniegušus, un pāris pensionārus.[..] bezstingras fābuliskas līnijas, autors panācis raitu vēstījuma attīstības virzību, samēra reljefu un ticamu Metropoles latviešu sabiedrības portretu. [..] tā ir literarizēta studija par atsevišķu latviešu pagasta sabiedrību, atsevišķu cilvēku rīcības izklāstu saaudums."
Rabācs, Kārlis. Kāda latviešu pagasta portrets. Laiks, 1983, 14. maijs.

account manager
author
filatētists
journalist

Akotiņš, Kārlis Ezermalietis

Kārlis Fricis Ķezberis

Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga

Filadelfija
Studējis neklātienē Lasalla universitātē (La Salle University, Philadephia).

Rīgas pilsētas 14. pamatskola
Rīga
Skola atradās Nordeķos.

Čikāga
Bijis grāmatvedis Čikāgas lopkautuvēs un "Armour & Co" inženieru uzņēmumā Čikāgā.

Gaismas Pils
Hānava
Dibinājis apgādu "Gaismas pils", izdeva Zinaīdas Lazdas, Jonāsa Miesnieka, Veltas Tomas un citu autoru jaunākos darbus.

1943–1944
Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1941–1944)
Daugavpils
Rīgas nodaļas tulks, vadītājs un atbildīgais redaktors.

1945–1948
Laikraksts "Tēvzeme: Latvian Newspaper"
Strādājis redakcijā, ārlietu redaktors.

1958
Čikāga
Izveidoja savu pastmarku, monētu un dāvanu veikalu; veikala moto: "Kur latvietis satiek latvieti". Veikals darbojās darbojās 2020 W Roscoe St.; vēlāk 2727 N Milwaukee Ave; kopš 1972: 3109 N. Milwaukee Ave.

1962–1965
Laikraksts "Latvija Amerikā"
Toronto
Čikāgas redaktors, rakstījis par Čikāgas latviešu sabiedrisko un kultūras dzīvi, veidojot rubriku "Čikāgas impresijas".

Konkordija "Valdemārija"
Rīga

Latviešu preses biedrība
Čikāga
Darbojās Čikāgas-Milvoku kopā; bijis arī tās priekšsēdis.

Daugavas Vanagi

1944–1949
Hānava
Latviešu bēgļu nometnē.

1949
Sentluisa

1949–1951
Džeksonvilla
Rudenī, strādājis pie Dr. Applbija (Applebee), šis laiks aprakstīts īsprozas grāmatā "Dr. Applebija kalpi".

1950–2006
Čikāga

1944
Vācija

1949
Džeksonvila

1969
Spānija
Ceļojuma laikā iepazinis Spānijas pilsoņu kara vēsturiskās vietas, kas iestrādātas romānā "Alkazars", kā arī laikrakstā "Latvija Amerikā" publicējis ceļojuma piezīmes.

1971
Lestera
Viesojās latviešiem Anglijā, piedalījās Dziesmu dienās un rakstnieku cēlienā.

1978
Tobago
Piedalījās 3. Latviešu trimdinieku salidojumā, pēc tam publicēja "Tobago impresijas".

1979
Gotlande
Piedalījas PBLA Dziesmu dienās Visbijā Rakstnieku cēlienā.

13.06.1980–26.06.1980
Tobago
Piedalās 4. latviešu salidojumā, Rakstnieku cēlienā.

04.05.2014
"Vecmokas"
2014. gada 4. maijā pie Lazdu bibliotēkas Vecmokās atklāta rakstniekam Kārlim Ķezberam veltīta piemiņas zīme – kaķītis Brencītis.

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par jaunatnes romānu "Nordeķieši".
1962

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par pasaku "Brencītis".
1967

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Alkazars".
1980

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Dēkaiņi un mīlētāji".
1989