PAR KĀRĻA ĶEZBERA DAIĻRADI
"Rakstnieks Kārlis Ķezbers (1914–2006) nodzīvojis garu mūžu un rakstniecībai pievērsās galvenokārt, dzīvodams tālu prom no dzimtās zemes Latvijas, visu mūžu domājot par zudušo un zaudēto. Līdzīgi daudzu latviešu dzīvesstāstam vēsturisku likteņgriežu ietekmē, arī rakstnieka mūžs nedalāmi saaudies divos pavedienos, ko veido bērnības un jaunības gadi Latvijā un svešumā nodzīvoti gadi. [..] Kārļa Ķezbera literārie darbi gan ģeogrāfiski, gan arī noskaņas ziņā iezīmē vietas, notikumus, pieredzēto, pārdzīvoto kādos rakstnieka dzīves gados. Tādejādi pamazām vērojot notiekošo, kas ieguva literāru formu. Viņa literārajos darbos ievijusies skauta pieredze, sastaptie cilvēki, pieredzētās situācijas, un tapa virkne stāstu, romānu un grāmatu bērniem."
Daukste-Silasproģe, Inguna. "Raudzīsimies nākotnē redzīgām acīm un vērosim zīmes". Ķezbers, Kārlis.
Ar domu par Latviju. Baltās un nebaltās dienās. Rīga: Mansards, 2017, 155. lpp.
PAR ROMĀNU "MAINAS HERCOGISTE" (1961)
"Mainas hercogiste" ir kāda DP nometne Vācijā, tās pavalstnieki – latviešu DP, hercogs – nometnes komedants Elmārs Spuravs. Tie ir interesanti gadi, šis mūsu trimdas pirmais etaps, kas jau guvis kādu romantisku pieskaņu. Visi zinājām, ka tas tikai pagaidu stāvoklis; cerējām atgrieZties mājās, bet, cerībām sabrūkot, sākās tīri vai paniska bēgšana no Vācijas – pretī ilgākai trimdai vai pat palikšanai svešumā. [..] "Mainas hercogisti", bez sevišķa spilgtuma kā personās, tā notikšanās. Tāda kā literarizēta nometnes hronika. Centrā neizceļas atsevišķi cilvēki un viņu likteņi, bet pati nometnes dzīve."
Kreicers, Hermanis. Mainas hercogiste.
Laiks, 1961, 22. febr.
PAR ĪSPROZAS GRĀMATU "RĪGAS MOZAĪKA" (1961)
"Ar prasmi autors prot apstrādāt savus vienkāršos sižetus, kam pamatā kāds dzirdēts nostāsts vai paša pieredze, lieki nekavējoties pie detaļām vai zemteksta, ki to paraduši eksperimentālās prozas kopēji. Centri arvien ir kāds neparasts notikums, kas saista interesi un ar to tad ari Ķezbers savij visa sava vienkārši un nemākslotā stāstījuma pavedienus, lai tas labāk iespiestos lasītāja apziņā. Bez tam visus stāstus apvieno arī kāds liktenīguma atskārtuma pavediens, kas ap tiem rada noslēpumainības gaisotni, kas intriģē vēl vairāk."
Ē. R. Rīgas mozaīka.
Laiks, 1961, 27. dec.
PAR PROZAS GRĀMATU "SAPNIS PAR ROZI" (1964)
"..šī grāmata atšķiras ar savu toni un problemātiku no iepriekšējiem Kārļa Ķezbera darbiem, kuros viņš pievērsies vēstures, sadzīves, jaunatnes vai psIhologisko režģu risinājumiem. Aiz gadu kalniem palikušo īstenību apsegdams ar meklētāja un mīlētāja sapņiem, viņš aizved mūs uz Rīgu, Latvijas Universitāti, Bastejkalnu, Ķīšezeru, Rīgas Jūrmalu, un pavada pa latviešu jūras zvejnieku ciemiem. [..] Romāns izstāstīts pirmā personā un ir ticami, ka tam varētu būt autobiogrāfiska zemstrāva. [..] Romāns izstāstīts īsos, dinamiskos teikumos, bez liekvārdības. Raksturi zīmēti ar pusabstraktās gleznas otu, dialogos daudz latviska humora. Rīgai savā laikā bija trāpīga pasmiešanās caur asarām. Kārļa Ķezbera romāns būs interesanta lasāmviela tiem, kas dzīvojuši un mīlējuši Rīgā, un ari tiem, kas Rīgu un savu jaunību gribētu pasveicināt mīlestības sapnī."
Klīdzējs, Jānis. Romāns par Rīgu un mīlestību.
Laiks, 1964, 18. nov.
PAR ĪSPROZAS GRĀMATU "MANTOJUMS" (1971)
"Autors pamatā palicis uzticīgs reālistiskam tēlošanas veidam, ko viņš jau lietojis iepriekšējās grāmatās. [..] Autors stāsta par reālām lietām un vietām: kauju darbības rajoniem, lielpilsētām, īpaši Čikāgu, ļaužu mitekļiem tajā, dažādām darba vietām un veidiem. Šos reālajā dzīvē sastaptos tēlus K. Kezbers noraksturo īsi un asi. [..] Autors vēro dzīvi redzīgām acīm un iejūtu, saklausīdams savos tēlos arī sirds apziņas balsi, morālas apziņas impulsus un ilgas pēc augstākas cilvēcības. Ja iepriekšējās grāmatās vērojām Amerikas lauku dzīves ainas, šajā ir lielpilsētas vide, īpaši Čikāgas, autora dzīvesvietas. Lielpilsētas gaisotne labi raksturota K. Ķezberam piemītošajā spraigajā, īsajā, pat lakoniskajā izteiksmē, kad teikumi bieži sastādās tikai no viena vārda, to vidū ieturamas pauzes, kas pastiprina vārdu spēku, un kāpinājums rodas, pievienojot atsevišķiem vārdiem arvien garākus teikumus. [..] Visumā grāmatas uzbūvē dominē situācijas un notikumi, ne raksturi un to attīstība. Ķezbers ir stāstnieks, ko savā varā aizrauj dzīves īpato un dažādo ainu virknēšanās un pat liktenība."
Rozentāle, Magdalēna. Kārlis Ķezbers – Mantojums.
Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 6, 1971.
PAR GRĀMATU "MANA ROMA UN MEKA": ATMIŅU STĀSTI (1976)
"Ar savu jaunāko darbu Ķezbers pievieno savas jaunības atmiņas mūsu plašajai atmiņu literatūrai. Viņa atmiņas saistās galvenokārt ar Rīgu. Virsrakstā minētā Roma un Meka ir Rīga, kā to autors pasaka stāstījumu sākumā. Šis K. Ķezbera darbs ir atmiņu mozaīka, kurā paviz dažādas dzīves ainas dažādā izgaismojumā, un stāstījuma risē ir vairāki spilgti tēlojumi, kas ir mākslinieciski vienreizēji. Atmiņās daudz sīku impresiju, tādēļ nevar gaidīt stāstījumā hronoloģisku secību, kā mēdz būt biogrāfijās. Grāmatā ir savirknēti spilgtākie iespaidi, ko autora atmiņa saglabājusi, dzīves brīži, kas uzdzirkstījuši īpatnējā saturā un izveidojumā. Tur ir dzimtenes daba, pilsētas, ļaudis; ģīmetnes, profili, pusprofili un īsi skicējumi pāris teikumos, bet viss kopā dod saistīgu lasāmvielu par Latviju brīvības gados."
Rozentāle, Magdalēna. Rīga literāta atmiņās.
Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3, 1977.
PAR ROMĀNU "SKABĀRŽU NAMS" (1983)
"Skabaržu namā nav galveno varoņu, galvenais varonis zināmā mērā ir pats nams un kultūras dzīvē aktīvais šīs pilsētas latviešu pulks. Personāži reprezentē sabiedrisko darbiniekus, dzejniekus un rakstniekus, gleznotājus, praktiskā dzīvē sekmīgus pusmuižniekus, pirmspensionēšanās vecumu sasniegušus, un pāris pensionārus.[..] bezstingras fābuliskas līnijas, autors panācis raitu vēstījuma attīstības virzību, samēra reljefu un ticamu Metropoles latviešu sabiedrības portretu. [..] tā ir literarizēta studija par atsevišķu latviešu pagasta sabiedrību, atsevišķu cilvēku rīcības izklāstu saaudums."
Rabācs, Kārlis. Kāda latviešu pagasta portrets. Laiks, 1983, 14. maijs.