Kārlis Eliass
28.02.1899 – 29.10.1985
Kārlis Eliass (1899–1985) – dzejnieks, tulkotājs. Dzimis Kauguru pagastā, mācījies tirdzniecības skolā Valmierā, Valkas komercskolā, kuras kursu beidzis bēgļu laikā Irkutskā (1919). Vladivostokā pievienojies latviešu nacionālajai kustībai, iestājies Imantas pulkā (1920), kopā ar imantiešiem atgriezies Latvijā caur Japānu, Singapūru, Kolombo (Ceilonas salā), Adenu, Portsaīdu, Gibraltāru, Plimutu un Dancigu, iespaidi vēlāk gūst izpausmi viņa dzejā. Līdz 1921. gada pavasarim dienējis Latvijas armijas Latgales divīzijas štābā. Bijis Dailes teātra Mazā ansambļa dramaturgs, piedalījies biedrības "Zaļā vārna" darbībā. Padomju sākumgados strādājis VAPP grāmatu apgāda redakcijā (1940–1941), pēc 2. pasaules kara – LPSR AP Prezidija "Ziņotāja" redakcijas loceklis, laikraksta "Latvijas Dzelzceļnieks" literārais līdzstrādnieks.Eliasa dzejoļi publicēti kopkrājumā "Pieci" (1926), krājumos "Madonnas pēdās" (1928) un "Pašu saulē" (1935), iznākusi arī izlase "Klusētāja prieks" (1998). Eliass rakstījis arī stāstus, daudz teātra kritiku, recenziju, aprakstu un literatūras apcerējumu. Padomju varas gados nav publicējies, vācu laikā periodikā ap 30 dzejoļu.Tulkojis no franču un angļu valodas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1936).