Kārlis Eliass
28.02.1899 – 29.10.1985
Kārlis Eliass (1899–1985) – dzejnieks, tulkotājs. Dzimis Kauguru pagastā, mācījies tirdzniecības skolā Valmierā, Valkas komercskolā, kuras kursu beidzis bēgļu laikā Irkutskā (1919). Vladivostokā pievienojies latviešu nacionālajai kustībai, iestājies Imantas pulkā (1920), kopā ar imantiešiem atgriezies Latvijā caur Japānu, Singapūru, Kolombo (Ceilonas salā), Adenu, Portsaīdu, Gibraltāru, Plimutu un Dancigu, iespaidi vēlāk gūst izpausmi viņa dzejā. Līdz 1921. gada pavasarim dienējis Latvijas armijas Latgales divīzijas štābā. Bijis Dailes teātra Mazā ansambļa dramaturgs, piedalījies biedrības "Zaļā vārna" darbībā. Padomju sākumgados strādājis VAPP grāmatu apgāda redakcijā (1940–1941), pēc 2. pasaules kara – LPSR AP Prezidija "Ziņotāja" redakcijas loceklis, laikraksta "Latvijas Dzelzceļnieks" literārais līdzstrādnieks.Eliasa dzejoļi publicēti kopkrājumā "Pieci" (1926), krājumos "Madonnas pēdās" (1928) un "Pašu saulē" (1935), iznākusi arī izlase "Klusētāja prieks" (1998). Eliass rakstījis arī stāstus, daudz teātra kritiku, recenziju, aprakstu un literatūras apcerējumu. Padomju varas gados nav publicējies, vācu laikā periodikā ap 30 dzejoļu.Tulkojis no franču un angļu valodas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1936).
Dzimšanas laiks/vieta
28.02.1899
Svitkas
Miršanas laiks/vieta
29.10.1985
Ložas
Personiska informācija
Dzimis saimnieka ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1917: dzejolis "Jaunā Latvija" laikrakstā "Līdums" 1917.12./25.III.
Dzeja kopkrājumos
1926: dzejoļi kopkrājumā "Pieci"
Dzejoļu krājumi
1928: "Madonnas pēdās"
1935: "Pašu saulē"
Dzejas izlase
1998: "Klusētāja prieks"
Mašīnrakstā palikuši dzejoļu krājumi "Dieva meži" (sarakstīts 1936–1944) un "Raud rudens diena..." (1944–1972).
Rakstniecības muzejam nodevis savas atmiņas par J. Akurateru, A. Čaku, V. Plūdoni, J. Ziemeļnieku u. c.
CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI
Tulkojumi no franču valodas
1935: M. Larujī "Jūras bangās"
1936: G. Šero "Viņa liktenis"
1936: R. Žuglē "Austrumi draud"
1938: V. Igo "Jūras ļaudis".
Tulkojumi no angļu valodas
1936: S. Faulera Raita "Kā sākās karš 1938. gadā"
Tulkojumi no latīņu valodas
1959: Roterdamas Erasma "Muļķības slavinājums"
Citātu galerija
"Eliasa dzejai raksturīgs pārpersonisks sievietes – madonnas kults, atturīga dabas un mīlas lirika, trubadūru dzejas tradīcija, Austrumu un Rietumu eksotika, izkopts pantmērs (galvenokārt soneti un kvartas), muzikalitāte, konsekvents cezūras lietojums."
Gudriķe, Biruta. Rakstniecība biogrāfijās.
"Visumā Eliass ir kluss liriķis, kas nesteigdamies vijis savas dziesmas, palikdams aizvien uzticīgs sev un savam aicinājumam.
Eliass rakstījis arī stāstus. Tais dominē tēlojums. Fābula parasti nemeklēta un vienkārša, tipi ne sevišķi iezīmīgi.
Aizvien korekts un iekšēji disciplinēts, Eliāss nekad nav mīlējis bohēmisku izlaidību, ar kādu dažkārt centušies spīdēt daudzi jauni dzejdari. Taču arī savu nepatiku viņš izrādījis visai reti. Viņš klusi nesmējies par kollēgu dīvainībām, atrodot tiem kādu zīmīgu apzīmējumu, bet nekad ļaunā nolūkā."
Gulbis, Fridrichs. Kārļa Eliasa 25 darba gadi. Tēvija, nr. 249, 27.10.1942.
"Kārļa Eliasa mīlas jūtas, kādas atrodamas viņa dzejā, vislielākā mērā bezpersonīgas ar stipru sugas nokrāsu Tā ir viena no galvenām viņa dzejas īpašībām. Neviens līdz šim latviešu lirikā nav attēlojis tik skaidri un pilnīgi to momentu, kad vīriešu kārtas īpatnis savās mīlas izjūtās vēl gluži jauneklis, ne vīrietis šī vārda bioloģiskā nozīmē. Vīrieša mīla, lai cik viņa astrāla un pašaizliedzīga ari nebūtu, vienmēr būs pilna dziņu un kaislīgu tieksmju uz vienu noteiktu objektu — zināmu, atsevišķu sievieti. Turpretim jauneklīgā mīla pie ziemeļu tautām raksturīga ar savu bezpersonīgumu, nenoteiktību, sapņainību, tiekšanos debesīs, raksturīga ar savu garīgumu, kosmiskumu un svētuma kultu. Visi nosauktie jauneklīgās mīlas elementi jo lielā mērā sastopami viņa dzejā. Kārlis Eliass nepauž savas mīlestības dziesmas kādai noteiktai sievietei vai meitenei, bet gan visai sievietībai, kuru viņš personificē ar vārdu Madonna."
Čaks, Aleksandrs. Kārlis Eliass. Zaļā Vārna, nr. 1, 01.01.1929.
Izglītība
Kauguru pagastskola
Kauguri
–1916
Valmieras tirdzniecības skola
Valmiera
–1919
Irkutska
Komercskolas kursu beidzis bēgļu laikā Irkutskā.
1916
Valkas komercskola
Valka
Darbavieta
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
1923–1937
Laikraksts "Latvijas Kareivis" (1920–1940)
Rīga
1937–1940
Laikraksts "Valdības Vēstnesis"
Rīga
1940–1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Rīga
Dienests
25.02.1920–05.06.1920
Imantas pulks
Ceļojums
07.1927
Somija
1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (R. Egli, Ā. Ersu, V. Grēviņu, P. Rozīti u.c.) ceļojis pa Somiju.
Apglabāts
1985
Kauguri
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1936. gada 14. novembra lēmumu.
V šķira
1936