Meklēt

Kārlis Eliass

3 bildes
Kārlis Eliass
Zaļā Vārna, Nr.1 (01.01.1929)
Biedrības "Zaļā Vārna" literāro pasākumu dalībnieki. No kreisās: 1. rindā: 1. Žanis Unams, 2. ?, 3. Kārlis Egle, 4. Aleksandrs Čaks, 5. ?; 2. rindā: 1. ?, 2. Jānis Kadilis, 3. ?, 4. Kārlis Eliass; 3. rindā: 1. ?, 2. Ēriks Ādamsons, 3. Kārlis Rabācs, 4. ?, 5. Fridrihs Gulbis, 6.?. [1929-1931], Rīga. Fotogrāfs: nezināms. Inventāra Nr.: LABR R6937-31.

Kārlis Eliass

Foto no "Tēvijas" arhīva. Avots: Tēvija, nr. 249, 27.10.1942.

Lomas: dzejnieks, tulkotājs

28.02.1899 – 29.10.1985

Kārlis Eliass (1899–1985) – dzejnieks, tulkotājs. Dzimis Kauguru pagastā, mācījies tirdzniecības skolā Valmierā, Valkas komercskolā, kuras kursu beidzis bēgļu laikā Irkutskā (1919). Vladivostokā pievienojies latviešu nacionālajai kustībai, iestājies Imantas pulkā (1920), kopā ar imantiešiem atgriezies Latvijā caur Japānu, Singapūru, Kolombo (Ceilonas salā), Adenu, Portsaīdu, Gibraltāru, Plimutu un Dancigu, iespaidi vēlāk gūst izpausmi viņa dzejā. Līdz 1921. gada pavasarim dienējis Latvijas armijas Latgales divīzijas štābā. Bijis Dailes teātra Mazā ansambļa dramaturgs, piedalījies biedrības "Zaļā vārna" darbībā. Padomju sākumgados strādājis VAPP grāmatu apgāda redakcijā (1940–1941), pēc 2. pasaules kara – LPSR AP Prezidija "Ziņotāja" redakcijas loceklis, laikraksta "Latvijas Dzelzceļnieks" literārais līdzstrādnieks.Eliasa dzejoļi publicēti kopkrājumā "Pieci" (1926), krājumos "Madonnas pēdās" (1928) un "Pašu saulē" (1935), iznākusi arī izlase "Klusētāja prieks" (1998). Eliass rakstījis arī stāstus, daudz teātra kritiku, recenziju, aprakstu un literatūras apcerējumu. Padomju varas gados nav publicējies, vācu laikā periodikā ap 30 dzejoļu.Tulkojis no franču un angļu valodas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1936).

  • Darba autors (30)
  • Sastādītājs (1)
  • Komentāra autors (1)
  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    28.02.1899
    Svitkas

    Miršanas laiks/vieta

    29.10.1985
    Ložas

    Personiska informācija

    Dzimis saimnieka ģimenē.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    Pirmā publikācija
    1917:     dzejolis "Jaunā Latvija" laikrakstā "Līdums" 1917.12./25.III.

    Dzeja kopkrājumos
    1926:     dzejoļi kopkrājumā "Pieci"

    Dzejoļu krājumi
    1928:     "Madonnas pēdās"
    1935: "Pašu saulē"

    Dzejas izlase
    1998: "Klusētāja prieks"

    Mašīnrakstā palikuši dzejoļu krājumi "Dieva meži" (sarakstīts 1936–1944) un "Raud rudens diena..." (1944–1972).

    Rakstniecības muzejam nodevis savas atmiņas par J. Akurateru, A. Čaku, V. Plūdoni, J. Ziemeļnieku u. c.

    CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

    Tulkojumi no franču valodas
    1935: M. Larujī "Jūras bangās"
    1936: G. Šero "Viņa liktenis"
    1936: R. Žuglē "Austrumi draud"
    1938: V. Igo "Jūras ļaudis".

    Tulkojumi no angļu valodas
    1936: S. Faulera Raita "Kā sākās karš 1938. gadā"

    Tulkojumi no latīņu valodas
    1959: Roterdamas Erasma "Muļķības slavinājums"

    Citātu galerija

    "Eliasa dzejai raksturīgs pārpersonisks sievietes – madonnas kults, atturīga dabas un mīlas lirika, trubadūru dzejas tradīcija, Austrumu un Rietumu eksotika, izkopts pantmērs (galvenokārt soneti un kvartas), muzikalitāte, konsekvents cezūras lietojums."

    Gudriķe, Biruta. Rakstniecība biogrāfijās.

    "Visumā Eliass ir kluss liriķis, kas nesteigdamies vijis savas dziesmas, palikdams aizvien uzticīgs sev un savam aicinājumam.
    Eliass rakstījis arī stāstus. Tais dominē tēlojums. Fābula parasti nemeklēta un vienkārša, tipi ne sevišķi iezīmīgi.
    Aizvien korekts un iekšēji disciplinēts, Eliāss nekad nav mīlējis bohēmisku izlaidību, ar kādu dažkārt centušies spīdēt daudzi jauni dzejdari. Taču arī savu nepatiku viņš izrādījis visai reti. Viņš klusi nesmējies par kollēgu dīvainībām, atrodot tiem kādu zīmīgu apzīmējumu, bet nekad ļaunā nolūkā."

    Gulbis, Fridrichs. Kārļa Eliasa 25 darba gadi. Tēvija, nr. 249, 27.10.1942.

    "Kārļa Eliasa mīlas jūtas, kādas atrodamas viņa dzejā, vislielākā mērā bezpersonīgas ar stipru sugas nokrāsu Tā ir viena no galvenām viņa dzejas īpašībām. Neviens līdz šim latviešu lirikā nav attēlojis tik skaidri un pilnīgi to momentu, kad vīriešu kārtas īpatnis savās mīlas izjūtās vēl gluži jauneklis, ne vīrietis šī vārda bioloģiskā nozīmē. Vīrieša mīla, lai cik viņa astrāla un pašaizliedzīga ari nebūtu, vienmēr būs pilna dziņu un kaislīgu tieksmju uz vienu noteiktu objektu — zināmu, atsevišķu sievieti. Turpretim jauneklīgā mīla pie ziemeļu tautām raksturīga ar savu bezpersonīgumu, nenoteiktību, sapņainību, tiekšanos debesīs, raksturīga ar savu garīgumu, kosmiskumu un svētuma kultu. Visi nosauktie jauneklīgās mīlas elementi jo lielā mērā sastopami viņa dzejā. Kārlis Eliass nepauž savas mīlestības dziesmas kādai noteiktai sievietei vai meitenei, bet gan visai sievietībai, kuru viņš personificē ar vārdu Madonna."

    Čaks, Aleksandrs. Kārlis Eliass. Zaļā Vārna, nr. 1, 01.01.1929.

    Nodarbes

    dzejnieks
    tulkotājs

    Izglītība

    Kauguru pagastskola
    Kauguri

    –1916
    Valmieras tirdzniecības skola
    Valmiera

    –1919
    Irkutska
    Komercskolas kursu beidzis bēgļu laikā Irkutskā.

    1916
    Valkas komercskola
    Valka

    Darbavieta

    Dailes teātris
    Lāčplēša iela 25, Rīga

    1923–1937
    Laikraksts "Latvijas Kareivis" (1920–1940)
    Rīga

    1937–1940
    Laikraksts "Valdības Vēstnesis"
    Rīga

    1940–1941
    VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
    Rīga

    Dienests

    25.02.1920–05.06.1920
    Imantas pulks

    Ceļojums

    07.1927
    Somija
    1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (R. Egli, Ā. Ersu, V. Grēviņu, P. Rozīti u.c.) ceļojis pa Somiju.

    Apglabāts

    1985
    Kauguri

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1936. gada 14. novembra lēmumu.
    V šķira
    1936