Kārlis Bērziņš
31.10.1865 – 19.04.1934
Kārlis Bērziņš (1865–1934) – grāmatu un rakstāmlietu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks. Dzimis Raunas pagasta Rudzīšu mājās. Beidzis Raunas draudzes skolu, izglītību turpinot pašmācībā un apsaimniekojot tēva mājas. No 1894. līdz 1900. gadam strādājis Raunas pagasta pašvaldībā, no 1896. līdz 1900. gadam bija Raunas pagasta vecākais, ieņēmis nozīmīgu lomu pagasta kultūras un sabiedriskās dzīves rīkošanā, dibinot Raunas zemkopības biedrību, bibliotēku, sekmējis pārmaiņas Raunas skolu tīklā. 1900. gadā pārnācis uz Rīgu, sākotnēji strādājis vienā no vecākā brāļa, grāmatu izdevēja un tirgotāja Pētera Bērziņa veikaliem. Atpērkot vienu no Pētera Bērziņa veikaliem Tērbatas ielā 14, uzsācis patstāvīgu darbību kā grāmatu un rakstāmlietu tirgotājs. No 1905. līdz 1914. gadam apgādājis 11 grāmatas – latviešu oriģinālliteratūru, literārus un satīras krājumus, muzikāliju izdevumus, populārzinātniskas grāmatas par dabu un vēsturi. Izvērsis plašu sabiedrisko darbību, pirms Pirmā pasaules kara darbojies Latviešu izglītības biedrībā, kara gados strādājis Bēgļu komitejas valdē. Piedalījies Rīgas tirgotāju savstarpīgās kredītbiedrības dibināšanā, bijis Latvijas Tirgotāju savienības valdes loceklis un vēl vairāku biedrību biedrs. Par darbību Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Birth time/place
31.10.1865
Kalna Rudzīši
Dzimis Raunas pagasta Rudzīšu mājās 1865. gada 31. oktobrī (18. oktobrī pēc vecā stila).
Place/time of death
19.04.1934
Lāčplēša iela 29, Rīga
Miris savā dzīvesvietā pēc asinsizplūduma smadzenēs.
Personal information
Dzimis Pils Raunas Rudzīšos zemnieka ģimenē. Pēc skolas beigšanas strādājis tēva mājās.
Vecākais brālis Pēteris Bērziņš (1848–1926, pseidonīms Rudzīšu Pēteris) – rakstnieks, grāmatizdevējs un pedagogs.
Māsa Marija Bērziņa (1868–?) – publicista un literāta Kārļa Ducmaņa (1881–1943) māte.
Precējies ar Mariju Kalniņu, Dāvja meitu (1873–1941), ar kuru kopā Pirmā pasaules kara laikā darbojies Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā. Abu dēls Kārlis Bērziņš (1894–1947) – ierēdnis.
Kārlim Bērziņam piederējusi mājas bibliotēka ar latviešu grāmatām un laikrakstiem.
Professional activity
Sabiedriskā darbība
Iesaistījies Raunas zemkopības biedrības dibināšanā, krājaizdevu kases pārveidošanā, bibliotēkas dibināšanā, biedrības sarīkojumos, draudzes dzīvē. No 1896. līdz 1900. gadam Raunas pagasta vecākais.Pirms Pirmā pasaules kara darbojies Latviešu izglītības biedrībā. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar dzīvesbiedri darbojies Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā.
Bijis Brāļu kapu komitejas, Sv. Ģertrūdes draudzes padomes, Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītsabiedrības loceklis.
Grāmatu tirdzniecība un izdevējdarbība
1900. gadā strādājis par komiju (pārdevēju) brāļa Pētera Bērziņa grāmattirdzniecības uzņēmumā Rīgā.1902. gadā atpircis vienu no brāļa grāmatu veikaliem un uzsācis patstāvīga grāmattirgotāja darbību. Kārļa Bērziņa veikals atradies Rīgā Tērbatas ielā 14, no 1909. gada Tērbatas ielā 7. No 1910. līdz 1914. gadam laidis klajā sava grāmatu veikala katalogus.
No 1905. līdz 1914. gadam apgādājis 11 grāmatas – latviešu oriģinālliteratūru (A. Pumpura "Rakstu" 2. izdevums (1912) un "Lāčplēsis" (1912)), literārus un satīras krājumus, muzikāliju izdevumus, populārzinātniskas grāmatas par dabu un vēsturi.
Kultūrvēsturiskas apceres
Jau pēc viņa nāves laikrakstā "Brīvā Zeme" turpinājumos publicēts Kārļa Bērziņa apcerējums "Rauna, vēstures atmiņas" (Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums, nr. 16.–20., 1934)Quotes
"[..] faktiski šis izglītotais, rosības un dzīves humora un labsirdības pilnais vīrs Raunai bij daudz kas vairāk nekā pagasta vecākais. Raunas zemkopības biedrības dibināšanā, krājaizdevu kases pārveidošanā, bibliotēkas dibināšanā, Raunas draudzes lietās [..], biedrības izrīkojumos, un citās kultūrcīņās, kas iet pāri par pagasta oficiālo pašvaldību, viņējā spirgtu uzplūdu laikā "Rudzīšu Kārlis" vienmēr bij viens no vadošiem spēkiem. Viņa "valdīšanas laikā" Raunas skolu tīklā notika daudz progresa. Sevišķi uzsverama lielā saskaņa ar visiem citiem atklātības darbiniekiem šīs Raunai neaizmirstamās "valdīšanas laikā". [..] Kārļa Bērziņa saticīgais raksturs un labsirdība še izpaudās jo spilgti. Arī pašas Rudzīšu mājas viņa laikā bij Raunas inteliģencei plaši pieejams "centrs", ko pušķoja laba mājas bibliotēka un tā laika nopietni laikraksti."
Miris grāmatu tirgotājs Kārlis Bērziņš. Brīvā Zeme, Nr. 87, 20.04.1934.
“Nelaiķis pieder tiem latvju censoņiem, kuri, nākdami no
laukiem, ar neatlaidīgu darbu tikuši pie cienījama stāvokļa mūsu dzimtenes
lielākā pilsētā, kur līdz tam dominējošie bija cittautieši. Nelaiķis dzimis
Pils Raunas Rudzīšos. Raunā sācies viņa sabiedriskais darbs pagasta pašvaldības
priekšgalā, Raunas zemkopības biedrības, bibliotēkas dibināšanā un t. t. 1900.
gadā Kārlis Bērziņš pārnāca uz Rīgu, kur viņa brālim Pēterim Bērziņam piederēja
divi grāmatu veikali. Sākumā darbojies veikalā kā pārdevējs un pēc gadiem
atpircis vienu brāļa veikalu un uzsācis patstāvīgu darbu. Arī Rīgā rosīgi piedalījies
sabiedriskā dzīvē. Kara laikā darbojies bēgļu apgādāšanas komitejā, lielinieku
laikā sēdējis cietumā. Vēlāk darbojās Brāļu kapu komitejā, Rīgas tirgotāju
savstarpējā kredītbiedrībā un c.”
Grāmatu tirgotājs Kārlis Bērziņš. Latvijas Kareivis, Nr. 87,
21.04.1934., 3. lpp.
"22. maijā š. g. grāmatu tirgotājs Kārlis Bērziņš atskatījās uz sava veikala pastāvēšanas 25 gadiem. Priekš 25 gadiem B. šo veikalu pārņēma no sava brāļa. Darbojoties ar sirsnību viņš veikalu nostādījis priekšzīmīgi un tas patlaban pieskaitāms glītākajiem un plašākajiem Rīgas veikaliem. Un nevien kā kārtīgs un rūpīgs veikalnieks B. pazīstams plašākās aprindās, bet arī sabiedriskā dzīvē viņš ņem čaklu dalību. Bērziņš darbojas arī starp citu kā Latvijas Tirgotāju Savienības valdes loceklis."
Kārļa Bērziņa firmas 25 g. jubileja. Latvijas Tirgotājs, Nr. 5, 01.05.1925, 12. lpp.Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Bērziņš Kārlis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/11/
Affinities
Kārlis Ducmanis - Nephew
Pēteris Bērziņš - Brother
Residence
Lāčplēša iela 29, Rīga
Kopā ar sievu dzīvojis Lāčplēša ielā 29, dz. 2.
Education
Raunas draudzes skola
Rauna
Beidzis Raunas draudzes skolu. Turpmākā izglītība pašmācības ceļā.
Participation in organisations
Latviešu izglītības biedrība
Pirms Pirmā pasaules kara darbojies Latviešu izglītības biedrībā.
Latvijas Tirgotāju savienības valdes loceklis
Piedalījies Rīgas tirgotāju savstarpīgās kredītbiedrības dibināšanā.
Darbojies Bēgļu komitejas valdē.
Darbojies Latviešu Palīdzības biedrībā.
Brāļu kapu komiteja
Rīga
Bijis Brāļu kapu komitejas loceklis.
Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes draudze
Sv. Ģertrūdes 2. latviešu draudzes (Jaunās Ģertrūdes baznīcas) valdes loceklis un valdes priekšsēdētāja biedrs, ilgu laiku izpildījis arī draudzes valdes priekšsēdētāja pienākumus. Bijis arī Sv. Ģertrūdes 1., 2. un 3. draudzes saimnieciskās komisijas priekšsēdētāja biedrs.
Strādājis Rīgas tirgotāju kamerā.
Rīga
Darbojies namīpašnieku biedrībā.
Working place
1894–1900
Rauna
No 1894. līdz 1900. gadam strādāja Raunas pagasta pašvaldībā, no 1896. līdz 1900. gadam bija Raunas pagasta vecākais, ieņēmis nozīmīgu lomu pagasta kultūras un sabiedriskās dzīves rīkošanā.Savas darbības laikā dibinājis Raunas zemkopības biedrību, bibliotēku, piedalījies krājaizdevu kases pārveidošanā, sekmējis pārmaiņas Raunas skolu tīklā.
1900
Rīga
1900. gadā pārnācis uz Rīgu, kur vairākus gadus strādājis brāļa Pētera Bērziņa grāmatu veikalā par komiju (pārdevēju) ar nelielu cieto algu.
1901
Tērbatas iela 14, Rīga
Vēlāk atpircis vienu brāļa veikalu uz Dzirnavu un Tērbatas ielas stūra un uzsācis patstāvīgu darbību. 20. gados Kārļa Bērziņa grāmatu un rakstāmlietu tirgotava atradusies Tērbatas ielā 14.
Detention
1917
Rīga
Komunistu valdīšanas laikā kā sabiedrisks darbinieks un patriots atradies apcietinājumā.
Memorials
02.09.1938
Rīgas Otrie Meža kapi
Otrajos Meža kapos iesvētīts gaišā granītā kalts piemineklis, kas cirsts E. Kurava akmeņkaltuvē.Piemineklī norādīts Kārļa Bērziņa dzimšanas datums pēc vecā stila (18. oktobris).
Buried
24.04.1934
Rīgas Otrie Meža kapi