Jozefa Benita fon Koskula
22.06.1898 – 1996
Jozefa Benita fon Koskula jeb Jozi fon Koskula (Josepha Benita Baronesse von Koskull, arī Josi von Koskull,1898-1996) - Baltijas vācu tulkotāja un rakstniece, bibliotekāre. Līdz 1911. gadam skolojusies mājās, pēc tam mācījusies meiteņu skolā, kopš 1919. gada dzīvojusi Vācijā - Berlīnē, Veimārā (1921-1924), pēc tam - līdz mūža galam Berlīnē. Pēc 1945. gada Jozi fon Koskula nodarbojās galvenokārt ar rakstniecību un tulkošanu.
1960. gadā sērijā Die Baltische Bücherei tika izdotas Jozefas Benitas fon Koskulas pierakstītās viņas ģimenes bērnumeitas Edes Krūmiņas stāstītās latviešu pasakas. Grāmatas ievadā fon Koskula norāda, ka Edes stāstītās pasakas viņa kopš 13 gadu vecuma sākusi pierakstīt zilā burtnīcā, noskaidrojot arī to, kurā vietā konkrētais sižets risinājies. Savukārt interesi par šo aspektu rosināja fon Koskulas 10. dzimšanas dienā saņemtais F. G. Bīnemana (Bienemann) krājums Livländisches Sagenbuch (Vidzemes teiku krājums), kurā ir minēts gan avots, gan vieta. Bērnībā fon Koskula turpināja vākt teikas no kalpotājiem no visas tuvākās apkārtnes, Ventspils apriņķa, bet ne no viena ko līdzīgu Edes Krūmiņas stāstītajam neieguva. Diemžēl zilā burtnīca nav saglabājusies. Pasakas pierakstītas pēc atmiņas gadus 20 vēlāk.
1962. un 1964. gadā sērijā Die Baltische Bücherei publicēti arī Jozefas fon Koskulas savāktie un apkopotie Baltijas vācu spoku stāsti. Ideja par šādu tekstu vākšanu radās 1945. gadā, spoku stāsti no Baltijas vāciešiem tika vākti divdesmit gadu garumā, starp tiem ir gan pašu piedzīvoti notikumi, gan atstāstīti sižeti. Abi krājumi kļuvuši par bibliogrāfiskiem retumiem.
Birth time/place
22.06.1898
Tārgales muiža
Dzimusi Tārgales majorātā jeb Tārgales muižā, kas bija fon Koskulu jeb Koškulu dzimtas īpašumā no 1697. līdz 1920. gadam.
Place/time of death
1996
Berlīne
Personal information
Jozefa Benita fon Koskula (von Koskull, 1898-1996) dzimusi Aleksandra Paula Vilhelma fon Koskula-Tārgales brīvkunga (1873-1928), vēlāk Baltijas landesvēra militāra ierēdņa, un Hermīnes Katarīnas Harietas, dzimušas baroneses fon Nolkenas (von Nolcken, 1876-?) ģimenē.
Plaša Jozefas fon Koskulas autobiogrāfija (1939-1945) mašīnrakstā, kas sniedz ieskatu Berlīnes sadzīvē, bet jo īpaši ārzemju vēstuļu cenzēšanas nodaļas darbībā Otrā pasaules kara laikā, atrodas fon Koskulas fondā Vācu Vēstures muzejā (Deutsches Historisches Museum) Berlīnē: Personenkonvolut von Koskull. Maschinenschriftliches Manuskript einer Autobiographie von Josepha von Koskull für die Jahre 1939-1948[21.04.1945]. 289 Blätter, Berlin 1948. Do2 98/501 Rep XVIII/K1 /F2 /M8 (1) 98003168. Autobiogrāfijas fragmenti ir publicēti muzeja mājaslapā: https://www.dhm.de/lemo/zeitzeugen/josepha-von-koskull-sportpalastrede.html
Vācu Vēstures muzejā Jozefas fon Koskulas fondā glabājas arī viņas dokumenti un fotogrāfijas, kas saistīti ar dzīvi Latvijā starpkaru periodā un Vācijā.
Professional activity
PUBLIKĀCIJAS
PUBLICISTIKA, ATMIŅAS, KULTŪRVĒSTURISKI RAKSTI
1941: Sommer auf Oesel. Erzählung. Berlin, atk. izd. turpat 1947, 1950, 1971.1953: Drei Sotnien Kosacken. In: Springbrunnen, S. 27-34.
1955: Aus der Arbeit der Baltischen Kulturgemeinschaft in Berlin. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums, S. 56-57.
1956-1957: Eine baltische Nekropolis im Schatten der Cestius-Pyramide. In: Baltische Hefte 1, 1956/57, S. 56-63.
1957-1958: Der Goldschmied Carl Faberge aus Pernau, seine Familie und seine Mitarbeiter. In: Baltische Hefte 3, 1957/58, S. 193-196.
1960: Ein Streifen lila Seide. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums, S. 107-108.
1960/1961: Deutsche Teilnehmer am Dekabristenaufstand von 1825. Mit besonderer Berücksichtigung der Balten. In: Baltische Hefte 4, 1960/61, S. 245-256.
1963: Der falsche Paß der Königin Marie Antoinette. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums, 10, S. 18-19.
1963: Die Herrin von Casa Leone. In: Nachrichtenblatt. 5/1, S. 5 [par Mariju Luīzi fon Koskulu].
1971: Der König von Mitau [Luijs XVIII Jelgavā]. In: Baltische Hefte, 17, S. 7-23.
LATVIEŠU TAUTAS PASAKU, TEIKU UN SPOKU STĀSTU PUBLIKĀCIJAS VĀCISKI
1960: Baltische Märchen. Teil I. Lettische Märchen. Nach den Erzählungen der Edde Kruming. Hannover-Döhren.1962-1964: Der Hausgeist in Ledmannshof; Was Andrea sah... In: Spukhäuser im Baltikum. Erlebnisberichte u.Mitteilungen. Hannover-Döhren [arī sakārtotāja, vācēja un redaktore].
PUBLIKĀCIJAS PAR KRIEVU LITERATŪRU
1948: Der junge Puschkin. Berlin.
1951: Michael M. Prišvin. Tiergeschichten. Berlin [pēcvārds].
TULKOJUMI
1946: A.S.Puškin. Dubrowski. Novelle. Berlin., atk. izd. 1948, 1949, 1953, 1955.
1947: A.S. Puškin. Graf Nulin. Eine Erzählung in Versen. Berlin.
1947: N.S. Leskov. Der Vorreiter. Berlin.
1947: A. Čechov. 3 lustige Kurzgeschichten. Berlin.
1949: A. Čechov. Kaschtanka. Eine Erzählung. Berlin, Leipzig, atk. izd. 1951.
1949: A.S. Puškin. Der Posthalter. Novelle. Berlin, Leipzig, atk. izd. 1951.
1950: N.S. Leskov. Die eiserne Wille. Erzählung. Potsdam.
1950: I.D. Vasilenko. Peps und Peter. Eine Zirkusgeschichte. Berlin und Dresden. 9. atk. izd. 1964.
1950: I.D. Vasilenko. Peter bei den Gymnasiasten. 4. atk.izd. 1960.
1951: I.D. Vasilenko. Das Sternchen. Berlin.
1951: F.A. Vigdorova. Meine Schulklasse. Aufzeichnungen einen
Lehrerin. Berlin.
1952: G.I. Uspenskij. Neue Zeiten, neue Sorgen. Berlin.
1952: Xun Lu. Erzählungen aus China. Berlin [tulkojums no krievu valodas].
1953: I.D. Vasilenko. Die Hänchen. Berlin.
1953: G.I. Uspenskij. Der Ruin. Skizzen aus dem
Provinzleben. Berlin.
1954: J.N. Libedinskij. Berge und Menschen. Berlin.
1955: K.G. Paustovskij. Ferne Jahre. Erinnerungen an Kindheit
u. Jugend. Berlin, 9. atk. izd. 1990.
1955: A.L. Koptelov. Die große Wanderung. Roman. Berlin.
1956: P.I.Zamoiskij. Der Hirtenjunge. Roman. Berlin.
1957: N.K. Čukovskij. Unter baltischem Himmel. Roman. Berlin, atk. izd. 1959.
1958: G.I. Uspenskij. Unruhige Jugend. Erinnerungen. Berlin, 9. atk.izd.1990.
1981: G.I. Uspenskij. Die Zeit der großen Erwartungen. Frankfurt, atk. izd. 1983.
Quotes
Viņa [Jozi fon Koskula] Berlīnes baltiešu sabiedrībā ieņem īpaši nozīmīgu vietu. Tā ir saistīta ar viņas pastāvīgo gatavību palīdzēt, ar viņas dzīvīgo, bet arī ar atvērtību un nemitīgo interesi par mūsdienu intelektuālo dzīvi. Jozi v.Koskulas personīgais šarms un amizantā čaļošana nebeidz aizraut draugus un paziņas.
No: Dr. O.Baron Kruedener. Josepha (Josi) v.Koskull. Nachrichtenblatt, 1978, H.2., S.153.
Par okultām parādībām katrs var domāt un spriest, kā vēlas. Neskatoties uz zināmu skepsi un atturību, jebkurā gadījumā mēs esam ārkārtīgi pateicīgi, par to, ka ir pierakstīti, apkopoti un publicēti nostāsti ar spokainiem un noslēpumainiem piedzīvojumiem. Mūsu šarmantās teicējas Josi fon Koskulas krājums ir īpaši apsveicams arī tādēļ, ka tajā ir runa par neizskaidrojamiem, dīvainiem notikumiem mūsu dzimtenē, no tiem dažus viņa piedzīvojusi pati, bet lielāko daļu savākusi, un tie šādā veidā ir tikuši izglābti no aizmirstības un tagad tiek piedāvāti plašam lasītāju lokam - kā skeptiskajiem, tā šaubīgajiem.
No: R.A.von Lemm. Josi v.Koskull. Spukhäuser im Baltikum [recenzija par spoku stāstu izlasi]. Baltische Hefte, Jhg.9, H.1, Oktober 1962/63, S.54.
Occupations
Name at birth
Josepha Benita Baronesse von Koskull
Pseudonym
Peter Weibel
Additional names
Josi
Education
1911–1913
Vinni Augstdzimušo jaunavu pansija
Vinni
Papildinājusi zināšanas pēc mājmācības.
Residence
1919–1921
Berlīne
Dzīvo un strādā par bibliotekāri.
1921–1924
Veimāra
Dzīves un darba vieta.
1924–1996
Berlīne
Pastāvīga dzīves un darbavieta.
Working place
1919–1921
"Berliner Börsen-Courier"
Berlīne
Laikraksta redakcijas darbiniece
1924–1930
"Berliner Börsen-Courier"
Berlīne
Laikraksta redakcijas arhīva vadītāja.
1930–1945
Preußische Landespfandbriefanstalt
Berlīne
Bibliotekāre
Detention
03.09.1944–05.09.1944
Berlīne
Gestapo apcietināta kā aizdomās turamā sakarā ar ģenerāļa Friča Lindemana (Fritz Lindemann) līdzdalību Hitlera atentātā (20.07.1944), bet atbrīvota. Apcietināšanas brīdī reizē ar ģenerāli Lindemanu viesojusies pie Glēdenu ģimenes (Gloeden).
Participation in organisations
1951
vāc. Omnibus-Literaturkreis
Līdzstrādniece