Meklēt

Jozefa Benita fon Koskula

5 bildes
Jozefa Benita fon Koskula
Baltijas vācu tulkotāja un rakstniece Jozefa Benita fon Koskula (von Koskull, 1898-1996). Attēls no: https://www.dhm.de/lemo/zeitzeugen/josepha-von-koskull-die-pogromnacht-1938.html [sk. 22.06.21.]
Jozefa Benita fon Koskula

Josefa fon Koskula (von Koskull, 1898-1996), portrets ap 1940.gadu, no: Vācu Vēstures muzeja (Deutsches Historisches Museum) kolekcijas  Inv.-Nr.: Do2 98/497.

Vinni / Finn skolas ēka

Vinni / Finn skolas ēka ap 1909. gadu no: https://www.lost-unlost-places.de/baltikum-1/estland/estland-a-h/ [sk.26.11.24.]

Tārgales muiža ap 1929

Tārgales muiža, foto no FB lapas Courland nobilitatis https://www.facebook.com/profile.php?id=100077632954891 [sk.26.11.24.] Līdzīgs attēls arī V. Mašnovska enciklopēdijā "Muižas Latvijā", attiecināts uz 1929. gadu. 

Tārgales muiža 2024

Tārgales muiža 2024. gada vasarā

Lomas: bibliotekāre, rakstniece, tulkotāja

22.06.1898 – 1996

Jozefa Benita fon Koskula jeb Jozi fon Koskula (Josepha Benita Baronesse von Koskull, arī Josi von Koskull,1898-1996) - Baltijas vācu tulkotāja un rakstniece, bibliotekāre. Līdz 1911. gadam skolojusies mājās, pēc tam mācījusies meiteņu skolā, kopš 1919. gada dzīvojusi Vācijā - Berlīnē, Veimārā (1921-1924), pēc tam - līdz mūža galam Berlīnē. Pēc 1945. gada Jozi fon Koskula nodarbojās galvenokārt ar rakstniecību un tulkošanu.

1960. gadā sērijā Die Baltische Bücherei tika izdotas Jozefas Benitas fon Koskulas pierakstītās viņas ģimenes bērnumeitas Edes Krūmiņas stāstītās latviešu pasakas. Grāmatas ievadā fon Koskula norāda, ka Edes stāstītās pasakas viņa kopš 13 gadu vecuma sākusi pierakstīt zilā burtnīcā, noskaidrojot arī to, kurā vietā konkrētais sižets risinājies. Savukārt interesi par šo aspektu rosināja fon Koskulas 10. dzimšanas dienā saņemtais F. G. Bīnemana (Bienemann) krājums Livländisches Sagenbuch (Vidzemes teiku krājums), kurā ir minēts gan avots, gan vieta. Bērnībā fon Koskula turpināja vākt teikas no kalpotājiem no visas tuvākās apkārtnes, Ventspils apriņķa, bet ne no viena ko līdzīgu Edes Krūmiņas stāstītajam neieguva. Diemžēl zilā burtnīca nav saglabājusies. Pasakas pierakstītas pēc atmiņas gadus 20 vēlāk.

1962. un 1964. gadā sērijā Die Baltische Bücherei publicēti arī Jozefas fon Koskulas savāktie un apkopotie Baltijas vācu spoku stāsti. Ideja par šādu tekstu vākšanu radās 1945. gadā, spoku stāsti no Baltijas vāciešiem tika vākti divdesmit gadu garumā, starp tiem ir gan pašu piedzīvoti notikumi, gan atstāstīti sižeti. Abi krājumi kļuvuši par bibliogrāfiskiem retumiem.  

  • Darba autors (8)
  • Sastādītājs (3)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    22.06.1898
    Tārgales muiža
    Dzimusi Tārgales majorātā jeb Tārgales muižā, kas bija fon Koskulu jeb Koškulu dzimtas īpašumā no 1697. līdz 1920. gadam.

    Miršanas laiks/vieta

    1996
    Berlīne

    Personiska informācija

    Jozefa Benita fon Koskula (von Koskull, 1898-1996) dzimusi Aleksandra Paula Vilhelma fon Koskula-Tārgales brīvkunga (1873-1928), vēlāk Baltijas landesvēra militāra ierēdņa, un Hermīnes Katarīnas Harietas, dzimušas baroneses fon Nolkenas (von Nolcken, 1876-?) ģimenē.

    Plaša Jozefas fon Koskulas autobiogrāfija (1939-1945) mašīnrakstā, kas sniedz ieskatu Berlīnes sadzīvē, bet jo īpaši ārzemju vēstuļu cenzēšanas nodaļas darbībā Otrā pasaules kara laikā, atrodas fon Koskulas fondā Vācu Vēstures muzejā (Deutsches Historisches Museum) Berlīnē: Personenkonvolut von Koskull. Maschinenschriftliches Manuskript einer Autobiographie von Josepha von Koskull für die Jahre 1939-1948[21.04.1945]. 289 Blätter, Berlin 1948. Do2 98/501 Rep XVIII/K1 /F2 /M8 (1) 98003168.  Autobiogrāfijas fragmenti ir publicēti muzeja mājaslapā: https://www.dhm.de/lemo/zeitzeugen/josepha-von-koskull-sportpalastrede.html

    Vācu Vēstures muzejā Jozefas fon Koskulas fondā glabājas arī viņas dokumenti un fotogrāfijas, kas saistīti ar dzīvi Latvijā starpkaru periodā un Vācijā. 

    Profesionālā darbība

    PUBLIKĀCIJAS

    PUBLICISTIKA, ATMIŅAS, KULTŪRVĒSTURISKI RAKSTI

    1941: Sommer auf Oesel. Erzählung. Berlin, atk. izd. turpat 1947, 1950, 1971.
    1953: Drei Sotnien Kosacken. In: Springbrunnen, S. 27-34.
    1955: Aus der Arbeit der Baltischen Kulturgemeinschaft in Berlin. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums, S. 56-57.
    1956-1957: Eine baltische Nekropolis im Schatten der Cestius-Pyramide. In: Baltische Hefte 1, 1956/57, S. 56-63.
    1957-1958: Der Goldschmied Carl Faberge aus Pernau, seine Familie und seine Mitarbeiter. In: Baltische Hefte 3, 1957/58, S. 193-196.
    1960: Ein Streifen lila Seide. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums, S. 107-108.
    1960/1961: Deutsche Teilnehmer am Dekabristenaufstand von 1825. Mit besonderer Berücksichtigung der Balten. In: Baltische Hefte 4, 1960/61, S. 245-256.
    1963: Der falsche Paß der Königin Marie Antoinette. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums, 10, S. 18-19.
    1963: Die Herrin von Casa Leone. In: Nachrichtenblatt. 5/1, S. 5 [par Mariju Luīzi fon Koskulu].
    1971: Der König von Mitau [Luijs XVIII Jelgavā]. In: Baltische Hefte, 17, S. 7-23.

    LATVIEŠU TAUTAS PASAKU, TEIKU UN SPOKU STĀSTU PUBLIKĀCIJAS VĀCISKI

    1960: Baltische Märchen. Teil I. Lettische Märchen. Nach den Erzählungen der Edde Kruming. Hannover-Döhren.
    1962-1964: Der Hausgeist in Ledmannshof; Was Andrea sah... In: Spukhäuser im Baltikum. Erlebnisberichte u.Mitteilungen. Hannover-Döhren [arī sakārtotāja, vācēja un redaktore].

    PUBLIKĀCIJAS PAR KRIEVU LITERATŪRU

    1948: Der junge Puschkin. Berlin.
    1951: Michael M. Prišvin. Tiergeschichten. Berlin [pēcvārds].

    TULKOJUMI

    1946: A.S.Puškin. Dubrowski. Novelle. Berlin., atk. izd. 1948, 1949, 1953, 1955.
    1947: A.S. Puškin. Graf Nulin. Eine Erzählung in Versen. Berlin.
    1947: N.S. Leskov. Der Vorreiter. Berlin.
    1947: A. Čechov. 3 lustige Kurzgeschichten. Berlin.
    1949: A. Čechov. Kaschtanka. Eine Erzählung. Berlin, Leipzig, atk. izd. 1951.
    1949: A.S. Puškin. Der Posthalter. Novelle. Berlin, Leipzig, atk. izd. 1951.
    1950: N.S. Leskov. Die eiserne Wille. Erzählung. Potsdam.
    1950: I.D. Vasilenko. Peps und Peter. Eine Zirkusgeschichte. Berlin und Dresden. 9. atk. izd. 1964.
    1950: I.D. Vasilenko. Peter bei den Gymnasiasten. 4. atk.izd. 1960.
    1951: I.D. Vasilenko. Das Sternchen. Berlin.
    1951: F.A. Vigdorova. Meine Schulklasse. Aufzeichnungen einen Lehrerin. Berlin.
    1952: G.I. Uspenskij. Neue Zeiten, neue Sorgen. Berlin.
    1952: Xun Lu. Erzählungen aus China. Berlin [tulkojums no krievu valodas].
    1953: I.D. Vasilenko. Die Hänchen. Berlin.
    1953: G.I. Uspenskij. Der Ruin. Skizzen aus dem Provinzleben. Berlin.
    1954: J.N. Libedinskij. Berge und Menschen. Berlin.
    1955: K.G. Paustovskij. Ferne Jahre. Erinnerungen an Kindheit u. Jugend. Berlin, 9. atk. izd. 1990.
    1955: A.L. Koptelov. Die große Wanderung. Roman. Berlin.
    1956: P.I.Zamoiskij. Der Hirtenjunge. Roman. Berlin.
    1957: N.K. Čukovskij. Unter baltischem Himmel. Roman. Berlin, atk. izd. 1959.
    1958: G.I. Uspenskij. Unruhige Jugend. Erinnerungen. Berlin, 9. atk.izd.1990.
    1981: G.I. Uspenskij. Die Zeit der großen Erwartungen. Frankfurt, atk. izd. 1983.

    Citātu galerija

    Viņa [Jozi fon Koskula] Berlīnes baltiešu sabiedrībā ieņem īpaši nozīmīgu vietu.  Tā ir saistīta ar viņas pastāvīgo gatavību palīdzēt, ar viņas dzīvīgo, bet arī ar atvērtību un nemitīgo interesi par mūsdienu intelektuālo dzīvi. Jozi v.Koskulas personīgais šarms un amizantā čaļošana nebeidz aizraut draugus un paziņas. 

    No: Dr. O.Baron Kruedener. Josepha (Josi) v.Koskull. Nachrichtenblatt, 1978, H.2., S.153.

     Par okultām parādībām katrs var domāt un spriest, kā vēlas. Neskatoties uz zināmu skepsi un atturību, jebkurā gadījumā mēs esam ārkārtīgi pateicīgi, par to, ka ir pierakstīti, apkopoti un publicēti nostāsti ar spokainiem un noslēpumainiem piedzīvojumiem. Mūsu šarmantās teicējas Josi fon Koskulas krājums ir īpaši apsveicams arī tādēļ, ka tajā ir runa par neizskaidrojamiem, dīvainiem notikumiem mūsu dzimtenē, no tiem dažus viņa piedzīvojusi pati, bet lielāko daļu savākusi, un tie šādā veidā ir tikuši izglābti no aizmirstības un tagad tiek piedāvāti plašam lasītāju lokam - kā skeptiskajiem, tā šaubīgajiem.

    No: R.A.von Lemm. Josi v.Koskull. Spukhäuser im Baltikum [recenzija par spoku stāstu izlasi]. Baltische Hefte, Jhg.9, H.1, Oktober 1962/63, S.54.

    Nodarbes

    bibliotekāre
    rakstniece
    tulkotāja

    Dzimtais vārds

    Josepha Benita Baronesse von Koskull

    Pseidonīms

    Peter Weibel

    Papildu vārdi

    Josi

    Izglītība

    1911–1913
    Vinni Augstdzimušo jaunavu pansija
    Vinni
    Papildinājusi zināšanas pēc mājmācības.

    Dzīvesvieta

    1919–1921
    Berlīne
    Dzīvo un strādā par bibliotekāri.

    1921–1924
    Veimāra
    Dzīves un darba vieta.

    1924–1996
    Berlīne
    Pastāvīga dzīves un darbavieta.

    Darbavieta

    1919–1921
    "Berliner Börsen-Courier"
    Berlīne
    Laikraksta redakcijas darbiniece

    1924–1930
    "Berliner Börsen-Courier"
    Berlīne
    Laikraksta redakcijas arhīva vadītāja.

    1930–1945
    Preußische Landespfandbriefanstalt
    Berlīne
    Bibliotekāre

    Apcietinājums

    03.09.1944–05.09.1944
    Berlīne
    Gestapo apcietināta kā aizdomās turamā sakarā ar ģenerāļa Friča Lindemana (Fritz Lindemann) līdzdalību Hitlera atentātā (20.07.1944), bet atbrīvota. Apcietināšanas brīdī reizē ar ģenerāli Lindemanu viesojusies pie Glēdenu ģimenes (Gloeden).

    Dalība organizācijās

    1951
    Literātu apvienība "Omnibuss"
    Līdzstrādniece