Jorģis Mednieks

Roles: journalist, literary scholar, publisher, scientist, translator, writer

01.09.1880 – 18.06.1946

Jorģis Mednieks (īst. v. Georgs Haralds Jēgers; 1880–1946) – žurnālists, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, tulkotājs. Bibliogrāfa Benjamiņa Jēgera tēvs. Strādājis latviešu, arī krievu periodiskajos izdevumos Rīgā un Pēterburgā, bijis žurnāla "Zeltene" redakcijas loceklis (1926-40). Publicējis apceri "Jēkabs Janševskis un viņa mūža darbs romāns "Dzimtene"" (1924), rakstu krājumu "Sarunas. Latvju sievietes mākslā un darbā" (1940), sastādījis krājumu "Rakstu vaiņags Haralda Eldgsta piemiņai" (1926) u.c. krājumus. Sarakstījis priekšvārdu A. Niedras apcerei "Dzīvais mironis. Atbilde Viktoram Eglītim" (1924). Dramatizējot J. Janševska romāna "Dzimtene" fragmentu, izveidojis komēdiju "Čāpiņu cilts" (1930). Tulkojis F. Nansena "Naktī un ledū" (1897), M. Tvena "Zelta zemē" (1899) u.c. Bijis grāmatu apgāda "Astra" īpašnieks Liepājā, no 1924. gada apgāds izdeva grāmatu sērijas "Daiļrakstniecības tautas bibliotēka" un "Politiskā tautas bibliotēka". Periodikā publicējis stāstus, dzejoļus, recenzijas, apceres par literatūru, sabiedrību un politiskās dzīves jautājumiem, rakstījis arī krievu laikrakstiem. No 1944. gada emigrācijā Austrijā.

Author (7)

Compiler (1)

Birth time/place

01.09.1880
Cempi
Dzimis Cempu pagasta Sīļos.

Place/time of death

18.06.1946
Glāzenbaha

Personal information

Tēvs Ādolfs Jūlijs Kārlis Jēgers, māte Marta, dz. Lecone.
Precējies 1914. gadā ar Olgu Melnalksni, laulība šķirta 1939.gada decembrī, tajā pašā menesī apprecējies ar Zelmu Šulcu. Abiem atļauts pāriet uzvārdā "Mednieks". Benjamiņa Jēgera tēvs.
Draugs slavenajam krievu gleznotājam Iļjam Repinam, kuru 1927. gadā kopā ar dēlu Benjamiņu apmeklēja Somijā, kur gleznotājs dzīvoja, izbēdzis no boļševistiskās Krievijas.

Professional activity

Ar pseidonīmu Georgijs Ņeļubins publicējis monogrāfiju par Krievijas lielkņazu Konstantinu Romanovu (Pēterburgā 1902), sastādījis viņa piemiņas krājumu (Petrogradā 1915; abi krievu valodā), tulkojis latviešu valodā K. Romanova dzeju (1-3, 1904, kopā ar F. Kīperu).
J. Mednieks izdevis žurnālu "The Baltic Philatelist" un "The Air Post Stamp" (arī vācu un franču valodā).
Ar segvārdu Mednieks ilgus gadus darbojies žurnālā "Zeltene", kur ievietotas daudzas viņa intervijas ar pazīstamām latviešu rakstniecēm un māksliniecēm.
Benjamiņš Jēgers uzskatīja, ka tēva nozīmīgākais darbs ir rakstu krājums "Latvijas valsts pasludināšana 18. novembrī 1918. gadā", ko izplatīja 20 000 eksemplāros, kad Latvijas liela daļa bija vēl okupēta.