Par bibliogrāfiju".. aptver visu trimdas grāmatniecības klāstu, sākot ar augstas kvalitātes literāriem un humānitāro zinātņu kapitāldarbiem (lai tikai minam Daugavas apgāda Latvijas vēstures mamutsējumus), daudzu mūsu klasiķu kopotajiem rakstiem vai izlasēm, dzejas, stāstu, romānu un lugu (Mārtiņam Zīvertam veselas 30 grāmatiņas!), jaundarbiem, laikrakstiem un sabiedriski literāriem žurnāliem, līdz dziesmusvētku un citu lielo sarīkojumu „vadoņiem", programmām, organizāciju "ziņotājiem", mākslinieku izstāžu un pastmarku katalogiem, un citiem sīkākiem tipogrāfiski iespiestiem izdevumiem. Ja tie bija pavairoti, primitīvākās technikās, tad, sākot ar BJ 3. sējumu, tiem bija jāsastāv no mazākais 32 lappusēm. Pirmajos divos sējumos minimums šādiem izdevumiem bija 16 lappuses – ar nedaudziem izņēmumiem. Tad vēl krietns skaits reliģisku izdevumu, mācību grāmatu bēgļu nometņu skolām, mūzikas kompozīciju notis (visvairāk Tālivaldim Ķēniņam) un kartes. Var droši pieņemt, ka trimdas vēsturē ieinteresēti ļaudis šķirstīs visus piecus BJ sējumus kā aizraujošu, nesenai pagātnei pietuvinātāju romānu. [..] Trimdas grāmatniecības dokumentēšanu Dr. Jēgers veica ar neiedomājamu neatlaidību un sīkstumu tikai no maizes darba brīvajās stundas, visu to bez jeb kādas atlīdzības. Šajā milzu darbā viņš ieguldīja gadus, enerģiju un veselību, un bieži vien arī personīgos līdzekļus."
Ekmanis, Rolfs. Pelnīta atzinība par mūža darbu. Latvija Amerikā, 2000, 18. novembrī.
"Grāmatnieku un bibliotēkas darbinieku vidū tas tiek dēvēts par Jēgera rādītāju un lietots ikdienā kā rokasgrāmata. Šī izdevuma nozīme ir nepārvētējama ne tikai praktiskā, bet arī emocionālā nozīmē.
Tas ir trimdas latviešu zinātnes, mākslas, mūzikas, literatūras, sadzīves, sabiedriskās darbības koncentrēts atspoguļojums."
Kince, Velga. Ordeņa kavalieris Benjamiņš Jēgers. Latvijas Vēstnesis, 2000, 28. janv.