Jevgeņijs Ratners
18.02.1911 – 27.04.1985
Jevgeņijs Ratners (1911–1985) – Latvijas krievu rakstnieks un žurnālists. Dzimis Harkovā, Ukrainā, kur beidzis Ukrainas Komunistisko žurnālistikas institūtu (1931), strādājis par žurnālistu komunistiskās jaunatnes preses izdevumos (1934–1938), arī Ukrainas komunistiskās partijas izdevumā “Kommunist” (1938–1941). Otrā pasaules kara laikā atradās padomju armijā, būdams TASS korespondents (1941–1945). 1946. gadā ieradās Rīgā, būdams žurnāla “Ogoņok” korespondents Baltijā. Veicis almanaha “Sovetskaja Latvija” (vēlāk “Parus”) atbildīgā sekretāra pienākumus (1950–1961).
Literatūrā strādājis stāsta, romāna un apraksta žanrā. Pirmie prozas darbi publicēti pirms Vācijas–PSRS kara Ukrainā. Vairāk nekā desmit grāmatu autors krievu valodā, kas tapušas, dzīvojot Latvijā, un no kurām četras tulkotas latviski – “Baltijas krastos” (1948), “Draudzības pārpilna sirds” (1965), “Stāsts par Mārtiņu Lāci” (1987) un stāstu krājums bērniem “Putnu pussala” (1948). Apraksta žanram būtiskā dokumentalitāte, dzīves vērojums un centrējums uz sociālām un politiskām problēmām, iezīmīgs arī Jevgeņija Ratnera citiem prozas darbiem, kuros autora tēlota padomju varas atgriešanās Latvijā, sociālistiskās dzīves celtniecību pēc kara (Latvijā pirmā kolhoza dibināšana, rūpnīcu un lauku dzīve, cilvēki, kas ir vai kļūst par padomju pilsoņiem), kā arī tā saukto neskarto zemju apgūšanu Kazahstānā.