Jevgeņijs Ratners
18.02.1911 – 27.04.1985
Jevgeņijs Ratners (1911–1985) – Latvijas krievu rakstnieks un žurnālists. Dzimis Harkovā, Ukrainā, kur beidzis Ukrainas Komunistisko žurnālistikas institūtu (1931), strādājis par žurnālistu komunistiskās jaunatnes preses izdevumos (1934–1938), arī Ukrainas komunistiskās partijas izdevumā “Kommunist” (1938–1941). Otrā pasaules kara laikā atradās padomju armijā, būdams TASS korespondents (1941–1945). 1946. gadā ieradās Rīgā, būdams žurnāla “Ogoņok” korespondents Baltijā. Veicis almanaha “Sovetskaja Latvija” (vēlāk “Parus”) atbildīgā sekretāra pienākumus (1950–1961).
Literatūrā strādājis stāsta, romāna un apraksta žanrā. Pirmie prozas darbi publicēti pirms Vācijas–PSRS kara Ukrainā. Vairāk nekā desmit grāmatu autors krievu valodā, kas tapušas, dzīvojot Latvijā, un no kurām četras tulkotas latviski – “Baltijas krastos” (1948), “Draudzības pārpilna sirds” (1965), “Stāsts par Mārtiņu Lāci” (1987) un stāstu krājums bērniem “Putnu pussala” (1948). Apraksta žanram būtiskā dokumentalitāte, dzīves vērojums un centrējums uz sociālām un politiskām problēmām, iezīmīgs arī Jevgeņija Ratnera citiem prozas darbiem, kuros autora tēlota padomju varas atgriešanās Latvijā, sociālistiskās dzīves celtniecību pēc kara (Latvijā pirmā kolhoza dibināšana, rūpnīcu un lauku dzīve, cilvēki, kas ir vai kļūst par padomju pilsoņiem), kā arī tā saukto neskarto zemju apgūšanu Kazahstānā.
Dzimšanas laiks/vieta
18.02.1911
Harkiva
Miršanas laiks/vieta
27.04.1985
Rīga
Profesionālā darbība
1924: būdams pionieris, ierodas Ukrainas Komunistiskās partijas Centrālajā komitejā ar priekšlikumu izveidot Ukrainas pionieru avīzi un kļūst par tās korespondentu.
1951: Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī izrādīta Jevgeņija Ratnera un Jūlija Vanaga luga "Gaišie logi" (režisore Vera Baļuna). Tā veidota pēc Ratnera dokumentālā stāsta "Nemierīgie cilvēki" ("Беспокойные люди") motīviem.
1971: piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.
1984: PSRS Valsts drošības komiteja Jevgeņijam Ratneram piešķir prēmiju par darbu "А главное – верность..." ("Galvenais – uzticība...") par čekistu, Fēliksa Dzeržinska līdzgaitnieku Mārtiņu Lāci. Latviski izdota 1987. gadā ar nosaukumu "Stāsts par Mārtiņu Lāci".
Proza
Tulkota latviešu valodā
1948: Baltijas krastos
1948: Putnu pussala (stāsti bērniem)
1965: Draudzības pārpilna sirds
1987: Stāsts par Mārtiņu Lāci
Krievu valodā
1948: На берегах Балтии (Baltijas krastos)
1948: На птичьем полуострове (Putnu pussala, stāsti bērniem)
1949: Беспокойные люди (Nemierīgie ļaudis)
1951: Первенец (Pirmais tāds)
1956: Авторитет (Autoritāte)
1961: Балтийская симфония (Baltijas simfonija, izlase)
1961: Рапахнутое сердце (Draudzības pārpilna sirds)
1966: Степь широкая (Plašā stepe, atkārtots izdevums 1977. gadā)
1981: Рижский секрет (Rīgas noslēpums)
1983: А главное – верность (Galvenais – uzticība)
1984: Вверх по крутой лестнице (Augšup pa stāvajām kāpnēm)
Dramaturģija
1951: Светлые окна (Gaišie logi, kopā ar Jūliju Vanagu, arī latviešu valodā)
Citātu galerija
Par aprakstu grāmatu "Draudzības pārpilna sirds" (Распахнутое сердце, 1961, latviski 1965)
"J. Ratners stāsta par "tikšanos un atgadījumiem neskartajās zemēs, stepēs, kalnos, pustuksnesī un tuksnesī", kā teikts grāmatas apakšvirsrakstā. Pēc žanra šis darbs ir ceļojuma apraksts [..]. Savā būtībā tā ir grāmata, kurā rakstnieks domā par dzīvi, par cilvēkiem, kurus sastapis, reizēm ļauj vaļu radošajai izdomai (vismaz, lasot grāmatu, tā šķiet), lai spilgtāk un pilnīgāk izteiktu pārdomas un izjūtas. Viss redzētais te mākslinieciski izstrādāts, izvairoties no informatīviem pārstāstījumiem, un tādēļ šeit nejūtam to tūristisko pieskaņu, kas gluži dabiski rodas šāda veida darbos. [..] Arī stāstot par šī novada cilvēkiem, J. Ratners cenšas izprast viņu raksturus, noskaidrot sev un lasītājiem, kur radies tas spēks un enerģija, kas licis viņiem uzņemties grūto jaunapguvēju darbu. Un rakstnieks neatlaidīgi cenšas ieskatīties dzīves pretrunās, sarežģījumos, lai nokļūtu pie īstās, pareizās atbildes, jo tā nav rodama paviršā apjūsmošanā. [..] Reizēm gan mostas tāda kā neticība, kad J. Ratners liek pirmoreiz satiktiem cilvēkiem tūlīt izstāstīt visu savu dzīvi, pašus intīmākos pārdzīvojumus. Šķiet, ka vajadzēja pameklēt arī citus materiāla organizēšanas veidus."
Hiršs, Harijs. "Распахнутое сердце". Karogs, 1964, Nr. 2.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Евгений Ильич Ратнер
Izglītība
1928–1931
Harkiva
18. elektrotehnikas tehnikums
1928–1931
Ukrainas Komunistiskais žurnālistikas institūts
Harkiva
Darbavieta
1934–1938
Kijiva
Strādā Ukrainas pionieru laikrakstā "Na smenu" ("На смену") un komjauniešu laikrakstā "Komsomoļec Ukraini" ("Комсомолец Украины"), žurnālists
1938–1941
Kijiva
Strādā Ukrainas centrālā laikraksta "Komunists" ("Коммунист") redakcijā, žurnālists
1941–1945
TASS
Otrā pasaules kara laikā atrodas aktīvajā armijā, TASS korespondents
1946–1950
Rīga
Žurnāla "Огонёк" ("Uguntiņa") korespondents Baltijā
1950–1956
Almanahs "Советская Латвия"
Rīga
Atbildīgais sekretārs
1956–1961
Almanahs "Парус"
Rīga
Atbildīgais sekretārs
Dalība organizācijās
1941
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Kijiva
1948–1985
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Biedrs
Dzīvesvieta
1946–1985
Rīga
Ceļojums
1961
Kazahstāna
Kopā ar Arvīdu Skalbi un Gunāru apceļo Kazahiju, pēc tam saraksta grāmatu "Draudzības pārpilna sirds" (1964, latviski 1965).
Apglabāts
04.05.1985
Raiņa kapi