1911: laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" publicēti pirmie liriskie dzejoļi.
No 1919: vairākas sezonas dziedājis Nacionālā teātra korī un uzstājies ar sīkākām lomiņām.
20. gados: īpaši strādājot Nacionālajā teātrī, sacerējis un publicējis kuplejas ar pseidonīmu Žans Žaks. Šīs kuplejas, izmantojot jau zināmas melodijas, savā repertuārā uzņēma un izpildīja pazīstamais duets – brāļi Laivinieki.
30. gados: pievērsies Latvijas senvēstures avotu – seno hroniku studijām. Tajās radis ieceri plašam episkam dzejojumam, poēmu triloģijai "Kuršu ķēniņš Ulvis". Triloģijas 1. un 2. daļa vēstī par seno kuršu sirojumiem Dānijā – "Vilku lauks" (Daugava, 1935, Nr. 2) un Zviedrijā "Birkas baloži" (Aizsargs, 1937, Nr. 3–6). Nepabeigta palikusi triloģijas 3. daļa "Ugunskrusts Brū kalnā". Leģendas par Kandavas bruņinieku pils celšanu izmantotas poēmā "Dzīvais akmens" (Daugava, 1939, Nr. 2). Poēmas "Vilku lauks", "Birkas baloži" un "Dzīvais akmens" pirmoreiz grāmatā publicētas Jēkaba Jansona-Saivas dzeju un poēmu krājumā "Vilku lauks" (1996).
1939: sarakstījis poēmu "Cilvēkbērns un Meža māte" (fragments publicēts laikrakstā "Izglītība" (1990). Rokrakstā palicis garāks dzejojums "Arkls un arājs".
1940: pēc Otrā pasaules kara sākšanās Jēkabs Jansons-Saiva oriģināldarbus vairs neraksta.
1997: Jēkaba Jansona-Saivas dēls Aivars Jansons dzejnieka arhīvu nodod glabāšanai Tukuma muzejā.
Dzejas krājumi1924: Grizildis (poēma)
1926: Harlekina vēstules
1996: Vilku lauks (izlase)
Tulkojumi un atdzejojumiNo angļu valodas
1940: Volpols, Hjū. Klaiņotājs. (1. daļa.) Rīga, Jelgava: Biogrāfiskā arhīva apgāds.
No franču valodas
1934: Rolanda dziesma. Rīga: Valters un Rapa.
1937–1938: Dimā, Aleksandrs. Izmeklēti rāksti (2. sējums: Dāma ar samta apkakli; Riekstkodis; 3.sējums: Katordznieka dēls; Gabriēls Lamberts; 4. sējums: Kaislību princese; 7. sējums: Korsikāņu brāļi; Nakts Florencē; Strēlnieks Otons; 9. sējums: Karalienes kakla rota (1. daļa). Rīga: Grāmatu Draugs.
1939: Žiono, Žans. Pasaules dziesma. Rīga: Grāmatu Draugs.
1940: Emons, Luī. Marija Šapdelēna. Rīga: Grāmatu Draugs.
1961: Žiono, Žans. Pasaules dziesma. Bruklina: Grāmatu Draugs.
1993: Žiono, Žans. Pasaules dziesma. Rīga: Liesma.
No krievu valodas
1910: Andrejs, Leonīds. Gaudeamus. Rīga: Rih. Millers.
1937: Turgeņevs, Ivans. Kopoti raksti. (6., 8., 9., 10. sējumā tulkojis stāstus.) Rīga: Grāmatu zieds.
2009: Rustaveli, Šota. Bruņinieks tīģera ādā. (Kopā ar Arvīdu Skalbi.) Rīga: Pilgrāfijas infocentrs.
No vācu valodas
1936: Atskaņu hronika. Rīga: Valters un Rapa.
1960: Atskaņu hronika, Nebraska: Pils.
1961: Molnārs, Francis. Pāvilielas zēni. Bruklina: Grāmatu Draugs.
1993: Atskaņu hronika. Rīga: Kopa.
Pēc Otrā pasaules gada: Jēkabs Jansons-Saivatulkojis mācību grāmatas, piedalījies arī Vladimira Ļeņina darbu izlases latviskošanā, kā pirmais atdzejojis atsevišķus fragmentus no gruzīnu klasiķa Šotas Rustaveli eposa “Bruņinieks tīģera ādā”, kā arī Demjana Bednija un Džambula vārsmas.