Par atmiņu tēlojumiem "Asiņaina gaisma aust" (Vācija: A. Ozoliņa apgāds, 1951)"... šī kara atmiņu grāmata, kas rāda cīņu un karavīru ikdienas ainas Opočkas. Madonas un Lestenes kauju telpā. Viņa tēlojums ir tiešs, bez liekiem publicistikas iespraudumiem, frontes karavīra žargona piebārstīts, chronoloģisks un plastisks, par cik notikušās operācijas vērojamas un pārskatāmas no vada vai rotas redzes punkta. Zīmīgi izceļas kā kustīgo operāciju posms Opočkas un Madonas telpā, tā arī uguns veltņa taktika Kurzemes cietoksnī, kas ir šīs grāmatas kulminācija, ar koncentrēto un sulīgo tēlojumu ar mūsu karavīra neizpušķoto un tamdēļ vēl jo vairāk aizkustinošo portretējumu. Te viscauri izdevies vienkārša stāstījuma un tēlojuma līdzekļiem dot adekvātu frontes atmosfairu. [..] Katrā ziņā Sudrabiņa grāmata ir ieguvums mūsu leģiona cīņu dokumentācijā un viņa pūles šajā virzienā patiesi cildināmas."
-ev- Jāņa Sudrabiņa kaŗa tēlojumi. Mūsu Domas, Nr.3 (01.04.1951)
Par Volhovas atmiņu grāmatu "Nīcības viesuļos" (Kopenhāgena: Imanta, 1954)"Šī Sudrabiņa grāmata skar pozīciju karu Volchovas purvos 1943. gada un atraušanās kaujas 1944. g. sākumā, tātad leģiona pirmo posmu, ko iezīmēja možs, cerību pilns noskaņojums un panākumi. [..] Sudrabiņa tēlojuma stiprā īpašība arī šeit ir godīgs patiesīgums apvaldītā, atturīgā formā, kādā viņš parādījis cīnu apstākļus lielajā purvā, dzīvi bunkuros, karavīru noskaņojumu. Gribētos gan vairāk psīcholoģiska dziļuma. [..] Sudrabiņa valoda ir vienkārši patīkama, arī pietiekami svaiga."
Grīns, Jānis. Leģionāra atmiņas. Laiks, Nr.82 (13.10.1954)