Jānis Sudrabiņš
04.02.1912 – 12.05.1999
Jānis Sudrabiņš (īst. v. Jānis Vestfālis; 1912–1999) – rakstnieks, publicists. Pirmās literārās publikācijas kopš 1929. gada. Darbojies daudzu latviešu periodisko izdevumu redakcijās. Kā latviešu leģionārs Otrā pasaules kara izskaņā nonācis Vācijā, kur pēc kara palicis uz dzīvi. Vairāku autobiogrāfiskas un dokumentālas ievirzes darbus autors: atmiņu grāmata "Asiņaina gaisma aust" (1951), atmiņu grāmata "Nīcības viesuļos" (1954), biogrāfisku apcerējumu "Toreiz aiz dzeloņžoga" (1966) un atmiņas un stāsti "Pēdējās dienas Kurzemē" (1969). Vairāki darbi palikuši manuskriptā, ieskaitot dzejas krājumu "Ikdiena". Aktīvi piedalījies latviešu trimdas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Dzimšanas laiks/vieta
04.02.1912
Lazdonas pagasts
Dzimis Ciskānos.
Miršanas laiks/vieta
12.05.1999
Eitīne
Personiska informācija
Dzimis muižas kalēja ģimenē.
Kopš 1945: dzīvoja Vācijā.
Madonas Novadpētniecības muzejam nodevis savu bibliotēku un arhīvu — daudzu sabiedrisko un kultūras darbinieku vēstules, kas
krātas vairākus gadu desmitus.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Publicēties sācis kā lauku korespondents.
1929: pirmā publikācija 18. janvārī publicēts dzejolis "Jānīša prieki" žurnālā "Atpūta".
Pirmie stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Vidzemes Vēstnesis" un žurnālā "Ugunsdzēsējs" (1930).
Literāri dokumentālie darbi
1951: atmiņu grāmata "Asiņaina gaisma aust" (Vācija: A. Ozoliņa apgāds).
1954: atmiņu grāmata "Nīcības viesuļos" (Kopenhāgena: Imanta).
1966: biogrāfisku apcerējumu "Toreiz aiz dzeloņžoga".
1968–1969: periodikā laikrakstā "Latvija" publicētas nedēļas avīzes lauku korespondenta piezīmes "Ar divriteni ziņu medībās".
1969: atmiņas un stāsti "Pēdējās dienas Kurzemē".
1957: laikrakstā "Latvija Amerikā" publicēta ziņa, ka autors raksta trešo grāmatu par gūsta laiku ar nosaukumu "Tai Zēdelghēmā, draugs". iespējams, ar to domāta 1966. gadā izdotā autobiogrāfiskā grāmata "Toreiz aiz dzeloņžoga". Savukārt 1960: rodama ziņa, ka strādā pie ceturtās grāmatas "Dzelmainie atvari", kāda mīlestības stāsta.
20. gs. 70. gados strādāja pie īsprozas krājuma "Dzelmanie atvari", atsevišķi stāsti publicēti laikrakstā "Latvija".
Citātu galerija
Par atmiņu tēlojumiem "Asiņaina gaisma aust" (Vācija: A. Ozoliņa apgāds, 1951)
"... šī kara atmiņu grāmata, kas rāda cīņu un karavīru ikdienas ainas Opočkas. Madonas un Lestenes kauju telpā. Viņa tēlojums ir tiešs, bez liekiem publicistikas iespraudumiem, frontes karavīra žargona piebārstīts, chronoloģisks un plastisks, par cik notikušās operācijas vērojamas un pārskatāmas no vada vai rotas redzes punkta. Zīmīgi izceļas kā kustīgo operāciju posms Opočkas un Madonas telpā, tā arī uguns veltņa taktika Kurzemes cietoksnī, kas ir šīs grāmatas kulminācija, ar koncentrēto un sulīgo tēlojumu ar mūsu karavīra neizpušķoto un tamdēļ vēl jo vairāk aizkustinošo portretējumu. Te viscauri izdevies vienkārša stāstījuma un tēlojuma līdzekļiem dot adekvātu frontes atmosfairu. [..] Katrā ziņā Sudrabiņa grāmata ir ieguvums mūsu leģiona cīņu dokumentācijā un viņa pūles šajā virzienā patiesi cildināmas."
-ev- Jāņa Sudrabiņa kaŗa tēlojumi. Mūsu Domas, Nr.3 (01.04.1951)
Par Volhovas atmiņu grāmatu "Nīcības viesuļos" (Kopenhāgena: Imanta, 1954)
"Šī Sudrabiņa grāmata skar pozīciju karu Volchovas purvos 1943. gada un atraušanās kaujas 1944. g. sākumā, tātad leģiona pirmo posmu, ko iezīmēja možs, cerību pilns noskaņojums un panākumi. [..] Sudrabiņa tēlojuma stiprā īpašība arī šeit ir godīgs patiesīgums apvaldītā, atturīgā formā, kādā viņš parādījis cīnu apstākļus lielajā purvā, dzīvi bunkuros, karavīru noskaņojumu. Gribētos gan vairāk psīcholoģiska dziļuma. [..] Sudrabiņa valoda ir vienkārši patīkama, arī pietiekami svaiga."
Grīns, Jānis. Leģionāra atmiņas. Laiks, Nr.82 (13.10.1954)
Nodarbes
Dzimtais vārds
Vestfālis
Pseidonīms
Vastlavis
Izglītība
Madona
Mācījies Madonas pamatskolā.
Latvijas Tautas universitāte
Cesvaine
Mācījies Tautas universitātes nodaļā Cesvaines valsts ģimnāzijā.
Darbavieta
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Lauku korespondents.
1974–1975
Žurnāls "Treji Vārti" (1967–2011)
Īstlansinga
Redakcijas loceklis.
Dalība organizācijās
Daugavas Vanagi
Eitīne
Eitīnes nodaļas vadītājs.
1952
Latviešu preses biedrība
Vācija
Kopš 1952: Vācijas kopas valdes priekšsēdētājs.
Dzīvesvieta
1945–1949
Grosenbrode
Dzīvoja bēgļu nometnē, pēc tās slēgšanas 1949. gada martā pārcēlies uz Eitīni.
1949–1999
Eitīne
Ceļojums
07.1981
Toronto
Piedalījās Latviešu Dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.