Jānis Rauska
27.11.1873 – 17.04.1967
Jānis Rauska (1873–1967) – grāmatu izdevējs, tirgotājs un iesējējs. Divas ziemas mācījies Silmūrnieku pamatskolā, amata prasmi apguvis, 5 gadus strādājot par mācekli J. Pauliņa grāmatu veikalā un sietuvē Valkā. 1906. gadā atvēra savu grāmatu veikalu, spiestuvi un sietuvi tagadējā Sõpruse ielā Valgā un uzsāka savu izdevējdarbību. Pirmajā pasaules karā iesaukts dienestā, šajā laikā uzņēmuma vadību pārņem sieva Emma Alvīne. Pēc paša apkopotajām ziņām izdevis 82 grāmatas 268 tūkstošos eksemplāru, galvenokārt daiļliteratūru un kalendārus ("Blāzma", 1907–1911, "Laiks", 1911–1939, "Ziemeļ-Latvijas Kalendārs", 1913–1919 (līdz 1916. gadam nosaukums "Ziemeļ-Vidzemes Kalendārs"). Izdevis arī laikrakstu "Kāvi", 1910–1913, "Ziemeļlatvija", 1925–1940 (pēdējam arī redakcijas loceklis). J. Rauskas drukātavā iespieda latviešu autoru darbus, kalendārus, tulkojumus. Nozīmīgāko Jāņa Rauskas izdevumu visū izceļami Linarda Laicena stāstu krājumi "Ieslēgtie" (1918) un "Laterna tumsā" (1919), Jāņa Akuratera stāstu krājums "Sapņi un likteņi", Pāvila Rozīša dzejas krājums "Skanošais laiks" un Edvarta Virzas dzejas krājums "Dievišķīgās rotaļas" (visi 1919). 1934. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.