Jānis Rauska
27.11.1873 – 17.04.1967
Jānis Rauska (1873–1967) – grāmatu izdevējs, tirgotājs un iesējējs. Divas ziemas mācījies Silmūrnieku pamatskolā, amata prasmi apguvis, 5 gadus strādājot par mācekli J. Pauliņa grāmatu veikalā un sietuvē Valkā. 1906. gadā atvēra savu grāmatu veikalu, spiestuvi un sietuvi tagadējā Sõpruse ielā Valgā un uzsāka savu izdevējdarbību. Pirmajā pasaules karā iesaukts dienestā, šajā laikā uzņēmuma vadību pārņem sieva Emma Alvīne. Pēc paša apkopotajām ziņām izdevis 82 grāmatas 268 tūkstošos eksemplāru, galvenokārt daiļliteratūru un kalendārus ("Blāzma", 1907–1911, "Laiks", 1911–1939, "Ziemeļ-Latvijas Kalendārs", 1913–1919 (līdz 1916. gadam nosaukums "Ziemeļ-Vidzemes Kalendārs"). Izdevis arī laikrakstu "Kāvi", 1910–1913, "Ziemeļlatvija", 1925–1940 (pēdējam arī redakcijas loceklis). J. Rauskas drukātavā iespieda latviešu autoru darbus, kalendārus, tulkojumus. Nozīmīgāko Jāņa Rauskas izdevumu visū izceļami Linarda Laicena stāstu krājumi "Ieslēgtie" (1918) un "Laterna tumsā" (1919), Jāņa Akuratera stāstu krājums "Sapņi un likteņi", Pāvila Rozīša dzejas krājums "Skanošais laiks" un Edvarta Virzas dzejas krājums "Dievišķīgās rotaļas" (visi 1919). 1934. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzimšanas laiks/vieta
27.11.1873
Valkas pagasts
Dzimis Lugažu pagasta Veškos.
Miršanas laiks/vieta
17.04.1967
Valka
Personiska informācija
Dzimis kalpa Ādama (1838–?) un Marijas (1839–?) Rausku ģimenē. Brālis Kārlis, māsas Minna un Ieva.
Sieva – Emma Alvīne Rauska (dzimusi Bundža, 1884–1970).
Bērni Velta Rauska (1907–1919), Jānis Rauska (1911–1944, kritis Kurzemes katlā), Aina Lidija Janelsiņa (1915–2005), Visvaldis Rauska (1921–2008).
Profesionālā darbība
GRĀMATU TIRDZNIECĪBA UN IESPIEŠANA
1906. gada 27. novembrī atvēra savu grāmatu veikalu, spiestuvi un sietuvi tagadējā Sõpruse ielā Valgā. 1910. gadā uzņēmums pārvietots uz Kungu ielu 13 (tagad Raja iela Valgā).Līdz 1910. gadam spiestuvē strādā viens pats, vēlāk strādnieku skaits pamazām pieaug, 1917. gadā to ir jau 32.
No 1914. līdz 1916. gadam uzņēmumu vada Rauska sieva.
20.–30. gados uzņēmuma darbā tika iesaistīti arī bērni; Jānis Rauska juniors pārņēmis fotogrāfēšanu un pastkaršu izdošanu.
1919. gadā spiestuve divas reizes rekvizēta. 1919. gada beigās uzņēmumu pārcēla uz Rīgas ielu 12 Valkā.
1940. gadā Rauska spiestuve un sietuve nacionalizēta, grāmatu veikals – 1941. gada maijā. Nacistiskās okupācijas laikā grāmatu veikalu privatizē uz Rauska vecākā vārda, bet spiestuvi – uz dēla Jāņa vārda.
1949. gada 28. jūlijā namu Rīgas ielā 12 nodeva LPSR Poligrāfijas trestam. Līdz 1952. gadam J. Rauskam atļāva vadīt savu bijušo grāmatu veikalu.
IZDEVĒJDARBĪBA
Pēc paša Rauska datiem, pavisam izdevis 82 grāmatas 268 tūkstošos eksemplāru, galvenokārt daiļliteratūru un kalendārus ("Blāzma", 1907–1911, "Laiks", 1911–1939, "Ziemeļ-Latvijas Kalendārs", 1913–1919 (līdz 1916. gadam nosaukums "Ziemeļ-Vidzemes Kalendārs"). Izdevis arī laikrakstu "Kāvi", 1910–1913, "Ziemeļlatvija", 1925–1940 (pēdējam arī redakcijas loceklis). Iespiedis arī citu apgādu izdevumus.Nozīmīgākie izdevumi
1907: Ļevs Tolstojs "Baznīca un valsts" (pirmais Rauska izdevums, cenzūras konfiscēts)
1910: Roberts Eidemanis, dzejoļu krājums "Straumē"
1918: Linards Laicens, stāstu krājums "Ieslēgtie"
1919: Linards Laicens, stāstu krājums "Laterna tumsā"
1919: Jānis Akuraters, stāstu krājums "Sapņi un likteņi"
1919: Pāvils Rozītis, dzejoļu krājums "Skanošais laiks"
1919: Edvarts Virza, dzejoļu krājums "Dievišķīgās rotaļas"
Citātu galerija
"Pamaza auguma, vienmēr gāja un strādāja tikai rikšiem. Ātri arī ēda. [..] Jānis bija veikalnieks un tam nodevās ar sirdi un dvēseli, bet reizēm tas bija arī tīri vieglprātīgs mecenāts. Viņš bija vienīgais no radiem, kas savus masīvos laulības gredzenus bija noziedojis Latvijas atjaunošanas zelta fondam. Viņš bija tas, kas atbalstīja Valkas biedrības; kas faktiski uzturēja, pat piemaksādams, vietējo laikrakstu "Ziemeļlatvija". Viņš reizēm izdeva pavisam jaunu dzejnieku darbus, kas neatmaksājās un kurus nepirka. Viņš bija tas, kas glāba pāris parādos nonākušus nekustināmos īpašumus, tos nopirkdams. Līdz ar to viņa ģimene dzīvoja pastāvīgās naudas grūtībās."
Kārlis Bundža. Citēts no: Ligita Drubiņa. Valcēnietis Jānis Rauska (1873–1967) – grāmatizdevējs, sabiedriskais darbinieks, mecenāts. muzejs.valka.lv, publicēts 2017.15.02.
"Latviešu grāmatniecības attīstību pēkšņi pārtrauca pasaules karš. [..] Tikai nedaudziem izdevējiem pietika drosmes un neatlaidības, lai turpinātu strādāt [..]. Darbu turpināja arī J. Rauskas grāmatu apgādniecība, spiestuve un sietuve. Jāni Rausku iesauca armijā, bet viņa vietā stājās dzīvesbiedre Emma Rauska (dz. Bundža). Viņa ne tikai enerģiski turpināa darbu, bet prata arī tikt vaļā no nedaudzajiem parādiem, kas bija iekrājušies laika gaitā. Jāpiezīmē, ka J. Rauska nedzinās pēc peļņas. Viņš labprāt palīdzēja un atbalstīja rakstniekus un kultūras darbiniekus, nedomādams, vai pats arī no tā gūs labumu. Izdevniecība būtībā strādāja ar zaudējumiem, kurus savukārt sedza grāmatu un rakstāmlietu tirgotava." [..]
Jāņa Rauskas uzņēmumā nebija daudz strādnieku: 1–5 tipogrāfijā un 1–2 sietuvē. Visa ģimene bija iesaistījusies izdevniecības darbā, arī bērni, kad paaugās. Vecākajam dēlam Jānim piederēja ideja par Valkas skatu karšu izdošanu. Vēlāk viņam šai darbā palīdzēja arī jaunākais brālis Visvaldis. [..] Grāmatu un rakstāmlietu tirgotavā Raiņa ielā 9 no 1933. gada astoņus gadus nostrādāja meita Aina. Emma Rauska pēc bērnu iesaistīšanās uzņēmuma darbā nodarbojās, galvenokārt, ar saimniecības vadīšanu."
L. Drubiņa. Ar Jāņa Rauskas vārdu. Darba Karogs (Valka), Nr. 3, 07.01.1989, 2. lpp.Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Rauska Jānis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/151/
Izglītība
Lugaži
Divas ziemas mācījies Silmūrnieku pamatskolā.
Darbavieta
Valka
5 gadus māceklis J. Pauliņa grāmatu veikalā un sietuvē Valkā.
Raiņa iela 9, Valka
Augot rocībai uzcēlis namu Raiņa ielā 9.
1900
Liepāja
Gadsimtu mijā kādu laiku strādājis Liepājā.
27.11.1906–05.1941
Jāņa Rauskas apgāds
Valka
Savā 33. dzimšanas dienā 1906. gada 27. novembrī atvēra savu grāmatu veikalu, spiestuvi un sietuvi tagadējā Sõpruse ielā Valgā. Vēlāk uzņēmums pārvietots uz Kungu ielu 13 (tagad Raja iela Valgā). 1919. gada beigās uzņēmumu pārcēla uz Rīgas ielu 12 Valkā.Spiestuve un sietuve nacionalizēta 1940. gadā, grāmatu veikals 1941. gada maijā. Nacistiskās okupācijas laikā grāmatu veikalu privatizē uz Rauska vārda, bet spiestuvi – uz dēla Jāņa vārda.
1910–1913
Laikraksts "Kāvi" (1910–1913)
Valka
Izdevējs
1925–1940
Laikraksts "Ziemeļlatvija" (1925–1940)
Valka
Izdevējs un redakcijas loceklis
1944–1952
Valka
Pēc Otrā pasaules kara VAPP 57. Valkas grāmatnīcas direktors. 1952. gadā atbrīvots no darba "kā nepiemērots grāmatnīcas vadītāja amatam".
Dienests
Iesaukts karadienestā, piedalījies krievu-japāņu karā.
1915–1016
Pirmajā pasaules karā iesaukts dienestā, veicis kancelejas darbus. 1916. gadā demobilizējies.
Dalība organizācijās
Izdevēju biedrības "Ziemeļlatvija" valdes loceklis
Valka
Bijis Valkas savstarpējās apdrošināšanas biedrības dibinātājs un priekšnieks.
Valka
Darbojies Valkas Sporta biedrībā.
1937
Valka
1937. gadā ievēlēts par Valkas namsaimnieku biedrības priekšnieku.
Dzīvesvieta
1941
Rīgas iela 12, Valka
1919. gadā, baidīdamies pēc Valkas sadalīšanas palikt Igaunijā, no baroneses Luīzes fon Budenbrokas nopircis ēku Valkā, Rīgas ielā 12, kur iekārtojis tipogrāfiju. Šajā namā ar ģimeni dzīvojis 40. gadu sākumā.
Apglabāts
17.04.1967
Cimzes kapi
Apglabāts Cimzes kapos Valkā.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
V šķira
1934