Par lugu "Tā iesākās diena" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1959)"Viņa lugā nepārprotami redzama tieksme dot personāžiem tādu tekstu, kas, labi iekļaudamies lugas vispārējā noskaņā un pietiekami enerģiski virzīdams darbību, būtu skatītājiem interesants, nozīmīgs. Ne jau viss šai ziņā izdevies, bet netrūkst arī skaistu, patiešām dzejisku vietu, kuras palaikam nomaina mazliet paskarbs, tomēr silts, dvēselisks humors, kā kontrastējoša krāsa vēl vairāk izceldams lugas notikumu un personāžu pārdzīvojumu dramatismu un nopietnību. [..] Te nav ne iespējas, nedz arī vajadzības izsekot visai lugas gaitai, lai pierādītu, cik mērķtiecīgi tēlainus poētiskus momentus autors savij ar lugas darbību, dramatiskiem notikumiem un to atbalsojumu cilvēku sirdīs. Uz šādu mijiedarbibu dibināta visa luga, raksturu attīstība un atklāsme."
Pabērzs, Juris. Dramaturģijā ienākot. Karogs, 01.02.1959.
Par lugu "Atrastā varavīksne" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963)"J. Lūsis lugā izvirza daudzus svarīgus jautājumus, izsaka daudz savdabīgu un interesantu domu, bet visas tās nav iekausētas monolītā mākslas darbā, nepakļaujas vienotai centrālai idejai. Autors atsedz mūsu dzīves ēnas puses, bet vņirāk no novērotāja nekā no aktīva kaujinieka pozīcijām. [..] Kaut arī lugā ir daudz veiklu situāciju, asprātīgu sulīgā valodā uzrakstītu, zemtekstiem bagātu dialogu, tomēr visi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi nav pakļauti vienam noteiktam mērķim. Reizē ar to luga zaudē centrālo asi, vietām saskaldās atsevišķās sīkās epizodēs, kas neizaug cita no citas, bet ir vienkārši mākslīgi apvienotas [..]."
Bībers, Gunārs. Asāku nostāju pret negatīvo dzīvē! Skolotāju Avīze, 11.12.1959.
Par lugu "Ko tur liegties, nav vērts" (Liepājas teātris, 1983)"J. Lūša jaunākā luga kā patstāvīgs literārs darbs rada pretrunīgu attieksmi. Pēc formas tā ir spilgti izteikta melodrāma – ar liktenīgu noslēpumu, negaidītiem sižeta pagriezieniem, krasu cilvēku dalījumu pozitīvajos un negatīvajos, sakāpinātām emocijām un galvenās varones bojāeju. Laikā, kad mūsu dramaturģijā visvairāk ir izplatīta luga – pārdomas par bijušo vai gaidāmo, kā patīkama pārmaiņa uztverams darbs, kurā varoņi atklājas, ne tikai analizējot notikumus, bet arī paši tieši piedaloties tajos. [..] Dramaturgs precīzi un patiesi attēlo ikdienas vissīkāko sadzīves norišu plūdumu šajā mājā, kurā no ārpuses ienācis cilvēks baidās pat apsēsties, lai nenosmērētos."
Radzobe, Silvija. Izrāde par cilvēku likteņiem. Padomju Jaunatne, 13.09.1983.