Jānis Lūsis

Dzimis skolotājas un zemnieka ģimenē. Bērnību pavadījis Jaungulbenes pagastā, mājās "Lielpurvi".

Lugas
1959: "Tā iesākās diena" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: "Atrastā varavīksne" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Lugu pirmiestudējumi
1958: "Tā iesākās diena" (Dailes teātris).
1959: "Atrastā varavīksne" (Dailes teātris).
1961: "Sniega cilvēka bojā eja" (Dailes teātris).
1965: "Meitene ar linu krāsas matiem" (LPSR Valsts jaunatnes teātris).
1968: "Medus garša" (Dailes teātris).
1983: "Ko tur liegties, nav vērts" (Liepājas teātris).

Scenāriji
1970: "Klāvs – Mārtiņa dēls" (Liesma).
1971: "Pārbaude".
1975: "Maija – Turaidas roze".
1975: "Uz priekšu, Orļik".

Par lugu "Tā iesākās diena" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1959)
"Viņa lugā nepārprotami redzama tieksme dot personāžiem tādu tekstu, kas, labi iekļaudamies lugas vispārējā noskaņā un pietiekami enerģiski virzīdams darbību, būtu skatītājiem interesants, nozīmīgs. Ne jau viss šai ziņā izdevies, bet netrūkst arī skaistu, patiešām dzejisku vietu, kuras palaikam nomaina mazliet paskarbs, tomēr silts, dvēselisks humors, kā kontrastējoša krāsa vēl vairāk izceldams lugas notikumu un personāžu pārdzīvojumu dramatismu un nopietnību. [..] Te nav ne iespējas, nedz arī vajadzības izsekot visai lugas gaitai, lai pierādītu, cik mērķtiecīgi tēlainus poētiskus momentus autors savij ar lugas darbību, dramatiskiem notikumiem un to atbalsojumu cilvēku sirdīs. Uz šādu mijiedarbibu dibināta visa luga, raksturu attīstība un atklāsme."

Pabērzs, Juris. Dramaturģijā ienākot. Karogs, 01.02.1959.



Par lugu "Atrastā varavīksne" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1963)
"J. Lūsis lugā izvirza daudzus svarīgus jautājumus, izsaka daudz savdabīgu un interesantu domu, bet visas tās nav iekausētas monolītā mākslas darbā, nepakļaujas vienotai centrālai idejai. Autors atsedz mūsu dzīves ēnas puses, bet vņirāk no novērotāja nekā no aktīva kaujinieka pozīcijām. [..] Kaut arī lugā ir daudz veiklu situāciju, asprātīgu sulīgā valodā uzrakstītu, zemtekstiem bagātu dialogu, tomēr visi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi nav pakļauti vienam noteiktam mērķim. Reizē ar to luga zaudē centrālo asi, vietām saskaldās atsevišķās sīkās epizodēs, kas neizaug cita no citas, bet ir vienkārši mākslīgi apvienotas [..]."

Bībers, Gunārs. Asāku nostāju pret negatīvo dzīvē! Skolotāju Avīze, 11.12.1959.



Par lugu "Ko tur liegties, nav vērts" (Liepājas teātris, 1983)
"J. Lūša jaunākā luga kā patstāvīgs literārs darbs rada pretrunīgu attieksmi. Pēc formas tā ir spilgti izteikta melodrāma – ar liktenīgu noslēpumu, negaidītiem sižeta pagriezieniem, krasu cilvēku dalījumu pozitīvajos un negatīvajos, sakāpinātām emocijām un galvenās varones bojāeju. Laikā, kad mūsu dramaturģijā visvairāk ir izplatīta luga – pārdomas par bijušo vai gaidāmo, kā patīkama pārmaiņa uztverams darbs, kurā varoņi atklājas, ne tikai analizējot notikumus, bet arī paši tieši piedaloties tajos. [..] Dramaturgs precīzi un patiesi attēlo ikdienas vissīkāko sadzīves norišu plūdumu šajā mājā, kurā no ārpuses ienācis cilvēks baidās pat apsēsties, lai nenosmērētos."

Radzobe, Silvija. Izrāde par cilvēku likteņiem. Padomju Jaunatne, 13.09.1983.

dramaturgs
scenārists

1940–1947
Daukstu pamatskola
Daukstes

1947–1951
Leona Paegles Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Pabeidzis vidusskolu. Bijis skolas komjaunatnes organizācijas sekretārs.

1951–1956
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.

1960–1961
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava

1956–1962
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais līdzstrādnieks.

1962–1967
Rīgas kinostudija
Skolas iela, Rīga
Scenāriju redakcijas loceklis, redaktors.

1959–2008
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga