Jānis Loja

Loja Jānis (1896. 9.II Pantenes pag. - 1969. 3.IX) - valodnieks.
Beidzis Valmieras tirdzn. sk. (1916). Ljas s-d. partijas b. kopš 1915. 1.pas. kara laikā cīnījies gan Sarkanās gvardes (1917), gan 9.latv. strēln. pulka (1918)rindās. Bijis laikr. "Sociāldemokrāts" (Maskavā 1917-18), "Komunists" (Petrogradā 1919-22) red. loceklis. Beidzis Ļeņingradas Valsts univ. Filol. fak. (1925). Lasījis lekcijas Rietumtautu komunistiskajā univ. (1920-26(, bijis latv. val. un kult. nod. vadītājs A.Hercena Ped. inst. Ļeņingradā (1926-31), svešvalodu katedras vad. Maskavas Valsts univ. (1932-34), val. katedras vad. Maskavas apg. Ped. institūtā (1934-41), paralēli strād. zinātniskos institūtos, nodarbojoties ar vārdnīcu sastādīšanu (krievu-latviešu vārdnīca, 1939). 1941 bijis slāvu katedras vad. LU, 1941-44 docētājs Gorkijas un Maskavas institūtos. 1945-54 strād. LVU, Ljas Valsts Ped. inst., Liepājas Ped. institūtā. 1954 pensionējies.
L. galvenie darbi valodniecībā: "Valodniecības pamatjautājumi" (1958, 1968), "Valodniecības vēsture" (1966), "Lingvistisko mācību vēsture" (kr. val.) (Maskavā 1968). Periodikā public. vairāki raksti par E.Veidenbaumu - "Eduarda Veidenbauma dzejas likteņi" ("Amerikas Cīņa", 1927, 31.I, 15.II), statistisks pārskats "Atskaņas Ed.Veidenbauma dzejā" ("Celtne", 1931, 3), "Eduards Veidenbaums" (turpat, 1937, 10), kā arī ievadraksts "Latviešu proletāriskā literatūra" (kopkrājumā "Triumfs", Ļeņingradā 1929). Mūža nogalē L. iecerējis grām. "Rakstniecības teorija" (pieteikums LVI 1958). - Ps.: J.Turks, T-ks.
L. Bērsons I. Valodnieks par literatūras mantojumu // Karogs, 1986, 2.
R.Briedis

–1916
mācījiesbeidzis Valmieras tirdzniecības skolu

–1925
studējisbeidzis Ļeņingradas Valsts univ. Filol. fak.