PAR JĀNI KREICBERGU
"Gandrīz 50 gadu viņš neatlaidīgi kalpojis latviešu tautai, piedalīdamies daudzos un dažādos pasākumos, kādi radās laika plūdumā. Viņa interešu loks bija ļoti plašs. Bez tieslietu zinībām Kreicbergs sevišķi interesējās par jūrniecību, vēsturi, glezniecību, literātūru un jaunatnes audzināšanu. Par savu garīgo vadoni viņš vienmēr uzskatīja Krišjāni Valdemāru, bet sevi par vienu no viņa "audžu dēliem"."
Miris Jānis Kreicbergs. Latviešu Ziņas: Latvian News, Nr. 32, 24.04.1948.
"Kam bijis lemts ar Kreicbergu tikties darbā vai sadzīvē, tas viņu neaizmirsīs, bet paturēs atmiņā kā izcilu, dziļi kultūrālu un sirsnīgu latvieti, kas no ilgā mūža ap pus gadu simtu veltījis savai tautai un viņas kultūrālās un saimnieciskās dzīvescelšanai."
Ozols, A. Miris notārs un sabiedrisks darbinieks Jānis Kreicbergs. Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr. 33–34, 30.04.1948.
"Latviešu tautas likteni un tās dzīvības impulsus viņš pārdzīvoja kā savu likteni un sava mūža sastāvdaļu. No visagrākās bērnības viņu sagrāba dziņa darboties latviešu pulkā un latviešu labā. Jelgavā un Maskavā viņš piebiedrojās vakarniekiem. Kā studentu viņu tirda jautājums, kā nodrošināt latviešu tautai labklājību un brīvību, kā raisīt feodālisma valgus, kā nokratīt svešu kungu aizbildniecību, kā izvairīties no to izmantošanas kāres. Aptvēris stāvokli, viņš izvēlas reālas iespējas cīnīties par latviešu tiesībām. Nav nemaz uzskaitāmi visi tie pasākumi, kuriem Jānis Kreicbergs pieliek savu roku."
Jāņa Kreicberga 10 gadu nāves dienas atcerei. Universitas, Nr. 5, 01.10.1958.
PAR JĀŅA KREICBERGA SABIEDRISKO DARBĪBU
"J. Kreicbergs aizvien ņēmis dzīvu dalību sabiedriskā dzīvē. Liepājā viņš dzīvi piedalījās Latviešu labdarības un Latviešu palīdzības biedrībā, darbojies arī Annas baznīcas valdē kā locēklis. Viņa laikā ceļ jauno dievnamu. Viņš arī nodibinājis pirmo Latviešu krāj-aizdevu kasi un grāmatu izdevēju biedrību. Divus gadus izdevis rakstniecības almanachu "Tautu pagalms". Pārcēlies uz Rīgu, ar interesentu palīdzību, Rīgā nodibina 1903. g. Rīgas Latviešu Biedrības KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA JŪRNIECĪBAS NODAĻU, kuras priekšnieks viņš ir bijis nepārtraukti no 1904. g. līdz šim laikam. Valdemāra nodaļa nodibināja un izdeva nedēļas laikrakstu "Jūrnieks", kas iznāca līdz 1916. gadam. J. Kreicberga redakcijā vairākus gadus iznācis arī "Jūrnieku kalendārs" un vienu gadu "Zvejnieku kalendārs".
1923. g. J. Kr. kopā ar Kr. Valdemāra cienītājiem nodibina Krišjāņa Valdemāra biedrību, par kuras priekšnieku ievēl viņu. 1925. g. viņš kopā ar dažām Latviešu biedrībām sarīko Valdemāra 100 gadu dzimšanas piemiņas svētkus. Ņem dzīvu dalību jūrnieku kongresu sasaukšanā un vadīšanā. Nodibinoties "Jūrnieku kongresa padomei" viņu ievēl par padomes priekšnieku.
Pēc vēsturnieka Kruegera-Krodznieka nāves, Zinātnes Pētītāju biedrība viņu ievēlēja par savu priekšnieku."
Grotiņš, M. Jāņa Kreicberga 25 gadu darbība. Jūrnieks, Nr. 5, 01.05.1929.
PAR JĀNI KREICBERGU KĀ PUBLICISTU
"Savu roku Kr. pielicis arī tautsaimniecības zinātņu izplatīšanā un žūpības apkarošanā. Lielu sava mūža posmu viņš darbojies žurnālistikā un kā redaktors. Prazdams daudzas svešvalodas, viņš ir tulkojis ziemeļniekus un klasiķus. Deviņi viņa darbi iespiesti atsevišķās grāmatās, bet viņa spalvai pieder vēl vairākas esejas un apceres. Latviešu kultūras vēsturei Kr. izdarījis lielu pakalpojumu, uzrakstīdams savas atmiņas par Kr. Valdemāru, Fr. Veinbergu, Frici Garo, Jāni Čaksti, Augustu Dombrovski, Art. Baumani, igauņu valstsvīru Tenisonu u. c., kā arī esejas par Kronvaldu Ati, Kr. Baronu, Brīvzemnieku, Spāģi, Ausekli, Pumpuru, G. Merķeli, Ernestu Vīgneru un daudziem rakstniekiem."
Jāņa Kreicberga 10 gadu nāves dienas atcerei. Universitas, Nr. 5, 01.10.1958.