Jānis Kreicbergs

Dzimis saimnieku Kristapa un Annas Kreicbergu ģimenē.

DARBĪBA PUBLICISTIKĀ

Brošūras par literatūru
1895: "Latviešu literatūras soģiem un nievātājiem" (ar pseidonīmu Brunhilde), kas bija vērsta pret J. Jansona-Brauna referātos "Domas par jaunlaiku literatūru" (1892–1893) izteikto kritisko latviešu literatūras vērtējumu.
1896–1897: "Aspazija un mūsu kritika" (1–2, izdotas anonīmi), kurās centās pierādīt, ka Aspazijas darbi ir pārslavēti.

Atmiņas un biogrāfiskas apceres
1905: "Arturs Baumanis".
1910: "Augusts Dombrovskis".
1925: "Atmiņas par Krišjāni Valdemāru".
1936: "Atmiņas par Elliju Grīnberģi".
1937: "Jaunā Krišjāņa Valdemāra aicinājums latviešiem, igauņiem un citiem".

Ar tautsaimniecību, tiesībām un sabiedrisko dzīvi saistīti izdevumi
1909: "Baltijas sievietes tiesības: populārs juridisks attēlojums".
1910: "Tautas postītāji Baltijā jeb krogu loma Baltijas dzīvē" (bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma delegāta, advokāta J. Kreicberga referāts, nolasīts pirmajā Viskrievijas pretalkohola kongresā Pēterburgā 1910. gada 4. janvārī).
1911: "Piektie vispārējie Latviešu dziesmu svētki Rīgā, 19., 20. un 21. jun. 1910. g.".

REDAKTORS

1895–1896: Liepājā izdotā literārā gadagrāmata "Tautu pagalms", kurā sniegti pārskati par latviešu, krievu, vācu, angļu, norvēģu un citu tautu literatūru, kā arī publicēti literāri darbi.
1905–1906: laikraksts "Dzimtene: politiska, juridiska un literāriska dienas avīze".
1908: "Baltijas zvejnieku kalendārs 1909. gadam".
1929–1940: Rīgas Latviešu biedrības izdotais kuģniecības, zvejniecības un literatūras mēnešraksts "Jūrnieks".

PAR JĀNI KREICBERGU

"Gandrīz 50 gadu viņš neatlaidīgi kalpojis latviešu tautai, piedalīdamies daudzos un dažādos pasākumos, kādi radās laika plūdumā. Viņa interešu loks bija ļoti plašs. Bez tieslietu zinībām Kreicbergs sevišķi interesējās par jūrniecību, vēsturi, glezniecību, literātūru un jaunatnes audzināšanu. Par savu garīgo vadoni viņš vienmēr uzskatīja Krišjāni Valdemāru, bet sevi par vienu no viņa "audžu dēliem"."

Miris Jānis Kreicbergs. Latviešu Ziņas: Latvian News, Nr. 32, 24.04.1948.

"Kam bijis lemts ar Kreicbergu tikties darbā vai sadzīvē, tas viņu neaizmirsīs, bet paturēs atmiņā kā izcilu, dziļi kultūrālu un sirsnīgu latvieti, kas no ilgā mūža ap pus gadu simtu veltījis savai tautai un viņas kultūrālās un saimnieciskās dzīvescelšanai."

Ozols, A. Miris notārs un sabiedrisks darbinieks Jānis Kreicbergs. Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr. 33–34, 30.04.1948.

"Latviešu tautas likteni un tās dzīvības impulsus viņš pārdzīvoja kā savu likteni un sava mūža sastāvdaļu. No visagrākās bērnības viņu sagrāba dziņa darboties latviešu pulkā un latviešu labā. Jelgavā un Maskavā viņš piebiedrojās vakarniekiem. Kā studentu viņu tirda jautājums, kā nodrošināt latviešu tautai labklājību un brīvību, kā raisīt feodālisma valgus, kā nokratīt svešu kungu aizbildniecību, kā izvairīties no to izmantošanas kāres. Aptvēris stāvokli, viņš izvēlas reālas iespējas cīnīties par latviešu tiesībām. Nav nemaz uzskaitāmi visi tie pasākumi, kuriem Jānis Kreicbergs pieliek savu roku."

Jāņa Kreicberga 10 gadu nāves dienas atcerei. Universitas, Nr. 5, 01.10.1958.

PAR JĀŅA KREICBERGA SABIEDRISKO DARBĪBU

"J. Kreicbergs aizvien ņēmis dzīvu dalību sabiedriskā dzīvē. Liepājā viņš dzīvi piedalījās Latviešu labdarības un Latviešu palīdzības biedrībā, darbojies arī Annas baznīcas valdē kā locēklis. Viņa laikā ceļ jauno dievnamu. Viņš arī nodibinājis pirmo Latviešu krāj-aizdevu kasi un grāmatu izdevēju biedrību. Divus gadus izdevis rakstniecības almanachu "Tautu pagalms". Pārcēlies uz Rīgu, ar interesentu palīdzību, Rīgā nodibina 1903. g. Rīgas Latviešu Biedrības KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA JŪRNIECĪBAS NODAĻU, kuras priekšnieks viņš ir bijis nepārtraukti no 1904. g. līdz šim laikam. Valdemāra nodaļa nodibināja un izdeva nedēļas laikrakstu "Jūrnieks", kas iznāca līdz 1916. gadam. J. Kreicberga redakcijā vairākus gadus iznācis arī "Jūrnieku kalendārs" un vienu gadu "Zvejnieku kalendārs". 
1923. g. J. Kr. kopā ar Kr. Valdemāra cienītājiem nodibina Krišjāņa Valdemāra biedrību, par kuras priekšnieku ievēl viņu. 1925. g. viņš kopā ar dažām Latviešu biedrībām sarīko Valdemāra 100 gadu dzimšanas piemiņas svētkus. Ņem dzīvu dalību jūrnieku kongresu sasaukšanā un vadīšanā. Nodibinoties "Jūrnieku kongresa padomei" viņu ievēl par padomes priekšnieku. 
Pēc vēsturnieka Kruegera-Krodznieka nāves, Zinātnes Pētītāju biedrība viņu ievēlēja par savu priekšnieku."

Grotiņš, M. Jāņa Kreicberga 25 gadu darbība. Jūrnieks, Nr. 5, 01.05.1929.

PAR JĀNI KREICBERGU KĀ PUBLICISTU

"Savu roku Kr. pielicis arī tautsaimniecības zinātņu izplatīšanā un žūpības apkarošanā. Lielu sava mūža posmu viņš darbojies žurnālistikā un kā redaktors. Prazdams daudzas svešvalodas, viņš ir tulkojis ziemeļniekus un klasiķus. Deviņi viņa darbi iespiesti atsevišķās grāmatās, bet viņa spalvai pieder vēl vairākas esejas un apceres. Latviešu kultūras vēsturei Kr. izdarījis lielu pakalpojumu, uzrakstīdams savas atmiņas par Kr. Valdemāru, Fr. Veinbergu, Frici Garo, Jāni Čaksti, Augustu Dombrovski, Art. Baumani, igauņu valstsvīru Tenisonu u. c., kā arī esejas par Kronvaldu Ati, Kr. Baronu, Brīvzemnieku, Spāģi, Ausekli, Pumpuru, G. Merķeli, Ernestu Vīgneru un daudziem rakstniekiem."

Jāņa Kreicberga 10 gadu nāves dienas atcerei. Universitas, Nr. 5, 01.10.1958.

jurists
literatūrkritiķis
publicists
sabiedriskais darbinieks

Brunhilde, Līdumnieks, Janus

mācījiesmācījies Sesavas draudzes skolā

mācījiesmācījies Jelgavas ģimnāzijā

mācījiesbeidzis ģimnāziju Tērbatā

–1885
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tartu

1873–1877
Sesavas draudzes skola
Sesava

1877
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Izstājies konflikta dēļ ar vācu tautības skolotājiem.

1885–1890
studējisstudē Maskavas universitātea Juridiskajā fakultātē

1885–1890
Maskavas Universitāte
Maskava
Studējis Juridiskajā fakultātē.

Rīgas dome
Rīga
Loceklis.

1891–1900
Liepāja
Advokāts.

1901–1915
Rīga
Advokāts.

1902
Laikraksts "Vārds" (1901–1907)
Faktiskais redaktors.

1905–1906
Laikraksts "Dzimtene"
Rīga
Izdevējs un redaktors.

1906
Krievijas Valsts dome
Sanktpēterburga
Deputāts Krievijas I Valsts domē.

1915–1918
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja Petrogradā
Sanktpēterburga
1. pasaules kara laikā darbojies latviešu bēgļu palīdzības organizācijās.

1918–1920
Kijiva
Strādājis latviešu bēgļu iestādēs.

1921–1933
Rīga
Notārs.

1929–1938
Žurnāls "Jūrnieks" (1929–1940)
Rīga
Redaktors.

1933–1944
Jēkabpils
Notārs.

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Priekšnieks. Organizējis un vadījis biedrības rīkotos literāros vakarus.

Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība
Rīga
Priekšnieks.

Fraternitas Lettica
Rīga
Filistrs.

Studentu korporācija "Beveronija"
Rīga
Goda filistrs.

1896
Liepājas Latviešu grāmatu izdevēju biedrība
Liepāja
Dibinātājs un vadītājs.

1904
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Jūrniecības un zvejniecības nodaļas dibinātājs un vadītājs.

1917
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Sanktpēterburga
Loceklis.

1917
Latviešu pagaidu nacionālā padome
Sanktpēterburga
Loceklis.

1923
Krišjāņa Valdemāra biedrība
Rīga
Kopā ar Krišjāņa Valdemāra cienītājiem nodibinājis biedrību, ievēlēts par tās priekšnieku. 

1944
Zviedrija
2. pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju.

1948
Stokholma
Pelnu urna glabājas Stokholmas Hēgalidas baznīcā.

Triju Zvaigžņu ordenis
Trešā šķira.
1926