1924–1928: izdevumā "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis"
ar uzvārdu J. Griķis publicējis vairāk nekā 10 rakstu par juridiskiem jautājumiem.
Rakstniecībai pievērsies jau studiju laikā. Par
neapšaubāmu autoritāti viņam kļuvis Andrejs Upīts, kura vadītajā žurnālā
"Domas", sākot ar 1925. gadu, parādījās Jāņa Grīziņa stāsti, liroepiski darbi un romānu fragmenti.
Mākslinieciski nozīmīgākais un pazīstamākais Jāņa Grīziņa darbs ir grāmata "Vārnu ielas
republika", kurā ar dziļām simpātijām un bez izskaistinājuma tēlota
proletariāta Rīgas nomales bērnu dzīve Pirmā pasaules kara priekšvakarā. Savukārt nepabeigto romānu "Sēnas arodbiedrību divīzija" var uzskatīt par kādreizējo Vārnu ielas republikāņu cīņas turpinājumu pilsoņu kara frontēs. Šai tematikai veltīti liroepiskie darbi – poēmas "Sāls fronte" un "Strēlnieku Mariannas Ziemsvētku stāsts" (no cikla "Tērauda strēlnieki"), dzejolis "Streļķa kāzas" (visi žurnālā "Domas", 1928).
Jāņa Grīziņa publicistiskie un kritiskie raksti publicēti žurnālā "Domas" un "Latvju Grāmata". Viņa publicistika aptver plašu un intriģējošu faktu materiālu, literatūras, kultūras dzīve kopumā vērtēta no pārliecināta reālista, strādnieku interešu paudēja un aizstāvja viedokļa.
Stāsti 1925: "Vārnu
ielas republika" (žurnālā "Domas").
1926: "Trīs plakani zukseri" (žurnālā "Domas").
1928: "Rajona komitejas sardzē" (žurnālā "Domas").
1929: "Vārnu ielas republika" (visi trīs stāsti – "Vārnu ielas republika", "Trīs plakani zukseri", "Rajona komitejas sardzē" – grāmatā, būtiski īsināts pēdējais stāsts).
1947: "Vārnu ielas republika" (izdevumā visi trīs stāsti pilnībā publicēti; teātrī 1958, ekranizēts 1970).
Romāni1929: "Sēnas arodbiedrību
divīzija" (nepabeigts; žurnālā "Domas").
"Iedragātā proletariāta
pilsēta" (manuskripts krievu valodā).