Jānis Grīziņš

Dzimis strādnieku ģimenē.
1908–1910: mācījies Pāvila draudzes skolā, t. s. Valtera elementārskolā.
1910–1918: mācījies Aleksandra ģimnāzijā, kuru beidzis ar zelta medaļu evakuācijā Saranskā.
1919: iestājies
Maskavas Ceļu inženieru institūtā. Dienējis Sarkanajā armijā, bijis Turkestānas
frontē.
1921: atgriezies Latvijā un sācis studēt Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, no 1922. gada – Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Juridiskajā nodaļā.
Līdz 1923: paralēli studijām strādājis par atslēdznieka mācekli. Aktīvi piedalījies kreisi noskaņoto studentu un strādnieku organizāciju darbā.
1926: beidzis universitāti un ticis
komandēts uz Sorbonnas universitāti Francijā, kur 1928. gadā nokārtojis doktora eksāmenu pirmo
daļu. Pārslodze un līdzekļu trūkums noveda Jāni Grīziņu pie nervu slimības saasināšanās.
1929: ievietots psihiatriskajā slimnīcā Parīzē, bet 1931. gadā pārvests uz Rīgu,
Sarkankalna psihiatrisko slimnīcu, kur miris.

1924–1928: izdevumā "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis"
ar uzvārdu J. Griķis publicējis vairāk nekā 10 rakstu par juridiskiem jautājumiem.
Rakstniecībai pievērsies jau studiju laikā. Par
neapšaubāmu autoritāti viņam kļuvis Andrejs Upīts, kura vadītajā žurnālā
"Domas", sākot ar 1925. gadu, parādījās Jāņa Grīziņa stāsti, liroepiski darbi un romānu fragmenti.

Mākslinieciski nozīmīgākais un pazīstamākais Jāņa Grīziņa darbs ir grāmata "Vārnu ielas
republika", kurā ar dziļām simpātijām un bez izskaistinājuma tēlota
proletariāta Rīgas nomales bērnu dzīve Pirmā pasaules kara priekšvakarā. Savukārt nepabeigto romānu "Sēnas arodbiedrību divīzija" var uzskatīt par kādreizējo Vārnu ielas republikāņu cīņas turpinājumu pilsoņu kara frontēs. Šai tematikai veltīti liroepiskie darbi – poēmas "Sāls fronte" un "Strēlnieku Mariannas Ziemsvētku stāsts" (no cikla "Tērauda strēlnieki"), dzejolis "Streļķa kāzas" (visi žurnālā "Domas", 1928).

Jāņa Grīziņa publicistiskie un kritiskie raksti publicēti žurnālā "Domas" un "Latvju Grāmata". Viņa publicistika aptver plašu un intriģējošu faktu materiālu, literatūras, kultūras dzīve kopumā vērtēta no pārliecināta reālista, strādnieku interešu paudēja un aizstāvja viedokļa.


Stāsti
1925: "Vārnu
ielas republika" (žurnālā "Domas").
1926: "Trīs plakani zukseri" (žurnālā "Domas").
1928: "Rajona komitejas sardzē" (žurnālā "Domas").
1929: "Vārnu ielas republika" (visi trīs stāsti – "Vārnu ielas republika", "Trīs plakani zukseri", "Rajona komitejas sardzē" – grāmatā, būtiski īsināts pēdējais stāsts).
1947: "Vārnu ielas republika" (izdevumā visi trīs stāsti pilnībā publicēti; teātrī 1958, ekranizēts 1970).



Romāni
1929: "Sēnas arodbiedrību
divīzija" (nepabeigts; žurnālā "Domas").
"Iedragātā proletariāta
pilsēta" (manuskripts krievu valodā).

publicists
rakstnieks

Jānis Voldemars Griķis

Kalts

Rīga
Pāvila draudzes skola

1908–1910
Rīga
Valtera elementārskola

1910–1918
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Saranska
Mācījies Aleksandra ģimnāzijā, kuru beidzis ar zelta medaļu evakuācijā Saranskā.

1919
Maskava
Iestājies Maskavas Ceļu inženieru institūtā.

1921–1922
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Inženierzinātņu fakultāte

1922–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Juridiskā nodaļa

1926–1928
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Pēc Latvijas Universitātes beigšanas ticis komandēts uz Sorbonnas universitāti, kur 1928. gadā nokārtojis doktora eksāmenu pirmo daļu.

1919–1921
Sarkanā armija
Turkistāna
Bijis Turkestānas frontē.

1922–1923
Rīga
Atslēdznieka māceklis