"Kaut trimdā esam izklīduši piecos kontinentos, tomēr visi satiekamies vienā pasaulē, ko varam saukt par garīgo Latviju... To veido visas vērtības, kuras kopā saucam par kultūru: mūsu valoda, rakstniecība un citas mūsu mākslas, mūsu tradīcijas un šīs gara spējas vērtības pārdzīvot, uzturēt mūsos dzīvas un radīt no jauna." / Jānis Andrups "Garīgā Latvija".
PAR JĀNI ANDRUPU KĀ LITERATŪRAS KRITIĶI
"Jānim Andrupam piemīt spēja asi uztvert rakstnieku personību un parādīt individuālās iezīmes viņu darbos. Pēc Jāņa Rudzīša aiziešanas aizsaulē viņš patlaban ir mūsu lielākā autoritāte kritikā. Par latviešu daiļliteratūras satura kodolu Andrups uzskata ārējās un iekšējas brīvības saucienu, kas parādās tiklab tautasdziesmās, kā mūsu rakstos no tautas atmodas līdz šim laikam. Bet stila attīstību viņš saredz ap 30 gadu ilgos paaudžu nomaiņas posmos. Viņš atzīst, ka ir tikai viena latviešu kultūra, kuras esamību izšķir tās kvalitatīvās vērtības, bet politikas iejaukšanas šīs vērtības apslāpē un iznīcina."
Salnājs, Kārlis. Daudzu druvu kopējs.
Brīvā Latvija, 1989, 1. maijs.
"Var teikt – kur ir Andrups, tur cildeni plīvo Latvijas karogs par spīti ienaidniekiem un mazticīgajiem. Providence Andrupam piešķīrusi daudzus talantus, un viņš tos kā auglīgu seklu izsējis plašos tīrumos. Šī sēšana ir devusi bagātīgu ražu. Andrups ar savu nākotnes vīziju bijis dedzīgs skolotājs, kodolīgs redaktors gan Latvijā, gan trimdā Temzas krastā, kur viņš uzmanīgi vēro polītiskās debesis, kas piesātinātas ar elektrības dzirkstīm. [..] Andrups ir arī briljants esejists un kritiķis."
Vaivars, Jūlijs. Redaktora Jāņa Andrupa 70 mūža gadi. Latvija Amerikā, 1984, 19. maijs.