Jānis Andrups
17.05.1914 – 18.01.1994
Jānis Andrups (1914–1994) – literatūrkritiķis un zinātnieks, redaktors un sabiedrisks darbinieks. Dzimis Bolderājā. Beidzis skolotāju institūtu (1944), studējis baltu filoloģiju Latvijas Universitātē, salīdzināmo valodniecību Gēteborgas Universitātē, Zviedrijā (1945–1947). Presē darbojas jau no 1934. gada. Strādājis kā skolotājs un tautskolu inspektors. Kopš 1947. gada dzīvoja Londonā. Laikraksta "Londonas Avīze"redaktors (1947–1962, 1975–1986) un mēnešraksta "Ceļa Zīmes" redaktors. Neilgu laiku vadīja savu tipogrāfiju Venta Press Londonā. Bija trimdas PEN kluba loceklis un LaRAs biedrs.
Dzimšanas laiks/vieta
17.05.1914
Bolderāja
Miršanas laiks/vieta
18.01.1994
Londona
Personiska informācija
Dzimis strādnieka Gotharda Andriņa ģimenē.
1947: vasarā salaulājies ar dziedātāju Elmu Krūmiņu (1922–1961).
Otra laulība ar tēlnieci Rēziju Andrupi.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1932: pirmā publikācija – dzejolis "Es mācos" laikrakstā "Jūrmalas Vārds" oktobrī.Literārās publikācijas periodiskajos izdevumos "Daugavas Vēstnesis", "Sējējs" un citur.
Kopš 1941. gada bija Rēzeknes apriņķa tautskolu inspektors.
LITERATŪRKRITISKĀ DARBĪBA
Intensīvi darbojies Rīgas laikrakstos un žurnālos, rakstījis stāstus, recenzijas, apcerējumus par literatūru un audzināšanas jautājumiem ("Daugava", "Jaunā Audze", "Sējējs").
REDAKTORA DARBĪBA
Pirmās iemaņas žurnālistikā guva no jaunatnes rakstnieka un skolotāja Friča Jansona, kas viņu pieņēma par tehnisko redaktoru jaunatnes žurnālā "Dzimtene un Pasaule".
1933: jaunatnes žurnāla "Dzimtene un Pasaule" tehniskais redaktors.
Žurnālu "Sējējs" un "Daugava" līdzstrādnieks.
Kopš 1943: literārā mēnešraksts "Latvju Mēnešraksts" redakcijas loceklis.
1947–1962, 1975–1986: laikraksta Londonas Avīzes redaktors
Kopš 1986: laikraksta Brīvā Latvija redkolēģijas loceklis.
1953–1987: žurnāla Ceļa Zīmes redaktors.
TULKOTĀJS
No angļu valodas
1955: Čarlzs Morgans "Notikums upes līnijā".
Citātu galerija
"Kaut trimdā esam izklīduši piecos kontinentos, tomēr visi satiekamies vienā pasaulē, ko varam saukt par garīgo Latviju... To veido visas vērtības, kuras kopā saucam par kultūru: mūsu valoda, rakstniecība un citas mūsu mākslas, mūsu tradīcijas un šīs gara spējas vērtības pārdzīvot, uzturēt mūsos dzīvas un radīt no jauna." / Jānis Andrups "Garīgā Latvija".
PAR JĀNI ANDRUPU KĀ LITERATŪRAS KRITIĶI
"Jānim Andrupam piemīt spēja asi uztvert rakstnieku personību un parādīt individuālās iezīmes viņu darbos. Pēc Jāņa Rudzīša aiziešanas aizsaulē viņš patlaban ir mūsu lielākā autoritāte kritikā. Par latviešu daiļliteratūras satura kodolu Andrups uzskata ārējās un iekšējas brīvības saucienu, kas parādās tiklab tautasdziesmās, kā mūsu rakstos no tautas atmodas līdz šim laikam. Bet stila attīstību viņš saredz ap 30 gadu ilgos paaudžu nomaiņas posmos. Viņš atzīst, ka ir tikai viena latviešu kultūra, kuras esamību izšķir tās kvalitatīvās vērtības, bet politikas iejaukšanas šīs vērtības apslāpē un iznīcina."Salnājs, Kārlis. Daudzu druvu kopējs. Brīvā Latvija, 1989, 1. maijs.
"Var teikt – kur ir Andrups, tur cildeni plīvo Latvijas karogs par spīti ienaidniekiem un mazticīgajiem. Providence Andrupam piešķīrusi daudzus talantus, un viņš tos kā auglīgu seklu izsējis plašos tīrumos. Šī sēšana ir devusi bagātīgu ražu. Andrups ar savu nākotnes vīziju bijis dedzīgs skolotājs, kodolīgs redaktors gan Latvijā, gan trimdā Temzas krastā, kur viņš uzmanīgi vēro polītiskās debesis, kas piesātinātas ar elektrības dzirkstīm. [..] Andrups ir arī briljants esejists un kritiķis."
Vaivars, Jūlijs. Redaktora Jāņa Andrupa 70 mūža gadi. Latvija Amerikā, 1984, 19. maijs.
Dzimtais vārds
Jānis Alfrēds Andriņš
Pseidonīms
Jēkabs Akmens, Jānis Akots, Telemaks
Dalība organizācijās
Latvijas PEN klubs
Stokholma
Londona
Latvju biedrības Lielbritānijā priekšsēdis.
Izglītība
1935
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
1938–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.
1945–1947
Gēteborgas Universitāte
Gēteborga
Studēja salīdzinošo valodniecību.
Darbavieta
1941–1943
Laikraksts "Rēzeknes Ziņas" (1941–1944)
Rēzekne
Strādāja redakcijā.
1941–1943
Tautskolu inspektors Rēzeknes apriņķī.
1943–1944
Latvju Mēnešraksts
Rīga
Līdzstrādnieks.
1944–1945
Laikraksts "Latvju Vārds"
Stokholma
Redaktors.
1953–1987
Mēnešraksts "Ceļa Zīmes" (1948–1987)
Londona
Redaktors.
Ceļojums
1970
Kanāda
Viesojās pie Kanādas latviešiem.
1970
Amerikas Savienotās Valstis
Viesojās pie ASV latviešiem, uzstājās ar priekšlasījumiem.
1970
Austrālija
Viesojās pie Austrālijas latviešiem, uzstājās ar priekšlasījumiem.
1973
Kanāda
Viesojās pie Kanādas latviešiem.
1978
Tobago
Apglabāts
17.09.1994
Rīgas Pirmie Meža kapi
Pelni apbedīti Pirmajos Meža kapos.
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu žurnālistikā.
1976