Irbe Treile

Savā daiļradē Irbe saskata garīgu radniecību ar Jāni Einfeldu. "Mani darbi notiek tajā pašā pasaulē. Mans skatījums gan ir mazliet citādāks," saka Irbe. Viņas miniatūras ir tādas pašas kā viņas noskaņas – romantiskas. "Traģiskās noskaņas ir vieglāk dabūt ārā nekā komiskās. Kaut gan arī to sadzīvē netrūkst."

PUBLIKĀCIJAS PERIODIKĀ1991: pirmā publikācija – tēlojums "ESTUCITIIMPĒRIJA" žurnālā "Draugs" Nr. 8.
1992: tēlojumu kopa laikrakstā "Latvijas Jaunatne" Nr. 28.
1992: "Pasaule, lielā māsa" ("Karogs" Nr. 9).
1994: "Pasaules lauskas" ("Literatūra un Māksla" Nr. 3).ĪSPROZA2000: "Princese atver acis".
Darbā ar žanrisku apzīmējumu "romāns miniatūrās" apkopota I. Treiles savdabīgā īsproza – metaforisku tēlu un poētisku izjūtu piesātinātas pasakas, par vienu no tām autore 15 gadu vecumā saņēmusi prēmiju "Zaļā aste" (1993).

TEĀTRA IESTUDĒJUMS2006: "Augstāk par zemi" (kopā ar Gunitu Grošu, Jūrmalas teātris).

MAMMAI"Es esmu tā migla, kas vasaras vakaros izplūst zaļās ielejās. Es esmu migla, kas apslēpj sāpes un ciešanas, kas iemidzina nogurušos, padara laimīgus nelaimīgos. Es skanu. Es skanu līdzīgi balsij, kas maigi un nenogurstoši mūžam kaut ko dzied. Es skanot izplūstu skumjās, kas glauda matus sveces gaismā. Es zeltu un sudrabu padaru blāvu un nespodru, bet izceļu parastu dzelzi. Es dzīvoju neizdzīvotās dzīves. Es izdzīvoju visu to balto rēgu dzīves, kas manī iekšā. Es esmu spoki. Spoki izplūst no manis. Spoki ir mani bērni, kas dzīvot grib. Kas cilvēki būt grib. Bet viņi ir migla. Pelēkā migla, Baltā migla, Neredzamā migla. Es esmu visur. Es esmu suņos, koku stumbros, cilvēku domās, sirdīs, māju sienās, bet visbiežāk vasaras vakaros mazās un lielās ieplakās. Es ļauju sevī apmaldīties, ļauju nonākt izmisumā. Es ļauju, jo zinu, ka zaļi saulstari miglā visvairāk laimes var dot. Es esmu cilvēku migla. Biezā, rēnā, ienīstā, mīlētā..."
Treile, Irbe. Pasaule, lielā māsa. Karogs. Nr. 9. 01.09.1992.
PAR DARBU "PRINCESE ATVER ACIS""Tā ir ļoti dabiska grāmata. Sākotnēji man nebija skaidrs, kā šo grāmatu vizuāli varētu ietērpt. Bet tad Irbe Treile teica, ka viņa arīdzan zīmējot, un tā kautrīgi parādīja savus zīmējumus. Man kļuva skaidrs, ka šie zīmējumi, tikpat dabiski, tātad organiski saderīgi ar grāmatas noskaņu kā, teiksim, Antuāna de Sent–Ekziperī "Mazajā princī". Jā, tas ir zināms naivisms, bet šajā naivismā ir sava veida sapņa burvestība, noslēpumainība un arī iespēja dažādām noskaņām un lasītāju asociācijām. Zīmējumi ir ļoti lakoniski, tie nav pārblīvēti ar dažādām figūrām. Tieši šis lakonisms ļauj lasītājiem izgaršot gan krāsu tonalitāti, teiksim, sarkanā un melnā toņa saspēli, gan smalkās līnijas. Tā ir viena no vissavdabīgākajām, visoriģinālākajām grāmatām, ko šajā gadā esmu redzējis. Nezinu, kā to ir novērtējuši lasītāji, bet, man šķiet, ka tāda veida grāmata šogad Latvijā nav izdota."
Vecgrāvis, Viesturs. No tautas vēstures atmiņas līdz mūsdienu visbaltākajai grāmatai. Latvijas Vēstnesis. Nr. 303/306. 30.08.2000.
"Būtiska I. Treiles grāmatā ir vēlme pārkāpt robežu, turklāt situācija ir tāda, ka autore to jau ir izdarījusi un tikai dažkārt pa kādu mākoņa spraugu no augšas vai pa šķirbiņu no apakšas tomēr palūkojas uz to, no kā aiziets. Galu galā princese atver acis ne jau tad, kad gana izgulējusies un pienācis laiks atmosties. Atvērt acis pa īstam nozīmē pretējo - beidzot ieraudzīt ko vairāk par reāli aptaustāmo, sajūtamo utt., tātad viena no iespējām ir aizmigt un ļauties sapņiem."
Silova, Lita.…es gribētu rakstīt visos laikos… Literatūra un Māksla Latvijā. Nr. 35. 31.08.2000.
"I. Treiles grāmata ir literāri paliekoša tieši ar to, ka lasītājam dota iespēja palikt tajā ilgāk par lasīšanas fizisko laiku."
Bergmanis, Andris. Pamodināta princese. Literatūra un Māksla Latvijā.Nr. 35. 31.08.2000.

1984–1994
Rīgas 3. vidusskola
Grēcinieku iela 10, Rīga

1992
Jauniešu literārās jaunrades vasaras seminārs "Aicinājums"
Rīga
Pirmo I. Treiles rakstīto stāstu vērtējusi Aicinājuma konkursa komisija. Teikuši, ka "diez kas jau nu nav", taču Aicinājums dzīvi sagriezis otrādi. Dzeja un modernā literatūra toreiz Irbei bijuši sveši, viņa lasījusi pagājušā gadsimta romānus. Seminārā "Aicinājums" ieguvusi domu, ka vajag tikai likt kopā visu to, kas nesader.

1993
Jauno Autoru seminārs
Rīga

1994
Latvian Academy of Culture
Ludzas iela 24, Rīga
Literatūras teorijas, vēstures un kritikas specialitāte

1994–1996
Teātris "Skatuve"
Maskavas iela 108, Rīga
Irbe smiedamās atceras savu Ziemassvētku izrādes lomu – Murmulīti, kas visu laiku jauca dzīvi Troļļiem.

1996–1998
Žurnāls "Grāmatu Apskats"
Rīga

1998–1999
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Kultūras nodaļas korespondente

1999–2000
Laikraksts "Literatūra un Māksla Latvijā"
Rīga
Teātra un informācijas nodaļas redaktore

2000–2002
Rīga
Preses sekretāre akciju sabiedrībā "Aģentūra Rīga 800"

2017
Latvian Nationa Opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Sabiedrisko attiecību vadītāja

Zaļā aste
1993