Par grāmatu "Nostalgia and Beyond" (Nostaļģija un viņpuse, 1998)
"Autore centusies izprast un analizēt veidus, kādos latviešu trimdas rakstnieces, iztiekot bez radikālākām pieejām, ir iespējušas izvērst savu radošo darbu iedibināto tradīciju ietvaros, šīs tradīcijas sev individuāli pielaikojot un tādā kārtā izvairoties no klajas dzimtenes un mājas ideoloģijas apkarošanas. Sievietes solidarizēšanās savā starpā, sievietes etnisko tradiciju pārmantošana un to turpināšana nākamajās paaudzēs – tie ir faktori, kas izraisa autores īpašu interesi un cenšanos noskaidrot, kādu lomu šie faktori iegūst saspēlē starp feminismu un nacionālismu. (..) Ezergailes grāmata ir lielisks fragments, spožs meteors, kas apgaismo līdz šim neatbildētus, līdz šim vispār nekustinātus jautājumus."
Irēne Avena. Trimdas būtība un latviešu rakstnieces. Jaunā Gaita, Nr. 219, decembris 1999.
"Būtiskās tēmas – māju, mātes zemi, mātes valodu, atrašanos malā, atgriešanos – Inta Ezergaile apskata konsekventi, bet bez tieksmes ieaust tās iepriekš uzvilktos domu rāmjos. Teksts tiek austs, nevis stingi rakstu grāmatai sekojot, bet saskatot citu rakstus un meklējot jēgu izrakstītajā, viņpus malām."
Inguna Beķere. Rakstīšana viņpus malām. Karogs, Nr. 10, 1998.
Par dzejoļu krājumu "Melnās gailenes" (2013)
"Lai gan tāpat kā vispār latviešu dzejniekiem, Intai Ezergailei tuvi ir dabas tēli, viņas dzeja ir atšķirīga. Intas novatorisms izpaužas viņas drosmē rakstīt par tēmām, par kurām pie mums [Latvijā] nav pieņemts dzejot. (..) Inta atklāj sadzīvošanu ar neārstējamu slimību, sajūtas pēc ķīmijterapijas, savas ļoti vecās mātes demences izpausmes (..)."
Ilma Elsberga. Linda Kusiņa–Šulce. Esmu par vecu, par vecu. Kultūrzīmes. 13. 08. 2013.