Inta Ezergaile

Tēvs – Rihards Miške (vectēvs Kārlis Miške (1874–1943) ilgus gadus bijis Valtera un Rapas tipogrāfijas vadītājs). Māte – Elza Gūtmane Miške.
1944: kopā ar ģimeni (tēvu, māti un jaunāko māsu Guntu) devusies trimdā uz Vāciju, kur dzīvojusi nometnēs Lībekā, Ansbahā, Bādaiblingā.
1945: pieredzejusi Berlīnes bombardēšanu, kas atstājusi iespaidu uz visu dzīvi. Ģimene devusies uz Lībeku, kur DP nometnē Inta pabeigusi pamatskolu un iestājusies latviešu ģimnāzijas 1. klasē (kopā ar topošo dzejnieku Olafu Stumbru).
1946: ģimene pārcēlusies uz Dienvidvāciju, uz amerikāņu zonu, kur Ansbahā Inta mācījusies bēgļu nometnes latviešu Daugavas ģimnāzijā.
1948: tēva darba dēļ ģimene pārcēlusies uz Bādaiblingu. Inta mācījusies Rozenheimas vācu reālskolā.
1950: ģimene, pārcēlusies uz ASV, apmetusies Bostonā. Inta beigusi Simonsa koledžu Bostonā, mācījusies Flečera tieslietu un diplomātijas skolā. Ar panākumiem spēlējusi Bostonas latviešu teātra trupā (trupā arī Kārlis Veics, Jānis Lejiņš, Reinis Birzgalis), darbojusies latviešu jauniešu organizācijās.
1956: rudenī kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Klīvlendu.
1957: apprecējusies ar Andrievu Ezergaili. Jaunā ģimene apmetusies Ņujorkā, Inta strādājusi par menedžeri. Studējusi tautsaimniecību Ņujorkas universitātē.
1964: Inta kopā ar Andrievu pārcēlusies uz Itaku.
1965: sākusi mācīties Itakas Kornela universitātē, vienlaikus strādājot bibliotēkā.
1967: ieguvusi maģistra grādu Kornela universitātē.
1969: ieguvusi doktora grādu vācu literatūrā Kornela universitātē.
Kopš 1969: strādājusi kā mācību spēks vācu literatūras departamentā.
1971: piedzimusi meita Anna.
Kopš 1976: strādājusi kā profesore Kornela universitātē.
1981: pirmo reizi, kopš došanās bēgļu gaitās, apciemojusi Latviju.
1988: pēc tēva nāves, paklausot psihoterapeites norādījumiem, sākusi rakstīt dienasgrāmatu.
1992: otrais brauciens uz Rīgu, lai arhīvos pētītu Austras Skujiņas dzīvi.
1993: sākusi rakstīt dzeju angļu valodā.
1999: gada sākumā izdzīvojusi pēc autoavārijas. Rudenī 91 gada vecumā mirusi Intas māte. Inta pensionējusies no Kornela universitātes. Iesaistījusies Kaskadilas dzejnieku grupas darbībā.
2000: trešais brauciens uz Rīgu.
2001: Intai diagnosticē vēzi. Latvijas un trimdas presē aizvien biežāk parādās Intas raksti, kas sarakstīti latviski un veltīti latviešu literatūrai.

Avots: Andrievs Ezergailis. Lapu agonija. Grāmata par Intu. R. 2012.

1986: pirmā publikācija par Latvijā tapušo literatūru – "Vizma Belsevica: A Soviet Latvian Poet's Imagery of Woman And The House" Journal
of Baltic Studies,
vol. 17, no. 2.
1989: Brauciens uz konferenci Stokholmā, kur uzstājas ar referātu par Māras Zālītes lugu "Pilna Māras istabiņa".
1992: pirmā publikācija Latvijā – apcere "Austra Skujiņa" žurnālā "Karogs" (Nr. 12).

Zinātniskie darbi
1975: "Male and Female: An Approach to Thomas Mann's Dialectic" ("Vīrietis un sieviete: pieeja Tomasa Manna dialektikai")
1982: "Woman Writers –The Divided Self. Study of Christa Wolf, Ingeborg Bachmann, Doris Lessing, Erica Jong, Karin Struck, Francine Du Plessix Grey and others"
1988 "Critical Essays on Thomas Mann"
1998: "Nostalgia and Beyond. Eleven Latvian Women Writers" (New York: University Press of America) ("Nostaļģija un viņpuse")
2011: "Raksti. Sievišķais/vīrišķais un feminisms" (Intas Ezergailes darbu apkopojums, kurā lasāmas Ezergailes grāmatas un esejas gan par vācu, gan par latviešu literatūru.)

Dzeja
2005: "Inta's poems I"
2006: "Inta's Poems II"
2006: "Inta's Poems III"
2008: "Alzheimers Poems"
2013: "Melnās gailenes" (tulkojusi Amanda Aizpuriete)

Par grāmatu "Nostalgia and Beyond" (Nostaļģija un viņpuse, 1998)

"Autore centusies izprast un analizēt veidus, kādos latviešu trimdas rakstnieces, iztiekot bez radikālākām pieejām, ir iespējušas izvērst savu radošo darbu iedibināto tradīciju ietvaros, šīs tradīcijas sev individuāli pielaikojot un tādā kārtā izvairoties no klajas dzimtenes un mājas ideoloģijas apkarošanas. Sievietes solidarizēšanās savā starpā, sievietes etnisko tradiciju pārmantošana un to turpināšana nākamajās paaudzēs – tie ir faktori, kas izraisa autores īpašu interesi un cenšanos noskaidrot, kādu lomu šie faktori iegūst saspēlē starp feminismu un nacionālismu. (..) Ezergailes grāmata ir lielisks fragments, spožs meteors, kas apgaismo līdz šim neatbildētus, līdz šim vispār nekustinātus jautājumus."

Irēne Avena. Trimdas būtība un latviešu rakstnieces. Jaunā Gaita, Nr. 219, decembris 1999.


"Būtiskās tēmas – māju, mātes zemi, mātes valodu, atrašanos malā, atgriešanos – Inta Ezergaile apskata konsekventi, bet bez tieksmes ieaust tās iepriekš uzvilktos domu rāmjos. Teksts tiek austs, nevis stingi rakstu grāmatai sekojot, bet saskatot citu rakstus un meklējot jēgu izrakstītajā, viņpus malām."

Inguna Beķere. Rakstīšana viņpus malām. Karogs, Nr. 10, 1998.



Par dzejoļu krājumu "Melnās gailenes" (2013)

"Lai gan tāpat kā vispār latviešu dzejniekiem, Intai Ezergailei tuvi ir dabas tēli, viņas dzeja ir atšķirīga. Intas novatorisms izpaužas viņas drosmē rakstīt par tēmām, par kurām pie mums [Latvijā] nav pieņemts dzejot. (..) Inta atklāj sadzīvošanu ar neārstējamu slimību, sajūtas pēc ķīmijterapijas, savas ļoti vecās mātes demences izpausmes (..)."

Ilma Elsberga. Linda Kusiņa–Šulce. Esmu par vecu, par vecu. Kultūrzīmes. 13. 08. 2013.

Inta Miške

1932–1944
Rīga

1944–1950
Vācija

1950–1956
Bostona

1956–1957
Klīvlenda

1957–1964
Ņujorka

1964–2005
Itaka

12.08.1944
Vācija

1950
Bostona

08.1945–04.1946
Lībekas latviešu tautskola
Lībeka
Beidza pilnu tautskolas kursu ar tiesībām iestāties vidusskolā.

1946–1948
Ansbaha
Mācījusies bēgļu nometnes latviešu Daugavas ģimnāzijā.

1948–1950
Bādaiblinga
Mācījusies Rozenheimas vācu reālskolā.

1956
Bostona
Beigusi Simonsa koledžu.

1957
Ņujorka
Studējusi tautsaimniecību Ņujorkas universitātē.

1967
Itaka
Kornela universitātē ieguvusi maģistra grādu.

1969
Itaka
Kornela universitātē ieguvusi doktora grādu.

1965–1969
Itaka
Strādājusi universitātes bibliotēkā.

1969–1999
Itaka
Strādājusi Kornela universitātē kā mācībspēks.Kopš 1976: profesore.

1981
Rīga

1992
Rīga

2000
Rīga