"Mīlestība un daba – galvenie motīvi salonromantiskās lirikas krājumos "Sirds" (1935), "Divas gaismas" (1942); mīlestības dzejoļu izlase "Saule un tu" (1944). Rotaļīgi dzejojumi bērniem: "Knašais Pēterītis" (1939), "Laimes zemē" (1942). Izdevusi stāstu krājumu "Sērmūkšu vīns" (1939). Par literatūras sensāciju kļuva cilvēka dabas pirmatnējās vitalitātes piesātinātais romāns "Vilkaču mantiniece" (1943), kurā izpaudās Leimanes episkās vēstītājas talants; romāna valodai raksturīgs senāko leksikas slāņu izmantojums. "Kailā dzīvība" ir pirmais latviešu romāns, kurā tēlots 1941. gadā deportēto liktenis. Dienasgrāmatas monologa formā atklāts Rīgas "zelta jaunatnes" pazemojumu pilnais ceļš Sibīrijā. Krājumā "Dūmu topāzs" (1965) ievietoti tēlojumi, stāsti, atmiņas par Kārli Skalbi, Edvardu Virzu, Vili Cedriņu u.c."
Raimonds Briedis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
"Zināma un populāra kļuvusi, pateicoties romānam "Vilkaču mantiniece", kas patriarhālajā latviešu literatūrā pirmo reizi parādīja, ka seksuālā kaislība spēj nevis postīt, bet arī salabināt. Rakstniece spējusi sevi apliecināt senatnīguma atklāsmē un sievietes vietas meklējumos. (..) Veikli savērpta intriga, īpatnēja valoda, kas meklēta Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha sastādītajā "Latviešu valodas vārdnīcā" un latviešu folkloras materiālos, atsauces uz Bībeli, vēstījums par lauku dzīvi 19. gadsimta beigās, teju vai katram latvietim atpazīstamas izjūtas – tas viss veicināja romāna "Vilkaču mantiniece" popularitāti. (..) Viņas dzejoļos dominē sāpju aizlauzti sapņotāji starp reālo un fantāzijas telpu, mīlestība, sievietes iejūtīga attieksme pret ciešanām un arī pret cilvēku vājībām, pret dabu (..)"
Rimands Ceplis. Ilona Leimane. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 286. lpp.