Search

Ilona Leimane

5 pictures
Ilona Leimane
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Ilona Leimane
Avots: Žurnāls Atpūta, Nr. 760, 26.05.1939.
Ilona Leimane
Avots: Žurnāls Atpūta, Nr. 511, 17.08.1934
Ilona Leimane
Autors: Jānis Cielavs (1890–1968) Avots: Žurnāls Atpūta, Nr. 551, 24.05.1935.
Ilonas Leimanes pases foto
LVVA 2996–15–3759
Pase izdota 1932. gada 5. aprīlī.
Roles: author

05.10.1905 – 21.12.1989

Rakstniece Ilona Leimane (1905–1989), vairāku dzejoļu grāmatu, romānu, stāstu krājumu un bērnu grāmatu autore. Par literāru sensāciju kļuva viņas cilvēka dabas pirmatnējās vitalitātes piesātinātais romāns "Vilkaču mantiniece" (1943). 1944. gadā rakstniece emigrēja uz Vāciju, no 1950. gada dzīvoja Parīzē, līdz pat dzīves beigām saglabājot politiskās bēgles statusu.

  • Author (69)
  • Person of reception (43)

    • Birth time/place

    05.10.1905
    Rīga

    Place/time of death

    21.12.1989
    Parīze

    Personal information

    Dzimusi namsaimnieku Jūlija un Lienes Hermīnes (dzimušas Kļaviņas) Leimaņu ģimenē. Ilona ir vecākais bērns ģimenē, viņai ir četri brāļi – Edvīns, Jānis un dvīņi Jūlijs Ziedonis un Pēteris Pāvils. Jūlija Leimaņa māte un Ilonas vecmāmiņa Kristīne Leimane (dzimusi Endzelīna) bija valodnieka Jāņa Endzelīna māsa.
    Bērnībā daudz laika pavadījusi pie vecvecākiem – Ilzes un Indriķa Suntažu pagasta Eļmos.
    1923. gada 10. novembris: laulība ar Fridrihu Valteru Bērziņu. Laulība šķirta 1927. gadā.
    1928–1932: studējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē tieslietas. Studijas nav pabeigusi.
    1932. gada 25. februārī: apprecējusies ar ārstu Indriķi Pārupu.

    1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, uz Flensburgu, kur izšķīrusies no vīra.

    1950: pārcēlusies uz Parīzi, Francijā, kur lielāko laika daļu ir spiesta pavadīt psihiatriskajā slimnīcā.

    Professional activity

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    1929: pirmā publikācija – dzejolis "Nav ikdienas!" žurnālā "Piesaule" (12. nr.).


    Romāni

    1943 “Vilkaču mantiniece” (Atkārtoti izdevumi 1944., 1947., 1958., 1990., 2006., 2012. gadā.)
    1946 “Vadātājs”.
    1949 “Mātes cilts”.
    1953 “Kailā dzīvība”.

    Stāsti un noveles

    1939 “Sērmūkšu vīns”.
    1965 “Dūmu topazs”.

    Dzeja

    1935 “Sirds”.
    1942 “Divas gaismas”.
    1944 “Saule un tu”.
    1951 “Ugunsputns”.

    Darbi bērniem

    1939 “Knašais Pēterītis”.
    1942 “Laimes zemē”.


    Cittautu darbu tulkojumi

    1941 Vsevolods Sablins. “Ārkārtējais komisārs”.

    Literāro darbu tulkojumi citās valodās

    1944 Soendi talu uus perenaine. Postimees. (“Vilkaču mantiniece” igauņu valodā). Tulkojis Marts Pukitss.
    1944 Erbin des Werwolfhofes. Deutsche Zeitung im Ostland. (“Vilkaču mantiniece” vācu valodā). Nav norādīts tulkotājs.

    1990: romāna "Vilkaču mantiniece" ekranizējums (Gunārs Cilinskis).

    Quotes

    "Mīlestība un daba – galvenie motīvi salonromantiskās lirikas krājumos "Sirds" (1935), "Divas gaismas" (1942); mīlestības dzejoļu izlase "Saule un tu" (1944). Rotaļīgi dzejojumi bērniem: "Knašais Pēterītis" (1939), "Laimes zemē" (1942). Izdevusi stāstu krājumu "Sērmūkšu vīns" (1939). Par literatūras sensāciju kļuva cilvēka dabas pirmatnējās vitalitātes piesātinātais romāns "Vilkaču mantiniece" (1943), kurā izpaudās Leimanes episkās vēstītājas talants; romāna valodai raksturīgs senāko leksikas slāņu izmantojums. "Kailā dzīvība" ir pirmais latviešu romāns, kurā tēlots 1941. gadā deportēto liktenis. Dienasgrāmatas monologa formā atklāts Rīgas "zelta jaunatnes" pazemojumu pilnais ceļš Sibīrijā. Krājumā "Dūmu topāzs" (1965) ievietoti tēlojumi, stāsti, atmiņas par Kārli Skalbi, Edvardu Virzu, Vili Cedriņu u.c."

    Raimonds Briedis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

    "Zināma un populāra kļuvusi, pateicoties romānam "Vilkaču mantiniece", kas patriarhālajā latviešu literatūrā pirmo reizi parādīja, ka seksuālā kaislība spēj nevis postīt, bet arī salabināt. Rakstniece spējusi sevi apliecināt senatnīguma atklāsmē un sievietes vietas meklējumos. (..) Veikli savērpta intriga, īpatnēja valoda, kas meklēta Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha sastādītajā "Latviešu valodas vārdnīcā" un latviešu folkloras materiālos, atsauces uz Bībeli, vēstījums par lauku dzīvi 19. gadsimta beigās, teju vai katram latvietim atpazīstamas izjūtas – tas viss veicināja romāna "Vilkaču mantiniece" popularitāti. (..) Viņas dzejoļos dominē sāpju aizlauzti sapņotāji starp reālo un fantāzijas telpu, mīlestība, sievietes iejūtīga attieksme pret ciešanām un arī pret cilvēku vājībām, pret dabu (..)"

    Rimands Ceplis. Ilona Leimane. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 286. lpp.

    Affinities

    Jānis Endzelīns - Relative

    Occupations

    author

    Name at birth

    Ilona Elvīra Leimane

    Additional names

    Pārupa

    Education

    Voldemars Maldonis Riga Girls Gymnasium
    Rīga

    1923
    Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
    Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
    1923: beigusi mācības; literatūras skolotājs – Kārlis Dziļleja.

    1928–1932
    University of Latvia
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

    Working place

    1931
    Laikraksts "Latvis"
    Rīga
    LīdzstrādnieceIepazinusies ar daudziem dzejniekiem. Draudzība izveidojusies ar Leonīdu Breikšu un Knutu Lesiņu.

    1931–1933
    Rīga
    Žurnāls "Mūsu īpašums"Korespondente

    1934
    Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
    Kalēju iela, Rīga
    Līdzstrādniece.

    Emigrated

    1944–1950
    Flensburga

    1950–1989
    Parīze

    Travelled

    11.1964–12.1964
    Anglija
    Uzturējusies Anglijā 10 nedēļas, kuru laikā piedalījusies literāros sarīkojumos Londonā, Korbijā un Stokportā.

    Buried

    1989
    Parīze
    Apbedīta Epinī (Epinay Orge) kapos.

    Awards

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par romānu "Vilkaču mantiniece".
    Literatūra
    1944