Bostonā beidza "Vesper George" mākslas skolu, vēlāk strādāja vairākās ASV pilsētās par grafiskās mākslas speciālistu līdz 1963. gadam, kad pārcēlās uz dzīvi Losandželosā, kur turpināja strādāt savā profesijā.
13 gadus strādāja latviešu papildskolā, būdams arī tās vadītājs.
Dziedāja jauktajā korī, bija Dienvidkalifornijas latviešu biedrības valdes loceklis, darbojās Baltiešu brīvības līgas padomē un rakstīja daudz presē par baltiešu jautājumiem. Trīs reizes bija Rietumu krasta latviešu dziesmu svētku rīcības komitejā, rediģēdams 1977., 1989. un 1999. gada dziesmu svētku vadoņus. Darbs latviešu lietas labad viņam bija svarīgs.
1940–1941: strādāja laikraksta "Sarkanais Sports" redakcijā.
1941: laikraksta "Tēvija" literārā pielikumā "Zīle" (1. nr.) publicēts pirmais stāsts "Puikas uzvara" (ar pseidonīmu Krasts) par kāda maza zēna pirmo ceļojumu mātes prombūtnes laikā pāri istabai.
Stāsti publicēti arī laikrakstā "Daugavas Vanagi", no tiem plašākais – "Bazūnes pūtiens" (1942, 21.XII).
1944: ar Ilmāra Krasta vārdu Miķeļa Goppera izdevniecībā "Zelta Ābele" karavīru bibliotēkas sērijā iznāca noveļu kopojums "Gājiens pāri upei".
Kad 1995. gadā pensionējās, beidzot varēja sākt nopietnāk pievērsties rakstīšanai. Ar Ilmāra Bastjāņa-Krastu vārdu publicēts trīs autobiogrāfiskas ievirzes grāmatas:
1998: grāmata "Pašvēsture par politiku, bohēmu un trīssoļlēkšanu " Tā ir par Latvijā pavadīto jaunību; saņēma Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Krišjāņa Barona godalgu.
2001: Rīgā iznāca "Pašvēsture bēgļu gaitās un trimdā Amerikā" otrā daļa, kurā aprakstīti notikumi pēc Latvijas atstāšanas 1944. gadā līdz iebraukšana Losandželosā 1963. gadā.
2006: Rīgā iznāca "Pašvēsture – piemiņai" trešā daļa.