Ilmārs Bastjānis
21.01.1921 – 25.02.2004
Ilmārs Bastjānis (1921–2004) – rakstnieks, literatūras kritiķis. Pirmās literārās publikācijas 1941. gadā, 1944. gadā Latvijā izdots noveļu krājums "Gājiens pāri upei". 1944. gadā atstāja Latviju, dzīvoja bēgļu nometnē Vācijā, 1946. gada jūnijā izceļoja uz ASV, dzīvoja Austrumkrastā, kopš 1963. gada dzīvoja Losandželosā. Kultūrvēsturiskais, vēsturiskais un laikmeta, tostarp jauna cilvēka dzīve varu maiņu un kara ēnā, konteksts atklājas autobiogrāfiskas ievirzes grāmatās "Pašvēsture" (1998, 2001, 2006), ietverot Latvijas laiku, bēgļu un trimdas gadus, kā arī literāro materiālu.
Dzimšanas laiks/vieta
21.01.1921
Rīga
Miršanas laiks/vieta
25.02.2004
Losandželosa
Personiska informācija
Tēvs Voldemārs Bastjānis (1884–1975), Saeimas deputāts un 1926–1927 finanšu ministrs, māte Alma Bastjāne (dzimusi Baumanis; 1889–1978) – Rīgas pilsētas 4. vidusskolas skolotāja (līdz 1934).
Latvijā nodarbojās ar vieglatlētiku, trīssoļlēkšanu.
1942: ieskaitīts vācu armijas izpalīgos.
1944: 15. augustā Rīgā apprecējās ar liepājnieci Ēriku Dambergu.
Pēc iesaukšanas civilā transporta dienestā nokļuva Vācijā un pēc amerikāņu gūsta īsu laiku bija pārvietotā persona Vācijā.
1946: 17. jūnijā no Brēmenhāfenas ostas izceļoja uz ASV; dzīvoja Bostonā Deitonā un Sinsinati.
1963: pārcēlās uz Losandželosu.
Māsas – Mirdza Bastjāne (precējusies Stārķis) un Aija Bastjāne-Zarella (traģiski mirusi 1970. gadā).
Profesionālā darbība
Bostonā beidza "Vesper George" mākslas skolu, vēlāk strādāja vairākās ASV pilsētās par grafiskās mākslas speciālistu līdz 1963. gadam, kad pārcēlās uz dzīvi Losandželosā, kur turpināja strādāt savā profesijā.
13 gadus strādāja latviešu papildskolā, būdams arī tās vadītājs.
Dziedāja jauktajā korī, bija Dienvidkalifornijas latviešu biedrības valdes loceklis, darbojās Baltiešu brīvības līgas padomē un rakstīja daudz presē par baltiešu jautājumiem. Trīs reizes bija Rietumu krasta latviešu dziesmu svētku rīcības komitejā, rediģēdams 1977., 1989. un 1999. gada dziesmu svētku vadoņus. Darbs latviešu lietas labad viņam bija svarīgs.
1940–1941: strādāja laikraksta "Sarkanais Sports" redakcijā.
1941: laikraksta "Tēvija" literārā pielikumā "Zīle" (1. nr.) publicēts pirmais stāsts "Puikas uzvara" (ar pseidonīmu Krasts) par kāda maza zēna pirmo ceļojumu mātes prombūtnes laikā pāri istabai.
Stāsti publicēti arī laikrakstā "Daugavas Vanagi", no tiem plašākais – "Bazūnes pūtiens" (1942, 21.XII).
1944: ar Ilmāra Krasta vārdu Miķeļa Goppera izdevniecībā "Zelta Ābele" karavīru bibliotēkas sērijā iznāca noveļu kopojums "Gājiens pāri upei".
Kad 1995. gadā pensionējās, beidzot varēja sākt nopietnāk pievērsties rakstīšanai. Ar Ilmāra Bastjāņa-Krastu vārdu publicēts trīs autobiogrāfiskas ievirzes grāmatas:
1998: grāmata "Pašvēsture par politiku, bohēmu un trīssoļlēkšanu " Tā ir par Latvijā pavadīto jaunību; saņēma Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Krišjāņa Barona godalgu.
2001: Rīgā iznāca "Pašvēsture bēgļu gaitās un trimdā Amerikā" otrā daļa, kurā aprakstīti notikumi pēc Latvijas atstāšanas 1944. gadā līdz iebraukšana Losandželosā 1963. gadā.
2006: Rīgā iznāca "Pašvēsture – piemiņai" trešā daļa.
Citātu galerija
"Savās grāmatās Bastjānis ļoti dzīvi un interesanti aprakstījis apstākļus, cilvēkus, notikumus ap sevi, saukdams cilvēkus īstajos vārdos un tiešām nodokumentēdams to laiku."
Hofmane, Helēna. Ilmārs Bastjānis-Krasts mūžībā. Latvija Amerikā, 2004, 27. martā.
Saiknes
Ērika Bastjāne - Sieva
Jūlijs Celmiņš - Studiju biedrs
Pseidonīms
Ilmārs Krasts
Dzīvesvieta
Krišjāņa Valdemāra iela, Rīga
Dzīvoja Krišjāņa Valdemāra ielā 27/29-7.
Izglītība
citi izglītības veididarbojies skolas lit. pulciņā, ko vadīja Viktors Eglītis
1928–1934
Rīgas Valsts paraugpamatskola
Rīga
1934–1939
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
1939–1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa; 1941: pavasarī ticis izslēgts, bet 1942: maijā pēc paša lūguma un iesnieguma studijas atjaunotas.
1948–1951
Bostona
Vakaros mācījās Vespera Georges mākslas skolā (Vesper George School of Art) reklāmu un grafikas nodaļā.
Apglabāts
12.05.2012
Līvas kapi
Apbedīta pelnu urna (kopā ar dzīvesbiedres Ērikas pelniem).