LITERĀRĀ DARBĪBA
Literāro darbību uzsācis pēc Latgales latīņu rakstu aizlieguma atcelšanas.
Literārie darbi
1909: sarakstījis garstāstu "Kas vaineigs?", kas ir pirmā atsevišķā izdevumā iznākusī latgaliešu prozas grāmata. Skaudrs un reizē emocionāls stāsts par svešumā peļņā aizbraukušas, pavestas un bojā gājušas latgaliešu meitenes nežēlīgo likteni.
1909: stāstu krājums "Lobas zōles".
1911: sarakstījis un izdevis stāstu krājumu "Nadzer!". Krājumā apkopoti bēdīgi un lasītāju brīdinoši atgadījumi no dzērāju dzīves.
Publicistiskas brošūras
1908: sarakstījis un izdevis publicistisku brošūru "Latvīši".
1912: publicistiska brošūra "Kai dzeiwoj latvīši Pīterburgā".
1916: "Dzīsmu un lyugšonu grōmateņa".
Pētnieciskie darbi
1909: apcere par grāmatniecības un grāmatu iespiešanas vēsturi "Roksts un grōmota" sniedz vērtīgu informāciju par rakstu un grāmatu drukāšanas mākslas attīstību.
IZDEVĒJDARBĪBA
1908–1914: savā spiestuvē izdevis 11 grāmatas latgaliešu rakstu valodā – savus un citu latgaliešu literātu sacerējumus, dievvārdu grāmatu.
Apgādājis Jura Pabērza "Pavasara skaņas" (1913, pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums), Skombas (Franča Kempa) pasaku "Laimes maklātōji".
Apgādātās grāmatas pats izplatījis, mēģinājis Latgalē izveidot atkalpārdevēju tīklu, iesaistot pasākumā aktīvākos un inteliģentākos zemniekus, piemēram, Andrīvu Jūrdžu.
Asānam bijis nodoms izvērst plašāku izdevējdarbību, atvērt savu spiestuvi, kur laistu klajā izdevumus latgaliešu rakstu valodā, publicētu Andrīva Jūrdža sacerējumus. Iecere nav realizējusies, viens no neveiksmes cēloņiem bijis sliktais grāmatu noiets Latgales latviešu vidū.
Kopā ar Eduardu Kozlovski sastādījis draudzes kalendāru "Aglyuna" (1917).
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Aktīvi piedalījies Pēterburgā dzīvojošo latgaliešu sabiedriskajā dzīvē – 1902. gadā Latviešu muzikāliskās biedrības dibināšanā, teātra izrādēs u.c. pasākumos.