Meklēt

Ignats Asāns

Lomas: burtlicis, izdevējs, literatūrzinātnieks, publicists, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks

03.02.1874 – 07.1918

Ignats Asāns (arī Assans; 1874–1918) – latgaliešu literatūras izdevējs, sabiedrisks darbinieks, publicists, rakstnieks. Sarakstījis un izdevis stāstu krājumu "Nadzer!" (1911), stāstu "Kas vaineigs?" un stāstu krājumu "Lobas zōles" (abi 1909. gadā), publicistiskas brošūras "Latvīši" (1908) un "Kai dzeivoj latvīši Pīterburgā" (1912), "Dzīsmu un lyugšonu gromoteņa" (1916). Vērtīgu informāciju par rakstu un grāmatu drukāšanas mākslas attīstību sniedzis grāmatā "Roksts un gromota" (1909). Savā spiestuvē izdevis Jura Pabērza "Pavasara skaņas" (1913, pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums), Skombas (F. Kempa) pasaku "Laimes maklātōji", kā arī citu rakstnieku darbus.

  • Darba autors (7)
  • Izdevējs (7)
  • Recepcijas persona (4)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    03.02.1874
    Basaligas
    Dzimis Bukmuižas, vēlākā Ezernieku pagasta Bosaligu (Basaligas) ciemā.

    Miršanas laiks/vieta

    07.1918
    Sanktpēterburga
    Miris traģiskā nāvē. 1918. gada jūlijā noslīcis Petrogradas vasarnīcu rajonā Ligovā, Krievijā, turpat apbedīts.

    Personiska informācija

    Dzimis zemnieka Jezupa ģimenē.

    Kā vienīgais latvietis 1886. gadā beidzis Vaivodu (vēlāko Bukmuižas) pagasta skolu. Pēc Ludzas pilsētas skolas beigšanas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
    Divpadsmit gadu vecumā (ap 1886. gadu) piederīgie aizsūtījuši uz Pēterpili meklēt darbu un peļņu.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    Literāro darbību uzsācis pēc Latgales latīņu rakstu aizlieguma atcelšanas.

    Literārie darbi
    1909: sarakstījis garstāstu "Kas vaineigs?", kas ir pirmā atsevišķā izdevumā iznākusī latgaliešu prozas grāmata. Skaudrs un reizē emocionāls stāsts par svešumā peļņā aizbraukušas, pavestas un bojā gājušas latgaliešu meitenes nežēlīgo likteni.
    1909: stāstu krājums "Lobas zōles".
    1911: sarakstījis un izdevis stāstu krājumu "Nadzer!". Krājumā apkopoti bēdīgi un lasītāju brīdinoši atgadījumi no dzērāju dzīves.

    Publicistiskas brošūras
    1908: sarakstījis un izdevis publicistisku brošūru "Latvīši".
    1912: publicistiska brošūra "Kai dzeiwoj latvīši Pīterburgā".
    1916: "Dzīsmu un lyugšonu grōmateņa".

    Pētnieciskie darbi
    1909: apcere par grāmatniecības un grāmatu iespiešanas vēsturi "Roksts un grōmota" sniedz vērtīgu informāciju par rakstu un grāmatu drukāšanas mākslas attīstību.


    IZDEVĒJDARBĪBA

    1908–1914: savā spiestuvē izdevis 11 grāmatas latgaliešu rakstu valodā – savus un citu latgaliešu literātu sacerējumus, dievvārdu grāmatu.

    Apgādājis Jura Pabērza "Pavasara skaņas" (1913, pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums), Skombas (Franča Kempa) pasaku "Laimes maklātōji".

    Apgādātās grāmatas pats izplatījis, mēģinājis Latgalē izveidot atkalpārdevēju tīklu, iesaistot pasākumā aktīvākos un inteliģentākos zemniekus, piemēram, Andrīvu Jūrdžu.

    Asānam bijis nodoms izvērst plašāku izdevējdarbību, atvērt savu spiestuvi, kur laistu klajā izdevumus latgaliešu rakstu valodā, publicētu Andrīva Jūrdža sacerējumus. Iecere nav realizējusies, viens no neveiksmes cēloņiem bijis sliktais grāmatu noiets Latgales latviešu vidū.

    Kopā ar Eduardu Kozlovski sastādījis draudzes kalendāru "Aglyuna" (1917).


    SABIEDRISKĀ DARBĪBA

    Aktīvi piedalījies Pēterburgā dzīvojošo latgaliešu sabiedriskajā dzīvē – 1902. gadā Latviešu muzikāliskās biedrības dibināšanā, teātra izrādēs u.c. pasākumos.

    Nodarbes

    burtlicis
    izdevējs
    literatūrzinātnieks
    publicists
    rakstnieks
    sabiedriskais darbinieks

    Pseidonīms

    Iga

    Papildu vārdi

    Assans

    Izglītība

    Ludza
    Mācījies Ludzas pilsētas skolā.

    1886
    Ezernieki
    Kā vienīgais latvietis 1886. gadā beidzis Vaivodu (vēlāko Bukmuižas, mūsdienās Ezernieku pagasts) pagasta skolu.

    1886
    Sanktpēterburga
    1886. gadā uzsācis mācības Sanktpēterburgā poligrāfijas skolā.

    Dzīvesvieta

    1886–1918
    Sanktpēterburga
    Divpadsmit gadu vecumā piederīgie Ignatu Asānu aizsūtījuši uz Pēterpili meklēt darbu un peļņu. Pēterburgā dzīvojis līdz mūža beigām.

    Darbavieta

    1888
    Sanktpēterburga
    Kopš 1888. gada strādājis spiestuvē par burtliča mācekli, burtlici, arī par korektoru laikrakstā Novoje Vremja.

    1909
    Laikraksts "Drywa"
    1909. gadā līdzdarbojies un rakstījis laikrakstam "Drywa".

    1912–1914
    Laikraksts "Jaunas Zinias"
    Sanktpēterburga
    Laikraksta "Jaunas Zinias" līdzstrādnieks

    1917
    Laikraksts "Liaužu Bolss"
    Sanktpēterburga
    Kā redaktors 1917. gadā parakstījis un izdevis laikrakstu "Liaužu Bolss".