Search

Heinrihs Frīdrihs Heselbergs

Roles: linguist, pastor, writer

04.01.1792 – 02.08.1848

Heinrihs Frīdrihs Ludvigs HESELBERGS (Hesselberg, 1792 - 1848) ir Baltijas vācu mācītājs, valodnieks un literāts. Viņš ir dzimis inspektora ģimenē, studējis teoloģiju Tērbatā (1807-09), Heidelbergā (1810) un Jēnā (1810-11), pēc tam strādājis par mājskolotāju pie grāfa J. Lambsdorfa Laidē. Heselbergs ir kalpojis Sakaslejas (1823-26), Dalbes (1826-44) un Seces (1844-48) draudzēs, kā arī bijis Kurzemes konsistorijas asesors (1842-48).
Pēc Latviešu Literārās (Draugu) biedrības aicinājuma, balstīdamies galvenokārt pašam labi pazīstamajā ap Jelgavu runātajā latviešu valodā, Heselbergs ir sarakstījis latviešu valodas gramatiku Lettische Sprachlehre ("Latviešu valodas mācība", 1841/42), kas domāta vāciešiem latviešu valodas apguvei. Heselberga gramatikā 1850gados balstījās valodnieks un folklorists Augusts Bīlenšteins, strādājot pie savas latviešu valodas gramatikas.
Heselbergs ir publicējies kopš 1824. gada latviešu presē, vēlāk izdevis garīga satura grāmatas latviešu valodā: "Mīlestības dāvana jaunekļiem" (1834), "Pērļu rota" (1842), "Sprediķu grāmata" (1844, kopā ar E. Neanderu) u.c. Krājumā "Patiesīgi stāsti par Dieva vārdu spēku" (1850, periodikā) ir liecības par cilvēku brīnumainu dziedināšanu, piesaucot Jēzus vārdu. Periodiskajos izdevumos "Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām", "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", "Latviešu Avīzes" publicēti Heselberga sacerēti un tulkoti reliģiska satura stāsti, tēlojumi, kā arī ziņas par notikumiem draudzes dzīvē - plūdiem, slīkoņu atdzīvināšanu u.tml. Heselbergs ir miris no holēras, ciemojoties Krimuldā pie savas meitas.
I.Rubule

  • Author (11)
  • Translator (5)
  • Person of reception (1)

    • Birth time/place

    04.01.1792
    Ventspils

    Place/time of death

    02.08.1848
    Krimulda
    Miris pie meitas, Krimuldas mācītāja Paula Zēberga sievas. Heselbergs kopā ar dēlu Karlu Frīdrihu Heselbergu braucis no Seces apciemot meitu uz Krimuldu, bet piestājis Jēkabpilī, kur plosījusies holēra; abi ar dēlu inficējušies; mācītājs miris 11os no rīta, dēls -astoņos vakarā. No:Th. Kallmeyer. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Riga. 1910. S. 418.

    Personal information

    Heinrihs Frīdrihs Ludvigs HESELBERGS (Hesselberg, 1792-1877) ir dzimis Frīdriha Heselberga (Hesselberg, 1743-1810) un viņa sievas Annas Juliānas Beatas, dzimušas Fuksas (Fuchs, ap1768-1814) ģimenē.
    Heselbergs ir precējies ar Karolīni Eleonoru Johannu Katarīnu Elferfeldi (Elverfeld, 1803-1877), mācītāja Karla Gotharda Elferfelda meitu,Apriķos 1820. gada 13. septembrī. Ģimenē piedzimuši vairāki bērni - Baltijas vācu literāts Karls Frīdrihs Heselbergs (1825-1848), Frīderike Karolīne, precējusies Zēberga (Seeberg, 1826-1868), mācītājs Frīdrihs Johans Jūliuss Heselbergs (1823-1883), Auguste (1828, mirusi dzemdībās) un mācītājs Gustavs Georgs Frīdrihs Heselbergs (1832-1888).

    Dati precizēti pēc: https://www.geni.com/people/Caroline-von-Hesselber... [26.12.21.]

    Professional activity

    Darbs valodniecībā

    1841/42: Lettische Sprachlehre (..). Eine von der Allerhöchst bestätigten lettisch-literärischen Gesellschaft gekrönte und auf Kosten derselben gedruckte Preisschrift [latviešu valodas gramatika; LU AB Misiņa bibliotēkas rokrakstu krājumā - LLDB f.nr. 5373 saglabājušās 4 burtnīcas dažādos rokrakstos ar labojumiem un papildinājumiem topošajai gramatikai]. Jelgava

    Raksti latviešu presē:par notikumiem draudzes dzīvē, pasauli un dabu

    1824: No Sakes (Sakenhausen) 13. September [sērga draudzē, slīkoņu atdzīvināšana]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
    1825: No Saku ķirspēles 16. decembrā [lielās vētras sekas un par badu uz jūras]. Latviešu Avīzes, nr. 4.
    1826: No Dalbiņas [aizstāvība ganiņiem, kam jācieš aukstumā, atgādinājums uzmanīties ar uguni]. Latviešu Avīzes, nr. 41, 14.10.
    1827: Izraēļa sargs nesnauž, nedz miegā guļ [par novērstu dedzināšanas mēģinājumu Iecavas pagastā un slepkavības mēģinājumu pie Baložkroga Vidzemē]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
    1828: No Dalbiņas [lopu sērga]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
    1828: No Dalbiņiem [lietavas un vispārējs bads]. Latviešu Avīzes, nr. 52.
    1835: Poļi nāk! [par malkas pludinātājiem] Latviešu Avīzes, nr. 36.
    1835: No kalnu rašanās. Latviešu Avīzes, nr. 39.
    1836: No ūdens tvaika. Latviešu Avīzes, nr. 14.
    1836: No augstiem kalniem. Latviešu Avīzes, nr. 24.
    1837: No Dalbes draudzes [plūdi]. Latviešu Avīzes, nr. 15
    1838: Lūgšana pie visām mātēm [aicinājums nebarot bērnu ar krūti, ja māte nobijusies vai bēdīga]. Latviešu Avīzes, nr. 18, 3.05.

    Sprediķi, lūgšanas, raksti par ticības vēsturi u.c. darbi ar kristīgu tematiku

    latviešu un vācu valodā

    1834: Mīlestības dāvana jaunekļiem pie iesvētīšanas iedota. Jelgava.
    1836: No Dieva valstības. Krājumā Dieva vārda mīļotājiem. 1. sējas 9. sauja, 385.-394. lpp.
    1837: Predigt über 1. Cor. 4, 1.2., zur Eröffnung der Kurländischen Provinzial-Synode im Jahr 1837 [sprediķis]. Jelgava.
    1838: Die zwölf kleinen Propheten. Königsberg.
    1842: Pērļu rota jeb svēti Dieva vārdi, ticīgām dvēselēm pie sirds likti uz ikkatru gada dienu. Jelgava
    1843: Jāņa Arnta no Īsas kristīgas ticības un dzīvošanas pirmā grāmata [tulkojums: J. Arndt. Die vier Bücher von wahren Christentum, I daļa]. Jelgava.
    1844: Sprediķu grāmata uz visām svētām dienām pa visu gadu, apgādāta no diviem mācītājiem [kopā ar E.Neanderu]. Leipciga un Jelgava.
    1846/47: Īsa izstāstīšana no mūsu ticības izskaidrošanas, ko Dievs caur Mārtiņu Luteru licis izdarīt. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 4. burtnīca. Rīga.
    1846/47: Tas dievabijīgs Mozus. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 1. burtnīca, 14. burtnīca. Riga.
    1846/47: Lādētāju lūgšanas. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 1. krājums, 15. burtnīca. Riga.
    1852: Jāņa Arnta Paradīzes dārziņš jeb Lūgšanu grāmata [tulkojums, J.Arndt. Das Paradiesgärtlein voll christlicher Tugenden]. Jelgava.

    Īsproza

    1832: Labāki nabagam būt ar spirgtu veselību un spēku, nekā bagātam ar vāju un neveselu miesu. Tas Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 10.
    1832: Dievs to taisnu ir šinī pasaulē sažubān ar laicīgām mantām apsvētī. Tas Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 14, 15.
    1835: Tas cienīgs kungs un nabags vectēvs. Latviešu Avīzes, nr. 36.
    1836: Dievs valda brīnišķi. Latviešu Avīzes, nr. 6.
    1836: Dzenaties pēc Dieva taisnības. Latviešu Avīzes, nr. 37.
    1838: Anne un Ede. Latviešu Avīzes, nr. 5.
    1840: Otrais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem, īpaši skolas bērniem [stāstiņš]. Jelgava
    1840: Mūžība [pasaka]. Latviešu Avīzes, nr. 13.
    1849: Patiesīgi stāsti par Dieva vārdu spēku. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. 2. krājums. 8. burtnīca. Rīga.
    1850: Jēkabs, tas Dieva bijīgs kroplīts. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 3. krājums 1. burtnīca. Riga.
    1850: Anna, tā paklausīga meita. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. 3. krājums, 5. burtnīca. Rīga.
    1869: Jēkabs, tas dieva bijīgs kroplīts [tulkojums, atkārtots izdevums]. Rīga
    1871    : Anna, tā paklausīga meita [tulkojums: R.L. Oeser; 4. izdevums]. Rīga.

    Quotes

    Kā zibens, kas pie gaišas debess no maza mākuļa izšaujās, visus, kas to dzird, otru tik izbiedē, tā satrūkās šīs draudzes locekļi, kad tie no viņa [Heselberga] agras un ātras nāves to pirmu bēdu ziņu dabūja, tā iztrūksies ir Dalbas un Sakuleijas draudze, kurām viņš papriekš par mācītāju bijis, tā viņu nožēlos visi Kurzemes un Vidzemes latvieši, kurus viņš caur savu ar Jelgavas mācītāja Neandera palīgu sarakstītu teicamu sprediķu grāmatu, caur savu garīgu pērļu rotu un citām slavējamām grāmatām uz Dieva ceļiem vadījis un skubinājis.
    [J.T.Bērents]. No Seces [nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr. 37, 9.09. 1848.

    Ir Heselberģim arīdzan / Lai no mums pateicība skan
    Par pērļu rotu, sprediķiem, / Ko izdevis mums latviešiem.
    No: E. Dinsbergs. Goda rīme latviešu tautas kopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 15. 8.04.1848.

    No lielākiem valodnieciskiem darbiem, kas Latviešu Draugu Biedrības pirmajā laikmetā tapa sagatavoti un iznāca klajā, vispirms minama 1841. gadā izdotā Dalbes mācītāja H. Hesselberga Latviešu valodas mācība (Lettische Sprachlehre), ko biedrība godalgoja (..) 1840.g. (..), kad savas atziņas par to iepriekš bija nodevuši izraudzītie spriedēji mācītāji J.T. Bērents, E. Neanders un O. Girgensons (..) Ulmans izteicās par šo gramatiku, kurā tas taisīja daudz piezīmes un pārlabojumus, ka Hesselbergs "devis visumā ar pilnīgi pareizu taktu īsi un noteikti visu vajadzīgo un sevišķi sintaksē daudz ko vairāk un labāk nekā viņa priekšgājēji." Arī profesors Endzelīns tur Heselberga gramatiku pārāku par Rozenbergera vēlāk iznākušo darbu. G. Braže pārmeta autoram to, ka viņš turējies tikai pie savas Jelgavas apkārtnes izloksnes, ko valodnieki atzīst taisni par slavējamu šai darbā (..).Savu aprobežoto apstākļu dēļ viņš [Heselbergs] bija spiests nodoties, blakus mācītāja amatam, svešu bērnu mācīšanai, pie tam atlicinot laiku nodarboties daudz vien arī ar rakstniecību. Viņu pieskaita katrā ziņā pie ievērojamākiem mācītājiem Kurzemē pagājušā gadusimtenī.
    No: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: A. Gulbis, 1929, 135.-136. lpp.

    APBALVOJUMS

    1840: Latviešu Literārā (Draugu) biedrība piešķir 200 rubļu - godalgu par "Latviešu gramatikas" manuskriptu (Lettische Sprachlehre, public. 1841/42).

    Affinities

    Johans Frīdrihs Heselbergs - Grandfather

    Occupations

    linguist
    pastor
    writer

    Name at birth

    Heinrich Friedrich Hesselberg

    Pseudonym

    Dalba mācītājs ; H-g; "20"

    Additional names

    Ludwig

    Working place

    Laidu muiža
    Strādājis par mājskolotāju pie grāfa J. Lambsdorfa Laidē.

    1823–1826
    Sakaslejas evaņģēliski luteriskā draudze
    Sakaslejas luterāņu baznīca
    draudzes mācītājs

    1826–1844
    Dalbes evaņģēliski luteriskā draudze
    Dalbes luterāņu baznīca
    draudzes mācītājs

    1844–1848
    Seces evaņģēliski luteriskā draudze
    Seces luterāņu baznīca
    draudzes mācītājs, ievests amatā 1844. gada 30. aprīlī, to veicis Sēlpils prāvests J.F.Lundbergs.

    Education

    1805–1807
    Rindas mācītājmuiža
    Skolojies pie mācītāja Johana Zāmuela Hilnera (Hillner), sagatavojies iestājai Tērbatas Universitātē. Precīzs mācību laiks nav zināms.

    1807–1809
    Tērbatas Universitāte
    Ülikooli 18, Tartu
    studējis teoloģiju

    1810
    Heidelbergas Universitāte
    Heidelberga
    studējis teoloģiju

    1810–1811
    Friedrich-Schiller-University Jena
    Jēna
    studējis teoloģiju

    Participation in organisations

    14.07.1842
    Kurzemes konsistorija
    Jelgava
    asesors jeb piesēdētājs.

    Buried

    22.02.1849
    Seces vecā kapsēta
    Apglabāts kopā ar dēlu 22.02. pēc v.st. Latviešu valodā baznīcā runu teicis draudzes mācītājs V.A.S.Vāgners, vāciski - Krimuldas mācītājs Pauls Zēbergs, tad dziesmas pavadībā sekojis gājiens uz kapiem; ķesteri nesuši lielu dzelzs krustu - draudzes veltījumu savam neaizmirstamajam mācītājam un viņa dēlam. Pie kapa runāja Pauls Zēbergs par krusta nozīmi uz šā kapa, kā arī mācītāji G.V. Kāns no Jaunjelgavas, mācītājs J.K.Stenders no Sunākstes. Uzraksts uz krusta, pieminot tēvu H.F.L.Heselbergu, viņa pēdējie vārdi: "Man ir prieks šķirties un būt pie Jēzus Kristus" (Ich habe Lust abzuscheiden und bei Jesu Christo zu sein); pieminot dēlu K. Heselbergu: "Es vienmēr palikšu tā Kunga namā" (Ich werde bleiben in dem Hause des Herrn immerdar).No: P. Seeberg. Karl Hesselberg`s Leben. In: Karl Hesselberg`s, eines jungen Theologen nachgelassene Schriften nebst seiner Biographie. Paul Seeberg (Hrsg.). Mitau: A.Neumann`s Verlag, 1853, S. 41.