Par monogrāfiju “Latviešu padomju dramaturģija” (1977)
"Grāmatā ir trīs daļas, kas aptver latviešu padomju dramaturģijas attīstību hronoloģiskā secībā: 1) no 1917. gada līdz 1945. gadam; 2) pēckara periodā un 3) 50.–70. gados. Ievērojot, ka dramaturģija te aplūkota kā process, šāds hronoloģisks plānojums šķiet arī visloģiskākais un izdevīgākais. [..]
Darbu mākslinieciskās analīzes parāda arī autora plašo erudīciju drāmas teorijas un tehnikas jautājumos, labu māksliniecisku gaumi un patstāvību Vispievilcīgākais G. Bībera pētījumā “Latviešu padomju dramaturģija”, manuprāt, tomēr ir tas, ka grāmata nav uzrakstīta bezkaislīgi, bet tajā viscaur jūtama autora dziļā mīlestība pret dramaturģiju un patiesas, nesavtīgas rūpes par šā grūtā žanra likteņiem. Jūtama arī G. Bībera vēlēšanās savos vērtējumos būt objektīvam un taktiskam, tāpēc katrā lugā viņš cenšas parādīt, izcelt pozitīvās vērtības, reizē nesaudzīgi tieši un trāpīgi atklājot kļūmes un nevarību. Turpat gan jāpiebilst, ka šādam – ļoti detalizētam – analīzes veidam ir savas ēnas puses. Proti, cenšanās visādā ziņā sīki argumentēt, kādēļ kāda luga nav izdevusies, novedusi G. Bīberu arī pie daudzu nenozīmīgu darbu izvērstas, nopietnas analīzes, tā gribot negribot radot maldīgu priekšstatu par šo lugu vietu un nozīmi mūsu dramaturģija. Šai gadījumā ir žēl recenzējamās grāmatas autora velti izšķiestā laika un enerģijas, jo — vai tad nemākslu vispār var analizēt pēc mākslas darba likumiem? Otrkārt, vienādi rūpīgi analizējot gan labākos darbus, gan vājākos, it kā zūd ne pieciešamais spēku samērs un izcilākie sasniegumi dramaturģijā pietiekami spilgti, reljefi neizdalās uz vispārējā fona. Atsevišķu darbu vērtības it kā nonivelējas."
Vārdaune, Dzidra. Labs sākums sarežģītam ceļam.
Karogs, 1977, Nr. 9.
Par monogrāfiju “Gunāra Priedes dramaturģija” (1978)
“Tā ir kaismīgi uzrakstīta grāmata par savu laiku un par cilvēka vienreizīgo un neatkārtojamo personību tajā, par dramaturga arvien lielāku profesionālu varēšanu dzīves parādības atainot atbilstoši pieredzei, zināšanām un saviem uz skatiem, arī temperamentam un raksturam. Monogrāfijas autors Gunārs Bībers dziļi un rūpīgi traktējis ikvienā lugā ietverto problemātiku, atklājot tēlu attieksmju idejisko un māksliniecisko sakņojumu un evolūciju dramaturga daiļradē. [..] G. Bībera grāmatā sniegts arī izrāžu vērtējums, kas daudzkārt balstīts ne tikai uz citu kritiķu rakstiskām liecībām, bet arī paša autora vērojumiem. Runājot problēmu līmenī, G. Bībers taktiski un smalkjūtīgi vērtē aktieru un režisoru sniegumu, izseko virspusēju pieņēmumu peripetijām gadu gaitā (piemēram, par G. Priedes sadarbību ar režisoru P. Pētersonu).”
Pijols, Imants. Uz skatuves, grāmatās, tautā.
Karogs, 1979, Nr. 3.