Gunārs Bībers

Dzimis 1931. gada 9. decembrī.
Dzīvesbiedre – redaktore Ligita Bībere, meita - valodniece, Latvijas Universitātes docētāja Ilze Lokmane.

1959: 2. novembrī laikrakstā "Skolotāju Avīze" pirmā publikācija - recenzija par Ventas Vīgantes lugu "Palmas zaļo vienmēr".
1967: 10. maijā par disertāciju "Raksturs un konflikts latviešu padomju dramaturģijā" ieguvis filoloģijas kandidāta grādu.
2001: režisores Ilonas Brūveres portretfilmu ciklā "Dominante" uzņemta filma "Literatūras zinātnieks Gunārs Bībers". https://www.youtube.com/watch?v=MokzrpgWxyA
Par profesoru Gunāru Bīberu stāsta viņa meita valodniece Ilze Lokmane un mazmeita Lauma Šime: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/143216/literaturzinatnieka-un-literaturkritika-profesora-gunara-bibera-muza-ieguldijums

Zinātniskās publikācijas

1976: monogrāfija "Latviešu padomju dramaturģija"
1978: monogrāfija "Gunāra Priedes dramaturģija"
1986: "Drāmas teorijas jautājumi"
2024: "Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu"
Līdzautors latviešu literatūras vēstures un literatūras teorijas mācību grāmatām skolām.
Publicējis rakstus par drāmas teorijas jautājumiem, recenzijas par Gunāra Priedes, Paula Putniņa, Harija Gulbja, Jāņa Jurkāna, Leldes Stumbres u. c. lugām, pārskatus "Kritikas gadagrāmatās" par latviešu dramaturģiju.

Sastādītājs un priekšvārdu autors

1982: Ādolfs Alunāns. Kas tie tādi, kas dziedāja
1982: Intervijas
1986: Aleksejs Arbuzovs. Lugas
1989: Ceļa cirtēji
1990: Esenberģu Jānis. Baltā roze
1995: Latviešu jaunāko lugu izlase

Par monogrāfiju “Latviešu padomju dramaturģija” (1977)

"Grāmatā ir trīs daļas, kas aptver latviešu padomju dramaturģijas attīstību hronoloģiskā secībā: 1) no 1917. gada līdz 1945. gadam; 2) pēckara periodā un 3) 50.–70. gados. Ievērojot, ka dramaturģija te aplūkota kā process, šāds hronoloģisks plānojums šķiet arī visloģiskākais un izdevīgākais. [..]
Darbu mākslinieciskās analīzes parāda arī autora plašo erudīciju drāmas teorijas un tehnikas jautājumos, labu māksliniecisku gaumi un patstāvību Vispievilcīgākais G. Bībera pētījumā “Latviešu padomju dramaturģija”, manuprāt, tomēr ir tas, ka grāmata nav uzrakstīta bezkaislīgi, bet tajā viscaur jūtama autora dziļā mīlestība pret dramaturģiju un patiesas, nesavtīgas rūpes par šā grūtā žanra likteņiem. Jūtama arī G. Bībera vēlēšanās savos vērtējumos būt objektīvam un taktiskam, tāpēc katrā lugā viņš cenšas parādīt, izcelt pozitīvās vērtības, reizē nesaudzīgi tieši un trāpīgi atklājot kļūmes un nevarību. Turpat gan jāpiebilst, ka šādam – ļoti detalizētam – analīzes veidam ir savas ēnas puses. Proti, cenšanās visādā ziņā sīki argumentēt, kādēļ kāda luga nav izdevusies, novedusi G. Bīberu arī pie daudzu nenozīmīgu darbu izvērstas, nopietnas analīzes, tā gribot negribot radot maldīgu priekšstatu par šo lugu vietu un nozīmi mūsu dramaturģija. Šai gadījumā ir žēl recenzējamās grāmatas autora velti izšķiestā laika un enerģijas, jo — vai tad nemākslu vispār var analizēt pēc mākslas darba likumiem? Otrkārt, vienādi rūpīgi analizējot gan labākos darbus, gan vājākos, it kā zūd ne pieciešamais spēku samērs un izcilākie sasniegumi dramaturģijā pietiekami spilgti, reljefi neizdalās uz vispārējā fona. Atsevišķu darbu vērtības it kā nonivelējas."

Vārdaune, Dzidra. Labs sākums sarežģītam ceļam. Karogs, 1977, Nr. 9.

Par monogrāfiju “Gunāra Priedes dramaturģija” (1978)

“Tā ir kaismīgi uzrakstīta grāmata par savu laiku un par cilvēka vienreizīgo un neatkārtojamo personību tajā, par dramaturga arvien lielāku profesionālu varēšanu dzīves parādības atainot atbilstoši pieredzei, zināšanām un saviem uz skatiem, arī temperamentam un raksturam. Monogrāfijas autors Gunārs Bībers dziļi un rūpīgi traktējis ikvienā lugā ietverto problemātiku, atklājot tēlu attieksmju idejisko un māksliniecisko sakņojumu un evolūciju dramaturga daiļradē. [..] G. Bībera grāmatā sniegts arī izrāžu vērtējums, kas daudzkārt balstīts ne tikai uz citu kritiķu rakstiskām liecībām, bet arī paša autora vērojumiem. Runājot problēmu līmenī, G. Bībers taktiski un smalkjūtīgi vērtē aktieru un režisoru sniegumu, izseko virspusēju pieņēmumu peripetijām gadu gaitā (piemēram, par G. Priedes sadarbību ar režisoru P. Pētersonu).”

Pijols, Imants. Uz skatuves, grāmatās, tautā. Karogs, 1979, Nr. 3.

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu.
IV šķira
1995

Kultūras ministrijas balva kultūrā "Trīs brāļi"
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā.
Mūža ieguldījums
2008

Krodera balva
Nominants
2014

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras un dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā.
Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā
2021

Valsts prezidenta Cildinājuma raksts
Par izcilo darbu un ieguldījumu Latvijas kultūrā un mākslā, Latvijas Kultūras akadēmijas dibināšanā un augsto mākslas un humanitāro zinātņu standartu izveidošanā.
2021

Jēkaba Dubura balva
Par mūža ieguldījumu drāmas teorijas, vēstures un analīzes pētniecībā un mācīšanā neskaitāmām studentu paaudzēm.
2021

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts saņemts par mūža ieguldījumu kultūrā un pedagoģijā, izglītojot Latvijas literatūras, teātra un kino nozares speciālistus.
2021